/Maika Hiksone/

Pēdējo nedēļu laikā LifeSiteNews ir publicējis vairākus komentārus par krīzi Baznīcā un pāvesta Franciska reformu programmu. Šo komentāru autors ir priesteris Joahims Haimerls (Joachim Heimerl), kurš ir inkardinēts Vīnes arhidiecēzē Austrijā.

Tā kā veselības problēmu dēļ tēvs Haimerls nevar pildīt savus priestera pienākumus publiski, viņš jau vairākus gadus raksta esejas par Baznīcas jautājumiem. Pēdējā laikā viņš arvien vairāk kritizē pāvesta Franciska lēmumus, sinodi par sinodālitāti, kā arī ir parakstījis neseno 2. februāra Filiālo aicinājumu pret Franciska dokumentu "Fiducia Supplicans", kas atļauj svētīt homoseksuālus "pārus".

Kā Austrijas mēnešraksta Der Dreizehnte līdzstrādnieks es varēju intervēt tēvu Haimerlu marta numuram, lai palīdzētu lasītājiem viņu iepazīt mazliet tuvāk. Viņš atklājas kā cilvēks ar stingru pārliecību, drosmi un ticību, un atgādina, ka mums, katoļiem, ir jāpaliek nelokāmiem un "jāturas pie tradicionālās ticības".

Lai sniegtu papildu kontekstu lasītājiem, ir vērts pieminēt, ka tēvs Haimerls, kuram ir doktora grāds, pieder pie senas Austrijas aristostokrātu dzimtas, kam līdzi nāk dziļa izpratne par Tradīciju.

Ar prieku šeit piedāvāju interviju ar tēvu Haimerlu, lai dalītos ar vēl vienu jēgpilnu ticīgā balsi.

*****

Pilna intervija

Hiksone: Jūs jau vairākus gadus rakstāt rakstus par baznīcas jautājumiem, bet pēdējos mēnešos jūsu kritika pāvesta reformu politikai, šķiet, ir pastiprinājusies. Vai varat aprakstīt, kā tas notika?

Haimerls: Savos tekstos es sekoju līdzi aktuālajiem notikumiem Baznīcā. Mani interesē problēmu analīze. Kritika nav galvenais mērķis.

Hiksone: Pastāstiet nedaudz par sevi: kur esat priesteris, cik ilgi esat priesteris un kā tas notika?

Haimerls: Es vienmēr vēlējos kļūt par priesteri, bet vispirms studēju vācu valodu un vēsturi un pēc doktora grāda iegūšanas strādāju šajā jomā. Kad nopietni saslimu, radās iespēja tomēr kļūt par priesteri. Mani ordinēja Vīnē 2019. gadā. Haimerlu fon Heimthalu dzimta ir sena Vīnes ģimene. Tāpēc tas bija dubults prieks. Tomēr ar veselību saistītu apsvērumu dēļ man vairs nav pastāvīgas priestera kalpošanas. 

Hiksone: Vai jūs varat mums pastāstīt, ko visvairāk kritizējat pašreizējā pontifikātā?

Haimerls: Šis pontifikāts iezīmē pārrāvumu ar iepriekšējo mācību. Tas ir ne tikai radījis apjukumu, bet arī izraisījis "pilsoņu karu Baznīcā" (Marco Politi). Tam pievienojas arī pāvesta skarbā attieksme pret tradicionālajiem katoļiem un viņa tieksme nopelt priesterus. Problemātiska ir arī viņa attieksme pret nopietniem kritiķiem (kardinālu Bērku, bīskapu Striklendu u. c.) un viņa autokrātiskā izpratne par savu amatu. Pīters Kvasņevskis (Peter Kwasniewski) to pamatoti ir nosaucis par "hiperpapālismu".

Hiksone: Ko jūs domājat par Traditionis Custodes un uzbrukumu "vecajai" Misei?

Haimerls: Runa ir par ideoloģisku cīņu un atkāpšanos no Mises izpratnes. Tomēr tas kaitē arī Baznīcas uzticamībai: "Tas, kas bija svēts un dižs iepriekšējām paaudzēm [..], pēkšņi nevar kļūt kaitīgs vai pilnīgi aizliegts". Tieši par to brīdināja Benedikts XVI. Turklāt "Traditionis Custodes" paustais apgalvojums, ka "jaunā" Mise ir vienīgā Romas rita izpausme, ir vēsturiski un teoloģiski nepatiess un tam trūkst jebkādas loģikas.

Hiksone: Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz sinodi par sinodalitāti?

Haimerls: Tā kā šajā bīskapu sinodē ar balsstiesībām piedalās arī laji, tā vairs nevar būt "bīskapu sinode" šī vārda patiesajā nozīmē. Tāpēc runa ir par ko vairāk: šī sinode vēlas virzīt reformas un pretendē uz Svētā Gara darbību, lai to paveiktu. Tā ir viltība. Tagad mums vajag aizmirst, ka sinode ir tikai konsultatīva institūcija bez pilnvarām. Taču tajā pašā laikā tā piešķir papildu leģitimitāti pāvesta reformu programmai. Tas viss ir blefs, un visi to zina.

