Francijas valsts notiesā invalīdu Vincentu Lambertu uz bada nāvi

Svētdiena, 07 Jūlijs 2019 20:43

Jau kopš 2. jūlija cilvēkam ar īpašam vajadzībām, 42 gadu vecajam Vincentam Lambertam, Reimsas slimnīca liedz ūdeni un ēdienu, izpildot Francijas kasācijas tiesas lēmumu. Tādējādi tika noraidīta Vincenta mātes Viviānas Lambertas pēdējā apelācija Ženēvā Apvienoto Nāciju Padomē par cilvēku tiesībām, kas lūdza Padomi atgādināt Francijas valstij tās pienākumus: “Divas reizes šī komiteja pieprasīja Francijas valstij nelikt mirt Vincentam. Bet Francijas valdība to noraidīja, kaunpilnā veidā pārkāpjot savas starptautiskās saistības. Es jūs lūdzu atgādināt Francijai, lai tā ievēro dzīvības saglabāšanas pasākumus un neliek mirt manam dēlam. Līdzīgi manam dēlam tiek apdraudēta vēl citu 1700 personu dzīvība, kas atrodas tādā pašā stāvoklī”.

Tās pašas dienas vakarā ANO Padome no jauna pieprasīja Francijai nelikt mirt Vincentam Lambertam bada un slāpju nāvē. Taču Lamberta ārsts Vincents Sančes turpina īstenot nāves protokolu, uzturot invalīdu dziļā sedācijas tāvoklī ar lielu psihotropo vielu devas palīdzību.

 

“Kāpēc jūs mūs nedzirdat? Vincents ir cilvēks, nevis nedzīva lieta”, jautāja invalīda māte Invalīdu Tiesību Starptautiskajai Komitejai (Committee on the Rights of Persons with Disabilities), iesniedzot apelāciju pret “sava dēla legālo slepkavību”. Viņa piebilda, ka “Vincents nav nekāds dārzenis. Es nekad neesmu dzirdējusi, ka dārzenis pagriež galvu, kad es to saucu. Man ir daudz fotogrāfiju un video ierakstu, kas pierāda pilnīgi pretējo tiem apgalvojumiem, ko var lasīt presē”.

 

 2008. gada 29. septembrī Vincents Lamberts, braucot ar savu motociklu, smagi cieta ceļu satiksmes negadījumā, kas viņam laupīja veselību, bet neievainoja viņa spējas elpot un dzīvot. Īsi pirms avārijas viņa sievai piedzima meitiņa.

 2013. gada 10. aprīlī medicīnas aprūpes personāls, neinformējot citus radiniekus, vienīgi ar Vincenta sievas piekrišanu pārtrauca ēdināšanu, saglabājot tikai hidrāciju samazinātā apjomā (200ml/24h). Pēc desmit dienām viens no Vincenta brāļiem atklāja, ka viņš vairs netiek ēdināts. Lamberta ģimene iesniedza tiesā apsūdzību par slepkavības mēģinājumu, un ar tiesas lēmumu pēc 31 dienas gara pārtraukuma slimnīca bija spiesta atsākt sava pacienta aprūpi.

 

Nav pieļaujams, ka pacientam var būt liegts ūdens un ēdiens, pamata lietas, kas cilvēku uztur pie dzīvības. Šeit nav runa par pārspīlētu vēlmi uzturēt mirstošu pacientu pie dzīvības ar zālēm vai stimulējošām tehnoloģijām, bet par katra cilvēka pamata tiesībām! Turklāt Viviāna Lamberta apgalvo, ka visu šo laiku Vincents bija ieslēgts savā palātā, viņam nav veikta fizioterapija, viņam netika iedota gulta, kas atbilst viņa invaliditātes stāvoklim. Viņš nekad nav ticis izvests uz pastaigām. Toties Francijā ir vēl citas septiņas veselības aprūpes struktūras, ka ir gatavas viņu uzņemt.

 

Iesaistoties cīņā par Vincenta dzīvību, 2018. gada 18. aprīlī 70 Francijas medicīnas darbinieki ar laikraksta Le Figaro palīdzību pieprasa, lai Vincents tiek pārvietots speciālā aprūpes vietā, denuncējot eitanāzijas mēģinājumus. No 2013.  līdz 2019. gadam tādi legālās slepkavības mēģinājumu bija četri. Viena ekspertu komisija 2018. gada 22. novembrī ziņoja, ka Vincentam Lambertam tiek nodrošinātas primārās pamata vajadzības (ēdināšana, hidrācija) un ka tas nenozīmē veltīgu terapiju vai iracionālu nepiekāpību viņa dzīvības uzturēšanā.  

