Tava dzīve tikai sākas

Piektdiena, 05 Marts 2021 13:17

Iedomājies, ka esi 27-gadīga sieviete, precējusies ar sliktu vīru un sliktu tēvu. Tev ir viens bērns – septiņgadīgs zēns. Un tu dzīvo sliktos apstākļos un sliktā zemē.

Kādu rītu tu atklāj, ka esi stāvoklī. Raizējies, ka tev knapi pietiek naudas sev, vīram un mazajam zēnam. Būdama stāvoklī, zini, ka tev nav līdzekļu pabarot vēl vienu bērnu.

Kad tavs vīrs atklāj jaunumus, viņš ir satricināts, apzinās, tāpat kā tu, ka dzīve kļūs vēl grūtāka nekā tagad.

Bet tu esi pārliecināta, ka jūs varēsiet izturēt. Taču kādu dienu tavs vīrs savāc mantas un aiziet prom, atstājot tevi nest bērnu, zēnu un savas nastas vienai pašai. Tu dzīvo nabadzīgā zemē, atbalsta no valdības nav. Tu esi viena pati ar septiņgadīgu zēnu un vēl nedzimušu bērnu. Ko tu darītu?

Varētu strādāt divos pilnas slodzes darbos, ja tādus varētu atrast, varētu strādāt 16 stundas dienā un gulēt 4 vai vēl mazāk stundas. Un tev būtu tikai 4 stundas, lai ikdienā sagatavotubērnus skolai, gatavotu ēdienu, vestu viņus uz skolu, bērnudārzu, vēl pirms pati varētu iet uz darbu. Varētu to visu darīt, varētu sagraut savu dzīvi.

Vai pārtraukt grūtniecību un paturēt savu dzīvi? Vīrs tevi nepametīs, ja tu izdarīsi abortu. Tad varētu paturēt savu vienu darbu, nevis divus, paturēt vienu bērnu, ne divus, paturēt vienu vīru, nevis nevienu. Tu varētu to darīt, varbūt tas nesagandētu tavu dzīvi.

Bet nav jau tikai viena lieta, ko apdomāt, varbūt aborts nesagrautu tavu dzīvi. Bet aborts sagrauj dzīvi. Tas sagrauj cilvēka dzīvi, tas sagrauj bērna dzīvi, tas nogalina bērnu.

Aborti katrā grūtniecības stadijā nogalina mazuļus. Cilvēka dzīve sākas apaugļošanās brīdī. Mēs varam izsekot mūsu atšķirīgajam DNS līdz brīdim, kad esam apaugļoti kā zigotas, jo tieši tad sākas cilvēka dzīve. Attīstoties no zigotas līdz auglim, mēs nekļūstam cilvēcīgāki, mēs vienkārši nobriestam fiziski.

Tomēr aborts saplēš bērnu, locekli pa loceklim. Aborts sagriež un iznīcina mazuļa ķermeni. Aborts atrauj mazuļa kājas un rokas, saspiež mazuļa mugurkaulu un galvu. Aborts liek nedzimušajiem mazuļiem ciest šausmīgā nāvē.

Ja tu būtu tā 27 gadus vecā sieviete, ko tu darītu? Vai izvēlētos veikt abortu? Vai arī izvēlētos mīlēt un aizsargāt bērnu?

Nav jāiedomājas, ko tu darītu šajā scenārijā. Es varu vienkārši pastāstīt vairāk par šo sievieti un viņas bērnu.

Tas ir patiess stāsts. Sievietes vārds ir Cecīlija. Viņa neveica abortu. Grūtniecība viņai lika zaudēt vīru, bet viņa ieguva vēl vienu dēlu. Vīrietis, kurš solījās būt uzticīgs viņai, pameta viņu, bet viņa apsolīja, ka būs uzticīga savam nedzimušajam dēlam.

Zīdainis ievērojami apgrūtināja viņas dzīvi. Mazulis piespieda viņu paņemt divus darbus. Bērns pilnībā pārņēma viņas uzmanību.

Bet Cecīlija un šis mazulis pārvarēja visus izaicinājumus. Galu galā viņi pirms daudziem gadiem emigrēja no Ganas uz Kanādu. Un tas mazulis tagad ir vīrietis, kurš raksta šo rakstu.

Mamma nesen man teica, ka es esmu vienīgais uzticamais vīrietis, kāds viņai jebkad bijis dzīvē. Viņa saka, ka bez manis viņa nevarētu pārvarēt savus izaicinājumus. Es priecājos, ka viņa zina, ka esmu uzticams un uzticīgs, taču viņa sevi nenovērtē. Viņai nebija vajadzīgs mans tēvs, un arī bez manis viņa varētu pastāvēt. Ar Dieva žēlastību pietiek.

Un Dieva žēlastības pietiek arī jums. Pozitīvs grūtniecības tests nekad nav slikta ziņa. Grūtniecība vienmēr daudz vairāk ir svētība nekā apgrūtinājums. Ja jums iestājas neplānota vai sarežģīta grūtniecība, jūsu dzīve nav beigusies, dzīve – jūsu mazuļa dzīve – tikai sākas.

 

Aborts sabojā dzīvi. Tas nogalina mazuļus. Un tas nogalina labu stāstu par cerību.

 

 

Avots: Samuel Sey, Your life isn’t over, a life is just beginning, slowtowrite.com

Foto: Samuel Sey, slowtowrite.com

 

 

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 05 Marts 2021 13:20