Pēc ziņām par 28 Etiopijas kristiešu mocekļu nāvi no Islāma valsts kaujinieku rokām, kas notika šogad aprīļa vidū Lībijā, Vidusjūras krastā, šis video vēstījums atgādina, ka kristiešu atbilde paliek tā pati – lūgšana par ienaidniekiem, piedošanas dāvāšana, aicinājums sēsties pie galda kā brāļiem:

“Katrs kakls, ko jūs nocērtat, un katra sieviete, ko jūs izvarojat, katrs vīrs, ko jūs sadedzināt dzīvu, katrs bērns, kuru jūs pārvēršat pelnos, – tās ir asinis uz jūsu rokām, brāļi. Bet, nāciet brāļi, nāciet. Nāciet ar savām asiņainajām rokām.

Nāciet, ar acīm pilnām Krusta cilvēku nāves. Nāciet, nolieciet savus ieročus un nažus Krusta pakājē. Pie mīlestības, kas pārlaicīga un pāri plūstoša elpo jūsu pilsētās.

Kaut jūsu grēki ir kā purpurs, tie var tik nomazgāti balti kā sniegs Kaut jūs sevi saucat par kalpiem, Viņš jūs darīs par dēliem. Kur lai jūs aizbēgtu no Viņa mīlestības?”

Pēc traģiskajiem notikumiem katoļu koptu bīskaps Antonios Aziz Mina teica: “Lielajās sāpēs mēs turpinām raudzīties uz šiem notikumiem ar ticības acīm. Mocekļu “parāde” vēl nav beigusies, tā pavadīs vēstures gaitu līdz pašām beigām.

Kristieši nemeklē moceklību. Viņi vēlas dzīvot mierā un priekā. Bet, ja moceklība ir jāpieņem, tad ir liels mierinājums, ka to var pieņemt ar tādu pašu mieru, ar kādu to pieņēma kopti, kuri izrunāja Kristus vārdu un Viņam sevi uzticēja, kad viņiem tika pārgrieztas rīkles.

Baznīca nekad nav žēlojusies par moceklību, bet vienmēr ir atcerējusies mocekļus kā tādus, kuros tieši tad, kad viņi tiek nogalināti, atspīd lielā un mierpilnā Kristus uzvara”.

© Public domain/youtube

28 etiopiešu strādnieki mira mocekļu nāvē, taču ne visi viņi bija kristieši. Viens no viņiem bija musulmanis. Viņu sauca Džamals Rahmans (Jamaal Rahman) un arī viņš bija imigrants no Etiopijas. Kā tas varēja atgadīties?

Liecības, kas nāk no Somālijas Alšabab teroristu organizācijas locekļiem, apstiprina, ka Džamals aiz solidaritātes nolēma palikt līdzās kādam savam draugam kristietim, ar kuru kopā viņi devās uz Lībiju darba meklējumos. Iespējams, viņš domāja, ka viena musulmaņa klātbūtne ķīlnieku grupā varētu paglābt dzīvību citiem cilvēkiem. Bet arī viņš tika nogalināts kā apostāts.

Viņu var nosaukt par “Islama taisnīgo”, kurš nolēma atklāti pretoties Islama valsts teroram, skaidri apzinoties, ar ko viņš riskē. Džamala stāsts atsauc atmiņā līdzīgu gadījumu, kas notika pagājušajā vasarā Mosulas pilsētā Irakā, kad universitātes pasniedzējs musulmanis Mahmuds Alasali (Mahmoud Al 'Asali) publiski nostājās pret kristiešu vajāšanām, kas sākās pilsētā. Arī viņš par savu drosmīgo rīcību samaksāja ar savu dzīvību.

Sagatavoja: Aleksandrs Stepanovs

Avots: aleteia.org, radiovaticana.va