Ar Dievu, mazais Čārlij!

Pirmdiena, 31 Jūlijs 2017 20:23

/Ermes Doviko/

Mūsu mazais eņģelis Čārlijs Gards jau skata Dieva godību un lūdzas par mums. Vairāk nekā vienpadsmit savas dzīves mēnešos viņš ir izcīnījis labu cīņu, pirms cietsirdīgais humānisms viņam atslēdza mākslīgo elpināšanu, pārliecībā, ka viņa dzīve kā invalīdam nav vērta, lai to izdzīvotu. Viņš mira skābekļa trūkuma dēļ, nosmacis kādas slimnīcas gultā tālu no savām mājām, jo šis cietsirdīgais humānisms mums mēnešiem ilgi galvoja, ka ir pareizi aiziet “ar cieņu” un ka tas ir “viņa labākajās interesēs”. Miris piektdien, kā mazais Jēzus, slimnīcas vadītāju un mediķu grupas notiesāts uz nāvi, kuri nodeva savu aicinājumu, kā arī tiesnešu, kas piesavinājās dievišķo privilēģiju lemt par dzīvību un nāvi.

Dieva valstībā mūsu eņģeli Čārliju sagaidīja Dievmāte, kas tagad lūdzas kopā ar viņu, lai mierinātu mammu Koni un tēti Krisu, no kuru apskāviena nu jau totalitārā valsts viņu izrāva projām, un ko neatskārst tikai tuvredzīgie. Bērna nogalināšana lai nes atgriešanos šīm nocietinātajām sirdīm. Viņš jau ir izdzīvojis visu to ļaunumu, ko viņam nodarīja šajos vienpadsmit mēnešos, viņš jau ir piedevis saviem mocītājiem un tagad līdz ar svētajiem lūdzas, lai tie neaizietu bojā un lai tas, kas tika nodarīts viņam, nekad netiek nodarīts nevienam citam bērnam, nevienam citam cilvēkam.

“Mūsu brīnišķīgais mazais ir aizgājis. Mēs esam par tevi lepni”, komentēja piektdien pēcpusdienā viņa vecāki. Konijai un Krisam netika pat piešķirts laiks atvadīties no bērna: viņi lūdza dot viņiem dažas dienas, lai to pavadītu ar Čārliju mierā, cik vien tas iespējams šādā situācijā. Taču nāves procedūra norisinājās dažu stundu laikā, atslēdzot elpošanas ierīci, ja ņem vērā to, ka pavēle par bērna galīgo pārvietošanu uz hospīciju bija publicēta ceturtdien pēcpusdienā, bet ziņa par bērna nāvi pienāca piektdien. Netika ņemta vērā nedz vecāku griba attiecībā uz laiku, nedz uz pēdējās atvadīšanās vietu – viņi bija vēlējušies, lai tas notiek viņu mājās. 

Šai pēdējai vēlmei Great Ormond Street Hospital pretojās ar spītību, izvirzot ieganstus, kas pārkāpj smieklīguma slieksni, un ko punktuāli atbalstīja tiesnesis Nikolass Fransis (Nicholas Francis). Savu pirmo dzimšanas gada dienu mazais Čārlijs būtu svinējis 4. augustā, bet eigēniskā kultūra, ar kuru ir piesūcināta vara, kas šodien pārvalda Lielbritāniju un Rietumus, nevēlējās sagaidīt šo datumu, iespējams, tāpēc, ka katra nākamā diena atmaskoja melus visa cilvēka dzīves diapazona plašumā (antropoloģijas, komunikācijas, likuma, medicīnas, morāles), jo Čārlijs kļuva par pārāk neērtu simbolu, kas spēja izraisīt aizkustinošu tautas mobilitāciju, kas arvien vairāk apzinājās tās šausmas, kas tiek nodarīti vājākajai cilvēces daļai.

