Es vēlos mājās pārnākt,
Kad ābeles ziedos plauks,
Un viņu baltsārtie ziedi
Man lēni matos birs.
Es vēlos mājās pārnākt,
Jo meitene mani gaid‘.
Zem Latvijas šalcošiem bērziem
Mums lemts būs satikties.
Es vēlos mājās pārnākt,
Kad druvas dzeltēt sāks,
Un viņu zeltainos graudus
Vējš laukos izkaisīs.
Es vēlos mājās pārnākt,
Kad Latvija brīva būs.
Un viņas baltajās smiltīs,
Man lemts būs atpūsties.
Latviešu leģionāru dziesma ‘Es vēlos mājās pārnākt’ mani rosina uz svētkiem. Savas tautas, savas sirds svētkiem. Es vēlos no jauna pārnākt no sašķelšanās brīvā Latvijā. Vēlos redzēt dvēseles un miesas nabadzības nogurdināto valsti veldzējamies pie avotiem, kur Dzīvības ūdeni smelt var bez maksas. Es vēlos redzēt, kā grūtības mums palīdz pildīt dievnamus līdz slieksnim, kur mēs, latvieši, spēsim patiesi krist ceļos Tā priekšā, kuru godinām savā valsts himnā; kur mēs, latvieši, spēsim atzīt, ka mūsu spēkiem būs spēks tikai ar Visuaugstā svētību. Velti naktssargs paliek nomodā – ja Tas Kungs namu nesargā, sargs strādā velti.
Es vēlos pārnākt savas sirds mājās, kur dzīves līkloči būs bijuši māju atrašanas vērti. Vēlos piedzīvot patiesu brīvību, kur varu būt es pati un redzēt citus pašus. Es vēlos stāvēt, stipri iesakņojusies savā identitātē, visupirms Dieva bērna identitātē, kad zinu, kas esmu, kad zinu, ka vēlos dzīvot. Dzīvot šeit un tagad – Latvijā.
Valsts, kuras izmērs ir apgriezti proporcionāls tās bagātajam kultūras mantojumam, ir Dieva brīnums. Es vēlos redzēt latviešu bērnus, kuri apzinās, ka ir šī brīnuma sastāvdaļa, bērnus, kuri zina un novērtē savas tautas vēsturi un izaugot ir gatavi kalpot savai ģimenei, tautai, valstij. Es vēlos redzēt, kā šie bērni izaug par atbildīgiem latviešiem, kuri nebaidās sekot savas sirds aicinājumam, viņu sirdīs Dieva ieliktam. Es vēlos redzēt, kā tie bezbailīgi dodas turp, kur Tas Kungs tos aicina, pierādot, ka neiespējamais ar Dievu ir iespējams. Es taču visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.
Lai svinam, apzinoties, cik daudz mums ir dots. Lai svinam pateicībā, priekā un mierā. Es vēlos mājās pārnākt. Dievs, svētī Latviju!
/Daiga Kaša/