Priesterim piedota aborta veicināšana. Baznīca ir žēlsirdīga

Piektdiena, 25 Septembris 2015 09:03

/Tēvs Stefans Imbarato/

“Baznīcas būtībai ir raksturīga žēlsirdība,” apgalvo garīdznieks, kurš pats bija veicinājis aborta izdarīšanu.

Šodien es to rakstu kā priesteris, bet pirms vairākiem gadu desmitiem biju vainīgs aborta izdarīšanā. Tiklīdz es dzirdēju par pāvesta Franciska vēstuli, kura piešķir priesteriem vispārēju varu piedot aborta grēku un atcelt ar to saistīto ekskomunikāciju (izslēgšanu no Baznīcas kopības), mani intervēja radio un uzdeva interesantus jautājumus par šo pāvesta vēstuli.

Vai tā ir jauna mācība? Vai beidzot Baznīca piedod cilvēkiem, kuri izdarījuši abortu? Vēlāk, tajā pašā dienā es lasīju virsrakstus masu mēdijos un sapratu, kāpēc tiek uzdoti šādi jautājumi. Yahoo virsraksts skan: “Pāvests iesaka priesteriem piedot sievietēm, kuras izdarījušas abortus.” MSNBC (NBC Nacionālā Ziņu Aģentūra) ziņo: “Pāvests saka, ka priesteri drīkst atļaut šo katoļu grēku.” Galvenos komentārus, ko es dzirdēju gan masu mēdijos, gan ārpus tiem, varētu apkopot šādi: “Kā gan Baznīca var būt tik ļoti noskaņota pret abortiem, ka atsakās dot žēlastību cilvēkiem, kas izdarījuši šo grēku.” Tas izklausās gandrīz tā, it kā mēs vienas dienas laikā būtu iekrituši bezdibenī, kurā nepastāv Baznīcas žēlastība, kaut gan patiesībā Baznīcas būtību raksturo žēlsirdība – un es tam esmu dzīvs piemērs. Baznīca uz zemes turpina Kristus darbu un sniedz žēlastību visiem, kas Viņa žēlastību meklē.

1970-tajos gados, ilgi pirms tam, kad es kļuvu priesteris, es iedrošināju savu draudzeni izdarīt abortu. Kad es šo grēku izsūdzēju priesterim, jutos ļoti vainīgs. Mūsu dziedināšana norisinājās lēni, un mēs izšķīrāmies. Trīsdesmit gadus vēlāk es seminārā pastorāli aprūpēju kādu jaunu vīrieti, kuru nomāca līdzdalība draudzenes izdarītajā abortā. Es sapratu, ka es pats biju “tas vīrietis”. Piesardzīgi es sameklēju savu bijušo draudzeni un atvainojos viņai par nodarītajām sāpēm, par to, ka pirms vairākiem gadu desmitiem es neizturējos kā īsts vīrietis. Tikai tad es uzzināju, ka toreiz tika abortēti dvīņi. Viņa to bija turējusi noslēpumā līdz dienai, kad es atvainojos. Tad viņa atvērās žēlastības plūsmai un gan savam, gan manam dziedināšanas procesam.

Jums varbūt var rasties jautājums: “Kā šādā grēkā vainojams cilvēks var kļūt par priesteri?” Bet Baznīca ir tāda, kāds ir Jēzus – žēlsirdīga. Jā, Baznīca gribēja būt pārliecināta, ka gan mana bijusī draudzene, gan es, esam pietiekoši dziedināti, un tā apzinājās un atbalstīja to, ka es kļūstu par priesteri. Jā, šāds grēks ir “šķērslis” ordinācijai priestera amatā, bet tāpat kā citu apstākļu izmeklēšanas rezultātā par to var saņemt dispensu. Es saņēmu šādu dispensu. Līdzīgā veidā šādu žēlastību varētu saņemt arī sieviete, kura vēlētos uzsākt konsekrēto dzīvi un kļūt par klostermāsu. Tas ir tikai pareizi un taisnīgi. Baznīca ir aicināta būt žēlsirdīga, kā Kristus ir žēlsirdīgs. Šāda lielas žēlsirdības rīcība nemazina Baznīcas pareizo un morālo mācību, ka aborts ir ļoti smags grēks. Tomēr Baznīca māca un vienmēr ir mācījusi, ka piedot var visus grēkus, ja vien cilvēks meklē piedošanu un ir patiesi nožēlojis. Pāvests Francisks savā vēstulē atļauj visiem priesteriem pēc aborta grēka izsūdzēšanas sniegt piedošanu un dod tiesības atcelt to cilvēku ekskomunikāciju, kuri “ir izdarījuši abortu un ar satriektu sirdi meklē piedošanu par to.

Protams, cilvēkiem ir jāsaprot, ka Amerikas Savienotajās Valstīs priesteriem jau sen ir bijusi dota šī žēlsirdīgā Baznīcas vara. Pāvesta vēstule tikai apstiprina to, ko es un citi katoļi jau zinām. Katoļu Baznīcas būtību raksturo piedošana un žēlsirdība. Šajā žēlsirdībā cilvēki atrod ceļu uz patiesu dziedināšanu un mieru.

Tēvs Stefans Imbarato (Stephen Imbarrato) ir Santafē (Santa Fe) arhidiecēzes katoļu priesteris. Viņš kalpo kā pilna laika palīgpriesteris (priest-associate) katoļu organizācijā “Priesteri par dzīvību”.

Vairāk informācijas par tēvu Stefanu un “Priesteri par dzīvību” var skatīt www.PriestsForLife.org.

Organizācijas “Priesteri par dzīvību” komentārus par pāvesta rīcību var lasīt www.JubileeOfMercy.net.

Foto: youtube.com

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 25 Septembris 2015 09:08

Jaunākie raksti