Obligāta vakcinācija? Pretējā liecība

Otrdiena, 13 Aprīlis 2021 10:07

British Medicine Journal - prestižs britu zinātniskais medicīnas žurnāls bija uzsācis diskusiju par vakcinācijas obligāto raksturu   veselības aprūpes darbiniekiem Lielbritānijā. Dr. Katya Polyakova nāca klajā ar vēstuli, kurā asi kritizē obligāto vakcināciju, saucot to par “neprātīgu, neētisku un bezatbildīgu”. Vēstules autore ir ārste ar direktores pieredzi Kenta slimnīcas vadīšanā, eksperts, kas pirmajās rindās bija iesaistīta cīņā pret Covid slimību, pati to ir pārslimojusi un sēro arī par sava tuvinieka pāragro Covid izraisīto nāvi. 

Piespiedu vakcinācija ar eksperimentālajām ģenētiskās terapijas potēm pēc darba devēja pieprasījuma ir realitāte, kura jau skar medicīnas darbiniekus Latvijā un drīz skars pedagogus un sociālo profesiju darbiniekus. Katrs, kas noraida vakcināciju, riskē piedzīvot psiholoģisko spiedienu un atlaišanu no darba. 

Dr. Polyakovas vēstule izsauca plašas diskusijas, bet vakar arī cenzūru. British Medicine Journal redaktors nāca klajā ar paziņojuma, kā tā ir izņemta no “thebmj”, jo “bija izmantota, lai izplatīt maldīgo informāciju”. Diemžēl tā ir kārtējā zīme, ka Rietumu demokrātijas valstīs vārda brīvība piedzīvo savu norietu. Lasītājs to zinās izvērtēt. Zemāk publicējam gan redaktora piezīmi, gan Polyakovas vēstuli, kas tika cenzēta. 

 

****

 

“Important editorial notice for readers: This rapid response has been removed as it was being used to spread misinformation and was attributed in a misleading way on certain websites and social media. The Editor, 12/04/2021.”

 

****

Vai ārstiem ir pienākums vakcinēties pret Covid-19?

 

Redaktora kungs!

Savā dzīvē esmu saņēmusi vairāk vakcīnu nekā lielākā daļa cilvēku, un man un kolēģiem ir ievērojama personiskā un profesionālā pieredze saistībā ar šo pandēmiju, jo esmu kalpojusi pirmajos divos viļņos un visos ar to saistītajos gadījumos.

Tomēr šobrīd es cīnos ar to, ka netiek ziņots par pašreizējās vakcinācijas programmas izraisīto saslimstību veselības dienestā. Ar vakcināciju ir saistīts  bezprecedenta saslimstības līmenis,  darbiniekiem parādās neiroloģiski simptomi, kas ļoti ietekmē veselības aprūpes funkciju. Pat jauni un veseli cilvēki vairākas dienas nav darba spējīgi, daži – nedēļas, bet citiem nepieciešama ārstēšana. Veselas komandas izstājušās no ierindas, kad kopā bija potējušies.

Obligātā vakcinācija šajā gadījumā ir neprātīga, neētiska un bezatbildīga, ja runa ir par mūsu darbinieku un sabiedrības veselības aizsardzību. Mēs esam brīvprātīgas vakcinācijas fāzē un mudinām darbiniekus lietot nelicencētus produktus, kas ietekmē viņu tūlītējo veselību, un esmu pieredzējusi, kad personāls saslimst ar Covid PĒC vakcinācijas un, iespējams, aplipina arī citus. Faktiski ir skaidri norādīts, ka šie vakcīnas produkti nerada imunitāti, kā arī nepārtrauc inficēšanos. Tādā gadījumā – kāpēc mēs to darām? Nav pieejami dati par ilgtermiņa drošību (labākajā gadījumā – pāris mēnešu izmēģinājumu dati), un šiem produktiem piešķirta tikai ārkārtas licencēšana. Kas var pateikt, ka nav paredzamas blaknes tālākā laika periodā, kas varētu apdraudēt visu veselības nozari?

Gripa, kurai vakcīna pieejama jau ilgu laiku, ik gadus slepkavo masveidā, tā pārpludina veselības sistēmu, nogalina jauniešus, vecus cilvēkus un hroniski slimos, tomēr cilvēki var izvēlēties, vakcinēties vai nē. Un var uzskaitīt veselu virkni citu vakcīnu, kas nav obligātas, bet tomēr aizsargā pret augstāka riska slimībām.

Personāla vai sabiedrības locekļu piespiešana un medicīniskās terapijas noteikšana, īpaši gadījumos, kad ārstēšana vēl ir eksperimentālā fāzē,  stingri atgādina totalitāru nacistisko distopiju un absolūti nesaskan ar mūsu kā veselības sargātāju ētiskajām vērtībām.

Es un visa mana ģimene esam izslimojuši Covid, tāpat lielākā daļa manu draugu, radinieku un kolēģu. Nesen esam zaudējuši salīdzinoši jaunu ģimenes locekli ar sirds mazspēju, ko izraisīja Covid radītā pneimonija. Neraugoties uz to, es nepiekrītu, ka mums būtu jāatsakās no brīvības principiem un starptautiskās nostājas attiecībā uz ķermeņa suverenitāti un brīvu apzinātu izvēli un cilvēktiesībām, un uzskatu, ka nav jāatbalsta šī bezprecedenta piespiešana uz eksperimentālu ārstēšanu, kam  ir ierobežoti dati par drošību. Tas un ar to saistītā politika mūsu sabiedrību apdraud vairāk nekā pārējās briesmas, ar ko esam saskārušies pēdējā gada laikā.

Kas noticis ar “mans ķermenis, mana izvēle?” Kur palikušas atklātās zinātniskās debates? Ja es neizrakstu antibiotikas pacientam, kuram tās nav vajadzīgas, jo viņš ir vesels, vai tas nozīmē, ka esmu pret antibiotikām, noliedzu antibiotikas? Vai nav pienācis laiks cilvēkiem patiesi aizdomāties, kas ar mums notiek un uz kurieni tas viss mūs ved?

 

 

Avots: 

https://www.bmj.com/content/372/bmj.n810/rr-14

 

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 13 Aprīlis 2021 10:11