Hiksone: Jūs esat runājis arī par celibātu un par tās atcelšanas iespēju. Vai jūs varētu apkopot savu nostāju šajā jautājumā?

Haimerls: Celibāts ir vienīgais dzīvesveids, kas ir piemērots priesteriem, jo tas ir Jēzus dzīvesveids, kas aizsākās jau apustuļu laikā. To ir saglabājusi tikai latīņu Baznīca, un tas liecina, ka tās pieaugošā apostāze ir saistīta ar vēlmi ierobežot celibātu, t. i., to likvidēt.

Hiksone: Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais: Ko jūs domājat par ideju ieviest sievietes diakones vai pat sievietes priesteres?

Haimerls: Abi nav iespējami un ir pretrunā ar Baznīcas nemaldīgo mācību. Ikviens, kurš apgalvo pretējo, ir atteicies no katoļu ticības. Pat pāvests to nevar mainīt.

Hiksone: Jūs parakstījāt Filiālo aicinājumu pret "Fiducia Supplicans", kuru 2. februārī parakstīja vispirms 90, bet pēc tam 500 garīdznieku, zinātnieku un publicistu. Vai varat pastāstīt, kāpēc jūs to parakstījāt?

Haimerls: Šis dokuments, kā to ir parādījis kardināls Millers, ved taisnā ceļā uz herēzi, ir dziļi sašķēlis Baznīcu un izbeidzis ekumenismu ar pareizticīgajiem. Pāvestam tas ir jāatsauc. Cita ceļa nav. Katram priesterim un katolim ir goda lieta šeit skaidri aizstāvēt Svēto Rakstu un Baznīcas mācību.

Hiksone: Vai jūs nebaidāties no jebkādām sekām par saviem izteikumiem?

Haimerls: "No kā cita mums būtu jābaidās, izņemot domu, ka mēs varētu nepatikt Kristum?" - Šīs teikums no Leforta (Le Fort) "Dziesmas pie ešafota" (The Song at the Scaffold) mani vienmēr ir iespaidojis, un es cenšos pēc tā dzīvot, cik vien varu. Es negribu būt viens no tiem daudzajiem garīdzniekiem oportūnistiem, kas šodien sludina pretējo tam, kas viņiem vakar šķita neatceļams, tikai tāpēc, ka Romā vējš mainījis virzienu. Turklāt, Baznīcai, kas neņem vērā vārda brīvību un vajā tos, kuri apliecina tradicionālo ticību, pilnīgi pamatoti nav izredžu izdzīvot.  

Hiksone: Kā jūs redzat izeju no šīs krīzes - ko vienkāršie ticīgie var darīt, saskaroties ar revolūciju Baznīcā?

Haimerls: Mans garīgais vadītājs reiz man ieteica: "Skaties uz Dievu, nevis pa labi vai pa kreisi". Es to ieteiktu ikvienam. Paliksim katoļi un turēsimies pie tradicionālās ticības. Tas ir pareizais ceļš. Mums nav jāpievērš uzmanība nekam citam: tas nenāk no Dieva.

Avots: Maike Hickson, Austrian priest and papal critic: ‘Let’s remain Catholic and hold on to the traditional faith’, lifesitenews.com

Foto: Facebook 

Kā evaņģelizēt nekristiešus? Vai Svētā Mise latīņu valodā āfrikāņiem tradicionālajā Romas ritā viņiem ir šķēršļis iedziļināties Kristus Upura noslēpumā? Par savu pieredzi stāsta misionārs no Malavi. Raksts pārpublicēts ar laipnu "Una voce Latvija" atļauju. 

*****

"Pāvests Benedikts nerunāja par Kristu, bet viņš runāja ar Kristu. Viņā īstenojās vienotība starp visaugstākā līmeņa teoloģisko refleksiju un garīgumu, kas ienāk tieši cilvēku sirdīs". "Viņš apzinājās savas spējas, taču viņš tās izmantoja nevis tam, lai paaugstinātu sevi pāri citiem, bet gan lai kalpotu Baznīcas labumam un vienkāršo cilvēku ticībai."

"Apjukums? - Baznīcā šodien ir pārāk daudz politiskās domāšanas". "Vai Baznīca mūsdienās ir pagājusi 200 gadus atpakaļ, kā to teica kardināls Martini? Tas nav iespējami, Jēzus ir visu laikmetu pilnība". Tā par Benedikta XVI mantojumu runā kardināls Millers, Racingera-Benedikta XVI teoloģiskā darba redaktors, kurš deva interviju itāliešu katoļu interneta laikrakstam "La Nuova bussola quotidiana".

*****

Ir publiskots Benedikta XVI garīgais testaments - pateicības dziesma Kungam - par visām dāvanām, ko viņš ir saņēmis. Tas ietver skaidru spriedumu par visām viltus ideoloģijām un filozofijām, kas cenšas aizēnot ticību. "Jēzus Kristus patiesi ir ceļš, patiesība un dzīvība, un Baznīca ar visām tās nepilnībām ir Viņa miesa. Stāviet stingri ticībā! Neļaujiet sevi maldināt!

*****