Traditionis custodes. Kard. Millers: "Gans smagi sit avis ar savu spieķi"

Otrdiena, 20 Jūlijs 2021 20:55

Turpinās diskusija par Franciska motu proprio “Traditionis custodes”. Piedāvāju pārdomām vairākus komentārus.

Pirmais nāk no kardināla Gerharda Millera, bijušā Ticības mācības kongregācijas prefekta, kurš raksturojot Franciska dokumentu teica, ka “tā vietā, lai novērtētu avju smaržu, gans smagi sit viņas ar savu spieķi” (pilns teksts šeit).

******

/Aurelio Porfiri, liturģiskās mūzikas profesors, katoļu apoloģēts, vairāku desmit grāmatu autors, “Ritorno a Itaca” youtube kanāla saistošo raidījumu vadītājs (sk. vairāk šeit) uzrakstīja komentāru žurnālista Aldo Maria Valli blogam./

Atgriežoties pie tava raksta (“Kamēr pāvests atrodas slimnīcā”), tu saki, ka saprati, ka Baznīca ir beigusies, kad mises laikā dzirdēji priesteri vairāk uzticamies sanitāriem pasākumiem, nekā Dieva aizsardzībai. Turpretī es to sapratu, kad kāds cits priesteris, kas arī nesen tika izvirzīts augstam amatam, manā priekšā verbāli uzbruka tiem, kas piedalās Tridentas Misēs, lepojoties, ka padzina ticīgo grupu, kas bija lūgusi, lai varētu svinēt dievkalpojumu saskaņā ar vetus ordo ritu viņa draudzes baznīcā. Mani pārsteidza nicinājums, tas nicinājums, ko tik daudzas reizes jau biju redzējis citu priesteru sejās pret to Misi, kura veidoja un stiprināja gandrīz visus svētos, mocekļus un ticības apliecinātājus.

Es šeit neapstrīdu, ka daži priesteri varētu dot priekšroku Pāvila VI Misei, bet, ja viņi ir iepotējuši nicinājumu pret to, kas iepriekš bija svēts, tas man šķiet meistarīgs trieciens. Ja es apmeklētu ģimeni, kurā bērni ienīst savus vecākus, es teiktu, ka tā ģimene ir beigusies. Un, redzot šo ļoti plaši izplatīto attieksmi Baznīcā šodien, es sapratu, ka cilvēku uzskatu priekšā ir nepieciešams, izsakoties Ernsta Jungera vārdiem, “doties uz mežu”, lai ņemtu piemēru no eremītiem, kuri ar saviem lūgšanu ieročiem ietekmē cilvēciskās lietas, kamēr viņiem apkārt viss pārvēršas drupās. […]

Pēdējā laikā es jūtos kā brālis nabadzīgajiem un nezinošajiem, kas caur Baznīcu un tās tradīciju ir kļuvuši par svētajiem. Es iedomājos par viņiem, kad novēroju, ka draudzē, kur gāju uz misi, vienā no galvenajām svētdienas misēm, iespējams, bija ducis cilvēku. Draudzes priesteri to zina, bet viņi turpina ārstēt slimo ar to pašu indi, kas viņu ir novājinājusi. Vai jūs ārstētu aknu cirozi, dodot slimajam vairāk liķiera? Nē, taču mūsu Baznīcā tas notiek regulāri.

Mans draugs, es no jauna atklāju Tradīciju bez nepieciešamības patverties tradicionālismā. Es no jauna atklāju mūsu lielos tēvus, izcilus māksliniekus, izcilus teologus, ar asaru attīrītām acīm skatījos uz visu laiku Baznīcas varenību un postu. Es sapratu, ka es neredzēšu atdzimšanu, bet ka tā kādreiz pienāks un ka mūsu mazos centienus tagad vairos Tas, kurš "izpēta sirdis un nieres" un kurš zinās, kā un kad jāiejaucas Viņa Baznīcas labā, lai pār to neaizveras pazemes vārti.

 

*****

 

No viena akūtā Argentīnas autora bloga Wanderer. Visu spēcīgo rakstu, kas bez aplinkiem sauc lietas savos vārdos, lasiet šeit.

 

Kas notika?

Ja Benedikts XVI, runājot par ticīgajiem, kas mīl Tradīciju, teica, ka "ikvienam ir vieta Baznīcā", Francisks tikko teica, ka viņiem tādas vairs nav. Bergolio baznīcā mums vairs nav vietas, bet ir vieta un tiek lutināti laulības pārkāpēji, homoseksuāļi un dažāda veida ķeceri. Un tā nav vārdu spēle vai novirzīšanās no tēmas: tā ir realitāte, un to noliegt nozīmē noliegt pierādījumus.