 

Lamberta dzīvības aizstāvēšanā iesaistījās arī profesors Ksavers Dukroks (Xavier Ducrocq), Mecas-Trionvilas slimnīcas neiroloģijas nodaļas vadītājs, kas aprakstīja Vincenta Lamberta veselības stāvokli, uzsverot, ka, neskatoties uz mainīgu un vāju apziņas stāvokli, viņa dzīvību neuztur nekādi aparāti, viņš neatrodas komas stāvoklī, viņš daļēji spēj norīt, bet barošana un hidrācija notiek intravenozi; ik pa laikam viņš arī izrāda savas emocijas, kā, piemēram, raudot mātes klātbūtnē (sk. šeit, šeit). Vincents nav bezcerīgi slims un nekādā gadījumā neatrodas dzīves beigās. Profesors piebilst, ka nogalināt Vincentu Lambertu nozīmē “piešķirt paliatīvajai aprūpei pilnīgi pretēju misiju tai, ko izsaka tās pamatprincipi; atņemt godu medicīnai, kas nepacieš savus ierobežojumus, un apbedīt Hipokrātu”.

 

Gluži pretēju un pretrunīgu lēmumu pieņēma tāda cilvēku tiesības sargājošā organizācija kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, divas reizes – 2015. gada 5. jūnijā un 2019. gada 30. aprīlī –apstiprinot ēdināšanas un hidrācijas pārtraukšanu Vincenta Lamberta gadījumā.

 

“Nelikt cilvēkam nomirt no slāpēm un bada, darot visu iespējamu, lai tiktu veikta atbilstoša aprūpe līdz pat dzīves noslēgumam, ir cilvēku sabiedrības gods”, raksta Reimsas arhibīskaps un Francijas bīskapu konferences vadītājs Ēriks de Mulēns-Bofors (Éric de Moulins-Beaufort).Reimsas arhibīskaps uzsver, ka vairākas Francijas veselības aprūpes struktūras ir gatavas veikt Vincenta aprūpi un ka, liekot šķēršļus cilvēka dzīvības glābšanas atbalstam, tiek apdraudēta tādas sabiedrības celšana, kas spēj rūpēties par tās vājākajiem locekļiem. Diecēzes paziņojumā bīskaps raksta, ka “atteikšanās no šī ideāla, tāpēc ka daži aprūpes veidi ir dārgi vai tāpēc ka būtu veltīgi ļaut cilvēkam dzīvot, pārvērtīs drupās mūsu civilizācijas līdzšinējās pūles”.

 

Francijas bīskapi raizējas, ka likums, kas no 2016. gada ļauj ar psihotropām vielām ievest neārstējami slimos dziļā sedācijas tāvoklī (in Continuous Deep Sedation), kas tika piemērots Lamberta gadījumā, atvērs durvis eitanāzijai Francijā, tāpēc viņi aicina: “Darīsim visu, lai mūsu Francijas sabiedrība neievirza sevi uz eitanāzijas ceļa”.

 

Vincenta māte Viviāna Lamberta līdz ar daudziem katoļiem un Pro life grupām gaida, ka pāvests Francisks nepalaidīs garām iespēju izteikties pret nāvi nesošiem likumiem, ko izvirza parlamentos mūsu “demokrātiskās” valstis. Pērngad viņš to jau izdarīja, atbalstot mazā Alfija Evansa vecākus cīņā par sava bērna dzīvību, pieminot uzrunā arī Vincentu Lambertu. 2018. gada 15. aprīlī pēc ierastās svētdienas lūgšanas Regina caeli pāvests aicināja: “Lai katram slimniekam tiek izrādīta cieņa un lai katrs tiek aprūpēts atbilstoši savam stāvoklim. Lai tas notiek ar lielu cieņu pret dzīvību”.

  

Kopš 2. jūlija Reimsas slimnīca ir uzsākusi īstenot nāves protokola procedūru. Tāpat kā Alfija Evansa gadījumā slimnīcas kontroli pārņēma bruņoti policisti, kas ir masīvi klātesoši pie slimnīcas ieejām un koridoros. Vincenta Lamberta eksekūcijas protokols paredz, ka Vincenta palātā var ieiet tikai vistuvākie ģimenes locekļi, katru reizi uzrādot un atstājot policijai savas identitātes kartes.

 

“Bet ko jūs vēlaties? – netaupa ironiju itāliešu žurnaliste Luizēlla Skrozati, – “tā ir samaksa par cilvēka tiesībām sekularizētās valsts versijā. Galu galā tās ir tikai nepārtrauktas pretrunas. Bet mēs jau laikus zinām, ka pretrunas ir dialektiskā materiālisma dvēsele.”