Šī tauta ir tikai mazais ganāmpulciņš, kuram tomēr izdevās aizkavēt notiesāšanu uz nāvi, iesaistot politiskas personālijas, kā Tramps un pāvests Francisks. Tas ir mazais ganāmpulciņš, kuram Čārlijs bija simbols, kas iegravēts sirdīs, jo bija skaidrs, kur straume nes, un tā bija jāapstādina. Spriedumu panāca mūsu kontinenta valsts ar tā saucamās Eiropas cilvēktiesību tiesas atbalstu, kas lēma, ka ir likumīgi atņemt pamataprūpi smagi slimam cilvēkam un ka ir likumīgi nogalināt bērnu invalīdu.

Tas tika izdarīts ar tiesas lēmuma palīdzību, bet Čārlija gadījums padarīja acīmredzamu, ka šāda prakse ir jau izplatīta Lielbritānijā un ka tikai vecāku protesti izcēla šo pretīgo sistēmu saules gaismā. Tas, ka šo sistēmu uzskata par normālu vara, liecina 24. jūlija spriedums, ko parakstīja tiesnesis Fansis (skaties 18. paragrafu, kur tiesnesis cenšas atspēkot ideju, ka bērns ir kļuvis par britu veselības aprūpes sistēmas cietumnieku, kā tas faktiski ir arī noticis). Pēc šiem notikumiem ir saprātīgi domāt, ka neviens slimnieks vairs nejutīsies drošībā. Esam nonākuši līdz absurdam, ka mums ir jāizmanto tiesas, lai izlemtu par cilvēka tiesībām uz dzīvi. Vēl vairāk, šīs tiesas (tās ir bijušas četras) viena pēc otras nolēma, ka ir likumīgi nogalināt, maskējot to ar terminiem “dzīves kvalitāte”, “labākas intereses”, “cienīga nāve”. Pārskatīsim sintēzē šī absurda gadījuma notikumus.

Galvenie posmi

Pēc astoņām dzīves nedēļām Čārlijs tiek ievietots slimnīcā ar ārkārtīgi retu ģenētisku slimību (mitohondriālā DNS slimība), kas izraisa progresīvu muskuļu un citu orgānu nespēku. Pērnā gada novembrī Great Ormond Street Hospital (GOSH) ētikas komiteja izlemj, ka netiks īstenota traheotomija (ko veic mākslīgās elpošanas ilgstošā perspektīvā), jo bērna “dzīves kvalitāte” esot ļoti zemu. Pa to laiku vecāki sakontaktējās ar mitohondriālo slimību ekspertiem (kā neiroķirurgs Mičio Hirano), kas piedāvā veikt Čārlijam eksperimentālo ārstniecību. GOSH mediķu komanda bija jau pazīstami ar Hirano, taču neparūpējās apdomāt šo perspektīvu ģimenei. Tikai pēc pastavīgiem Konijas un Krisa pamudinājumiem GOSH uzsāka kārtot eksperimentālas ārstniecības iespēju, bet šī gada janvārī visu nobloķēja, jo viena jauna magnētiskā rezonanse parādīja, ka situācija it kā pasliktinājās. Profesors Hirano no ASV skaidro, ka tomēr ir pareizi mēģināt ārstniecību, jo nukleozīdu terapija var uzlabot Čārlija stāvokli. Pa to laiku vecāki uzsāka naudas līdzekļu vākšanu, kas sasniedz 1,3 miljonus sterliņu mārciņu, ko ziedoja vairāk nekā 83 tūkstoši labdaru. Taču GOSH par to neko nevēlējās zināt un turpināja uzstāt, ka Čārlija “labākajās interesēs” ir atslēgt mākslīgo elpināšanu. Tādējādi starp slimnīcu un vecākiem sākās tiesas cīņa. 

