Sirdsapziņas izmeklēšana un nodoms laboties
Mīļotā balss
Vairāk par visu centies, lai tu lielā sirds pazemībā un dziļā cienā, ar dzīvu ticību un tīru nodomu dotos svinēt svētos noslēpumus, izdalīt vai saņemt Vissvētāko Sakramentu. Cik vien labi un rūpīgi spēj, izmeklē savu sirdsapziņu, atbrīvo to no vainām ar patiešām satriektu sirdi un pazemīgu grēksūdzi, lai nekas vairs tevi nesatrauc un nenomāc. Izraidi no sirds visus grēkus, bet sevišķi apraudi ikdienišķos pārkāpumus. Savas dvēseles dziļumos Dieva priekšā atzīsti visu to postu, ko rada tavas nekārtīgās kaislības.
Skumsti un raudi par to, ka joprojām miesai un pasaulei ir tik liela vara pār tevi, ka esi tik nesavaldīgs savās kaislībās un tik ļoti tiecies pēc laicīgiem labumiem. Tu esi tik neuzmanīgs pret ārējiem kārdinājumiem un tik bieži ļaujies dažādām fantāzijām. Tu esi tik steidzīgs pēc ārējām lietām, bet nevērīgs pret savu dvēseli. Tu viegli ļaujies smiekliem un izklaidei, bet ar grūtībām nododies nožēlai. Tik ātri tu pakļaujies miesas instinktiem, bet esi tik lēnīgs, lai pievērstos dievbijīgai dzīvei. Tu esi ziņkārīgs, tev patīk dzīrdēt jaunas ziņas un redzēt neparastas lietas, bet veikt pazemīgu un vienkāršu darbu nevēlies. Tu alkatīgi vēlies iegūt, bet nevēlies nesavtīgi dot. Tu esi neapdomīgs savos vārdos un pavisam neproti klusēt. Tik ļoti nadzīgs, kad jāietur maltīte, bet nedzirdīgs pret Dieva Vārdu. Tik steidzīgs uz atpūtu, bet kūtrs darbā. Tik atvērts tu esi, lai piedalītos bezsaturīgās sarunās, bet tik miegains nomoda nakts lūgšanās, kuras tu ar dedzīgu sirdi labāk vēlētos saīsināt. Tik neuzmanīgs un paviršs tu esi lūgšanās, tik remdens Svētajā Misē un vienaldzīgs, ejot pie Kunga galda. Tik reti tu sakopo garu, un tik bieži un viegli kļūsti izklaidīgs. Tu vēl tik viegli aizsvilsties dusmās un tik ātri uz citiem apvainojies. Tu vienmēr esi gatavs citus tiesāt, un ar tādu bardzību izsaki savu nosodījumu. Tik laimīgs tu jūties labklājībā, bet tik vājš esi grūtībās. Tik bieži tu apņēmies kaut ko labu paveikt, bet tik reti to izpildi.
Kad nu šos un visus citus grēkus, ko sirdsapziņa tev pārmet, esi ar dziļu nozēlu un vēlmi laboties atzinis un izsūdzējis, tad cieši apņemies labot savu dzīvi un steigties pretī pilnībai. Visbeidzot, no sirds un pilnībā veltī sevi mana vārda godam kā mūžīgu upuri, ticībā uzticot man savu dvēseli un miesu, lai tu būtu cienīgs man tuvoties, upurēt Dievam Svēto Upuri un pieņemt savas dvēseles pestīšanai Vissvētāko Sakramentu.
Neviena veltīšanās nav tik vērtīga un nesniedz tādu gandarījumu par atbrīvošanos no grēkiem kā pilnīga sevis upurēšana Dievam Svētajā Misē kopā ar Kristus Miesas upurēšanu un Svēto Komūniju. Ja cilvēks dara visu, ko spēj, bet to ko ļaunu ir darījis, patiesi nožēlo, lūdzot manu piedošanu un žēlastību, – tas viņam tiek dots. "Es nevēlos grēcinieka nāvi," saka Kungs, "bet gan lai tas atgrieztos un dzīvotu. Jo tad es vairs nepieminēšu viņa grēkus un tie būs viņam piedoti" (Ez 18,21-23)
Avots: Kempienas Toms, Sekošana Kristum, Rīga: Kala raksti, 2011.
Foto: Vicky Ponce, flickr.com