  

Marija Kristīne Žonenota (Marie-Christine Jeannenot), Šonštates Dievmātes misionāre un tuva Viviānas Lambertas draudzene, raugās uz eitanāziju no garīgā viedokļa: “Nāve ir katra cilvēka visdelikātākais pārējas brīdis no šīs pasaules, kad cilvēks ir jāpavada ar lielu cieņu un mīlestību. Tāpēc šie protokoli, kas pirms laika – un citreiz krietni pirms laika – atņem dzīvību, ir barbarisms. Viviāna man vienmēr saka, ka tā ir “monstru sistēma”.

 

Daudzi cilvēki nejūt lielus draudus, kas nāk no eitanāzijai labvēlīgās likumdošanas ieviešanas. Tādi kliedzoši gadījumi kā mazo bērnu – Charlie Gard un Alfie Evans – notiesāšana uz nāvi Anglijas valsts veselības aprūpes un tiesas aparāta izpildījumā, kā arī Vincenta Lamberta gadījums Francijā izrauj no klusās sazvērestības jau plaši pielietotu eitanāzijas praksi daudzās Eiropas Savienības valstu slimnīcās. Viviānas un viņas dēla cīņa par dzīvību mums māca, ka mums nav jāļaujas vienaldzībai.

 

Ļoti skaidri par šiem notikumiem runā Marks Henrijs Daless (Marc-Henri d’Ales), kas sirgst ar tetraplēģiju un ļoti aktīvi darbojas Francijā personu ar īpašām vajadzībām tiesību jomā. Viņš ir enerģisks eitanāzijas pretinieks un izrādīja visu savu vilšanos par epilogu, kas risinās Lamberta lietā:

“Vincents Lamberts, esot cilvēks ar īpašām vajadzībām, tiek uzskatīts par dārzeni, kas ir dzīves beigās, taču viņš vienkārši ir cilvēks ar smagu invaliditāti, tāpēc es jautāju, ko sabiedrība uzskata par invaliditāti. Šī invaliditāti iekļaujošā sabiedrība ir liekulīga! Faktiski liekulība ir vispiemērotākais termins: kā vēl citādi nosaukt valsti, kas vienu dienu, lai skaisti izrādītos pasaules priekšā, paraksta protokolu, kas aizstāv invalīdu tiesības, bet citu dienu vairs neliekas par to ne zinis un nonāvē nevienu citu kā invalīdu? Protams, noorganizējot visu mēdiju, medicīnas un tiesas sistēmu, lai pārliecinātu pasauli, ka Vincents Lamberts ir kaut kāds zombijs, ko pie dzīvības uztur dažādi aparāti un ka viņa māte ir fanātiķe. Vai tā nav vienas valdības liekulība, kas atzīst indivīda tiesības uz apelāciju ANO Invalīdu padomei, bet pēc tam noraida šīs Padomes konservatīvos lēmumus, kas pieprasa laiku, lai izteiktos par apelāciju. Francijas valdībai invalīdi kļūst mīļi galvenokārt tad, kad ir  skaisti un apbedīti.”

 

Var tikai piekrist Luizellai Skrozati, kas akūti novēro: “Nezinu, kā jūs, bet es izvēlos dzīvot pasaulē, kuru apdzīvo daudzi Marki Henriji Dalesi, kuriem nedarbojas kājas, bet kas ir saglabājuši skaidras izvērtēšanas spēju, un daudzas Viviānas, kas bez skaistām frāzēm un labā toņa komplimentiem nosauc par slepkavu valsti, kas nogalina viņas bērnu; еs izvēlos dzīvot daudzu Vincentu pasaulē, kas spēj raudāt nāves draudu priekšā, atzīstot nāvi par to, kas tā patiešām ir, daudzu prātnieku priekšā, kuri turpina iemidzināt sirdsapziņas, iztēlojot eitanāziju kā saldu nāvi, brīvu no jebkādām ciešanām, kā labāko no visām iespējām.”

 

 

Sagatavoja Aleksandrs Stepanovs

 

 

Foto: lanuovabq.it

Avoti:

http://lanuovabq.it/it/ripreso-liter-per-uccidere-vincent-la-francia-sfida-anche-lonu

https://cruxnow.com/church-in-europe/2019/07/05/vatican-and-french-church-decry-decision-to-remove-hydration-from-vincent-lambert/

http://lanuovabq.it/it/vincent-lambert-tutte-le-tappe-della-vicenda

https://www.catholique-reims.fr/blog/vincent-lambert-declaration-de-mgr-eric-de-moulins-beaufort-et-de-mgr-bruno-feillet/

 

 

 

 

Pēdējo reizi rediģēts Svētdiena, 07 Jūlijs 2019 20:58