[…]

Latīņamerikas valstīs, piemēram, Spānijā, Argentīnā un daudzās citās es baidos, ka dažas pastāvošās “Summorum pontificum” mises būs ierobežotas un netiks piešķirtas jaunas atļaujas. Citās valstīs, piemēram, Francijā, Anglijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tradicionālā liturģija ir daudz dzīvāka un klātesošāka, es uzskatu, ka lietas turpināsies tāpat kā līdz šim. Viņi izmantos spānisko principu "Tas tiek respektēts, bet netiek izdarīts", jo daudzi bīskapi neizsviedīs desmitiem tūkstošu ticīgo uz ielas, un daudzi citi to nepildīs, jo vienīgie nopietnie ticīgie, kas joprojām ir viņu diecēzēs, ir tie, kas apmeklē tradicionālo liturģiju, un to ierobežošana nozīmētu palikt burtiski bez ticīgajiem un bez priesteriem.

 

Ko darīt?

Prātīgākais padoms, kas man ienāca prātā, ir tas, ko sniedz Rorate Coeli mājaslapa: “Palieciet mierīgi un apmeklējiet latīņu Misi” (Keep calm and go to the Latin mass).

 

Priesteri, turpiniet! Nedariet nekādas izmaiņas attiecībā uz tradicionālajām latīņu misēm, kuras jūs svinat, izņemot to skaitu.

 

Bīskapi, lūdzu, turpiniet! Lūdzu nejūtiet nepieciešamību izgudrot jaunas problēmas savā bīskapijā, kur tādu nav. Vai tradicionālās latīņu mises, ko labie un svētie priesteri piedāvā katoļu lajiem, kuri ir izslāpuši pēc tradicionālajiem sakramentiem, ir problēma? Ja godbijīga euharistiskā upura - Kristus Miesas, Asins, dvēseles un dievišķības upurēšana – jums nozīmē problēmu, tad jums nevar palīdzēt. Bet, ja jūsu diecēzes katoļi tiek garīgi baroti ar 1962. gada grāmatām, lūdzu, turpiniet šo situāciju attīstīt. Pārējā Baznīca ātri mirst. Kāpēc nogriezt vienīgo veselīgo atzaru?

Mēs no jums negaidām, ka jūs uzstāsieties pret pašreizējo pāvestu. Taču reizē jums nav jāiet savu diecēžu ielās, lai iepļaukātu tradicionālus katoļus. Mēs esam jūsu avis...

 

Kas attiecas uz mums, lajiem, manuprāt, ka jāliek lietā universālo principu “Piešķelt uguni gribai” atbilstoši katra spējai un apdomībai. Stratēģija, kuru esam veicinājuši no šī bloga lappusēm un kas joprojām ir dzīva Vatikāna kūrijā: notēlo mirušo, lai viņi mūs nenogalinātu. Tas bija gadījums ar padomju amatpersonu, kurš saņēma draudus par savas ģimenes nogalināšanu, ja viņš uzdrošināsies kaut ko darīt pret režīmu, un tāpēc viņš klusēja. Tagad pāvests Francisks ir nogalinājis visu ģimeni; vairs nav pamata nomierināt viļņus vai palikt mērenam un mierīgam. Ja līdz šim mēs esam iemetuši pačamamu Tibras upē, es uzskatu, ka ir pienācis laiks citus iemest Reinā, Ebro un Paranā, atbalstot visas pretestības kustības iniciatīvas, kas rodas. Pie tām pieder, piemēram, apvienības Juventus Traditionis iniciatīva doties uz Romu desmitajā “Summorum pontificum” svētceļojumā, lai aizstāvētu Misi. Un tie, kas nevar piedalīties Svētā Pētera laukuma manifestācijā, vienmēr varēs to izdarīt katras diecēzes katedrāles baznīcu priekšā: “Atdodiet mums Misi!”.

Citos gadījumos tas nozīmēs morāli, emocionāli un pat finansiāli atbalstīt uzticīgos priesterus, kuri izlems turpināt svinēt ierasto liturģiju ierastajā Baznīcā un kuri būs savu bīskapu vajāti.

Jebkurā gadījumā man nešķiet, ka šobrīd varētu izstrādāt kolektīvās stratēģijas. Pagaidām ir tikai viena: pretoties atriebīgajam un nicinošam jezuītam no Buenosairesas, kurš nelaimīgā kārtā 2013. gada 13. martā tika ievēlēts par pāvestu.

 

******

 

/Michale J. Matt, “Remnant” tradicionāli domājošo katoļu laikraksta direktors, kuram grūti pārmest diplomātiskas valodas pārmērību, viņš nekad nav runājis ar eifemismiem, bet cērt patiesību ar cirvi./

 

WE RESIST FRANCIS TO HIS FACE: Pachamama Pope Anathematizes Latin Mass

Dārgie draugi: nezaudējiet drosmi! Dievs ir atbildīgs par visu, un tas nenotiktu, ja Viņš to nepieļautu. Tas viss jau bija noticis arī agrāk. Es to zinu, es to atceros, es to piedzīvoju. Tas ir sods, jā, bet tas nemaina to, uz ko esam aicināti: mums ir jāiepazīst, jāmīl un jākalpo Dievam, kā arī jāpretojas tiem, kas to nedara.