2017. gada 3. marts. Tiesnesis Nikolass Fransis sāka analizēt šo gadījumu Londonas augstākajā tiesā. Tiek radīts neeksistējošs konflikts starp Čārliju un viņa vecākiem, balstoties pieņēmumā, ka bērna labākajās interesēs ir nomirt, bet Konija un Kriss vēlas dot viņam iespēju iziet eksperimentālo ārstēšanu. Tiesas prāvas laikā Čārlijam, kaitējot ģimenes interesēm, tiek iecelts aizbildnis, kura vārds netika atklāts. Aizbildņa advokāte ir Viktorija Butler-Kole (Victoria Butler-Cole), organizācijas Compassion in Dying prezidente; šī organizācija cīnās par eitanāzijas legalizāciju, taču aizbildnim būtu jābūt skaidri “neatkarīgam”.

 11. aprīlis. Tiesā uzvar GOSH un aizbildņa līnija, kuri pieprasa mākslīgās elpināšanas atslēgšanu: lēmums, kas atkārtosies visās tiesas instancēs. Tiesnesis Fransis raksta, ka ir likumīgi, rūpējoties par labākajām Čārlija interesēm, atslēgt dzīvības uzturēšanas atbalstu un turpināt tikai paleatīvo aprūpi.

 25. maijs. Pēc vecāku apelācijas prasības trīs apelācijas tiesas tiesneši vienprātīgi apstiprina pirmās pakāpes spriedumu.

 8. jūnijs. Augstākā tiesa Brenda Hales personā pat nepiešķir pilnu prāvas sēdi, kas pārskatītu lietu, bet apstiprina iepriekšējos divus lēmumus.

27. jūnijs. Eiropas cilvēktiesību tiesa, kas bija saņēmusi Čārlija vecāku apelāciju, to atmet, pasludinot par “nepieļaujamu”.

 7. jūlijs. Pēc starptautiskas mobilitācijas, it īpaši – lielas itāliešu iesaistīšanās un atbalsta vēstījumiem no prezidenta Trampa un pāvesta Franciska, kā arī citām personām, pediatriskā Romas slimnīca Bambin Gesù nosūta GOSH eksperimentālās ārstniecības protokolu, ko paraksta septiņi mitohondriālās slimības eksperti, starp kuriem ir amerikānis Mičio Hirano un itālis Enriko Silvio Bertini. Pēc vecāku pieprasījuma GOSH lūdz tiesnesi Nikolasu Fransisu izspriest lietu jauno detaļu gaismā, ko atspoguļo eksperimentālās ārstniecības protokols.

 17.–18. jūlijs. Hirano un Bertini aizbrauc uz Londonu, lai apskatītu bērnu.

 24. jūlijs. Lai izmēģinātu eksperimentālo ārstniecību, ir pazaudēts daudz laika, un vecāki atsauc savu prasību. Tiesnesis Fransiss apstiprina 11. aprīļa spriedumu.

 25.–27. jūlijs. Vecāki izsaka savu pēdējo vēlmi pārvietot Čārliju uz mājām, lai pavadītu dažas dienas kopā (viņu advokāts Grands Armstrongs apgalvo, ka ir prasīta viena nedēļa). GOSH iebilst gan attiecībā uz vietu, gan laiku, ko pieprasa ģimene: tiesnesis Fransiss kārtējo reizi apmierina slimnīcas līniju.

Dzīves kvalitāte

Šī drāma skaidri parāda, līdz kādiem pretīgiem gadījumiem noved likumi, kas ir virzīti pret dzīvību un ģimeni. Čārlija nogalināšana tika pasludināta “dzīves kvalitātes” vārdā, kas ir mūsdienu eifēmisms, kas atbilst idejai par “dzīvēm, kas nav cienīgas, lai tās dzīvotu”, ko ir izkaluši eigēnikas entuziasti, galvenokārt anglosakšu izcelsmes, un kas maksimālā veidā tika īstenotas T4 gadījumā, nacistu eigēnikas programmā. Atvērsim acis!

 

Avots: Ermes Dovico, A Dio piccolo Charlie: il nuovo Stato eugenetico ha deciso che è legale uccidere un disabile, lanuovabq.it

 Foto: screen shot, youtube.com

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43