Frančesko nav tiesību to mainīt.

Šeit nav noslēpuma un neviena pārsteiguma. Mēs precīzi zinām, kas tas ir. Runa ir par drūpošo Vatikāna II fasādi, slēgtajām baznīcām, tukšajiem semināriem, zaudēto ticību un milzīgo garīdznieku seksuālo skandālu, kam stājas pretī starptautiskā garā jauna kustība, kas ir tradicionālais katolicisms.

Francisks ir apsēsts arī ar vēlmi sasmalcināt gabalos mazo ticīgo atlikumu, kas palicis pāri vispārējās atkrišanas no Dieva pasaulē, jo viņš ir globālisma instruments. Viņš aizslēdza “Summorum pontificum”, jo ​​tāpat kā krucifikss vampīru, tā arī vecā katoļu liturģija apdraud velnišķīgo Jauno pasaules kārtību, kurai pievienojies Francisks. Latīņu mise pāris tūkstošus gadu apvienoja katoļus visās pasaules valstīs, kā to nekad nevarēja izdarīt neviena valdība. Un tas varētu notikt arī vēlreiz.

Pēdējo piecpadsmit mēnešu laikā tradicionālisti ir atteikušies iztikt bez sakramentiem. Mēs palikām atvērti. Mēs nekad neesam nokavējuši misi, un šī iemesla dēļ tradicionālā latīņu mise ir ļoti plaši izplatījusies.

Tāpēc mūsu globālists “Pačamamas pāvests” reaģē uz to, kas ir apvienojis katoļu pretestību pret pašu elli.

Apsveriet visa notiekošā absurdumu: uz kara, kas sākas visā pasaulē, vardarbības un haosu pilsētās, aborta izplatīšanos, plaši izplatītās Dieva un cilvēka likumu pārkāpšanas fona Francisks ir apņēmības pilns apspiest seno latīņu misi. Tāpēc, ka šī Mise gatavo simtiem tūkstošu bērnu un jaunu ģimeņu, lai saglabātu Ticību tumsas dienās, kas mūs sagaida.

Tātad uz priekšu, kristīgie karavīri! Jūs zināt, ko darīt. Mums nav no kā baidīties, līķauts ir oficiāli noņemts. Mūsu valsts, mūsu dvēseļu un bērnu ticības labad tagad ar labu sirdsapziņu un taisnīgām dusmām mēs varam nostāties pret Francisku tik ilgi, cik nepieciešams, līdz Dievs izglābs savu Baznīcu.

 

Lai dzīvo Kristus Karalis!

Viva Cristo Rey!



******

 

“Traditiones custodes”. Bergolio netīrais karš

/Jauna priestera komentārs/

Un kas tagad notiks diecēzēs?

Pāvests nolēma spēlēt netīru karu, iemetot bumbu pret ticīgajiem, kas ir saistīti ar tā saukto "ekstraordināro formu". Tomēr atšķirībā no Nagasaki un Hirosimas tas ne vienmēr nozīmē kara izšķirošo uzvaru pret tradicionālo pretestības kustību. Galu galā tā varētu izrādīties skaļa Pira uzvara.

Ir daudz priesteru un ticīgo, kuri šajā brīdī jūtas sava Garīgā gana pazemoti, un neviens nevar zināt, kādas sekas tas izsauks. Ko viņi darīs? Vai viņi padevīgi pieņems šo eitanāziju? Vai viņi rīkos manifestācijas svētā Pētera laukumā, lai pajautātu savai mātei Baznīcai, kāpēc ir vieta tēvam Džeimsam Martinam [kuram pāvests neilgi pirms savas operācijas nosūtīja atbalsta vēstuli viņa darbam], nevis viņiem? Kāpēc ir vieta vācu ķecerīgajam ceļam, nevis viņiem? Un vēl: vai viņi sāks rīkoties tikai individuāli, vai kāds vadīs sacelšanos?

[….]

Pāvests apgalvo, ka ir rīkojies, lai atjaunotu un stiprinātu Baznīcas kopību un vienotību; tomēr ēna, kas varētu aizklāt viņa paša vārdus, nāk no viņa paša izteiciena, kad viņš 2016. gada decembrī Francisks spontāni teica: "Nav izslēgts, ka es ieiešu vēsturē kā tas, kurš sašķēla Katoļu Baznīcu".

 

******

 

 

 



Vai esat civitas.lv lasītājs?

Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu?

Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796 

Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs

















































Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 20 Jūlijs 2021 21:45
Vairāk šajā kategorijā: « Kamēr pāvests atrodas slimnīcā…