Aglona: Green vai Blue pass būs nepieciešams?

Aglona: Green vai Blue pass būs nepieciešams?

Otrdiena, 27 Jūlijs 2021 22:03

Latvijā un citur pasaulē sanitārā diktatūra aktīvi īsteno sabiedrības segregāciju, kas vēsturiski bija spēkā Dienvidāfrikā no 1948. līdz 1990. gadam, kad valdība uz likuma pamata izveidoja rasu segregācijas sistēmu, izslēdzot melnās rases pārstāvjus no sabiedriskās dzīves un tos marginalizējot. Jaunais aparteīds top uz vakcinācijas pamata, un darbīgs tā līdzeklis ir pret-kovid vakcinācijas sertifikāts jeb Green pass. Arī Katoliskās Baznīcas hierarhija de facto ņem aktīvu dalību šīs diskriminējošās sistēmas ieviešanā. Latvijas katoļu baznīcas bīskapi akceptēja (šoreiz klusi piekrītot, bet pirms Līgo svētkiem, bīskapu konference nāca klajā ar vienotu paziņiojumu ar Tieslietu un Veselbas ministriju) segregāciju šī gada Dievmātes debess uzņemšanas svētku laikā Aglonā pēc Tieslietu ministrijas pazņojuma par drastiskiem brīvības ierobežojumiem nevakcinētajiem.

Nevar saprast, kāpēc vakcinētie (ierēdņu izpratnē, kas raksta normas) tik ļoti baidās no nevakcinētajiem, ja jau pret-kovid vakcīna jeb ģenētiskās terapijas līdzeklis būtu absolūti droša pote, kas pilnībā nodrošina imunitāti pret kovid-19 slimību? Šeit vairs nav tālu līdz “raganu medībām”, kas varētu notikt attiecībā pret nevakcinētajiem. Tāpēc var tikai piekrist Rikardo Kašoli, laikraksta La nuova bussola quotidiana galvenajam redaktoram, ka tā ir cīņa par brīvību, kas motivē arī tos, kuri nav kategoriski “no vax”: “Redzu, ka izvēršas medības pret tiem, kas nevēlas vakcinēties ar pret-kovid vakcīnu tāpat kā es. Taču pēc būtības es neesmu absolūtais “no vax”, un lielākoties tādi nav arī tie, kas atsakās vakcinēties tieši ar šo vakcīnu, kļūstot par nepieredzētas naida kampaņas mērķi. Man ir svarīgi iemesli nevakcinēties, līdzīgi kā citiem, viņu izpratnē, ir lietderīgi vakcinēties. Bet, stāvot nemotivētās uzspiestās obligātās vakcinācijas priekšā, pretošanās Green pass ieviešanai kļūst par brīvības cīņu pret totalitārismu, kas nostiprinās.” Tieši šī cīņa par brīvību pirms dažām dienām (24.jūlijā) mudināja itāliešus spontāni iziet ielās 80 pilsētās (šeit) tāpat kā pirms nedēļas to darīja francūži, izraēlieši un austrālieši, šie pēdējie vairs nevarēja izturēt piecu nedēļu garu, smagu lockdown.

 

Nevakcinētajiem kā “nedrošiem” cilvēkiem Aglonā tiks norādīts atsevišķs sektors (sava veida geto). Tas ir oficiāls precedents, kas var tikt iedzīvināts arī draudzēs, un nevakcinētiem katoļiem būs jāmeklē, kur viņi brīvi var piedalīties Svētajās Misēs, ja parādīsies draudzes, kur viņiem būs ieteikts labāk palikt mājās. Vēl prims šī lēmuma kontrolēt un šķirot cilvēkus Aglonā, vēl pirms Green pass ieviešanas, vairāki priesteri šo principu jau pieprasīja viņu organizētiem svētceļojumiem, kā, piemēram, Ilmārs Tolstovs un Radio Marija Latvija svētceļojums.

 

Smagu precedentu šai segregācijas sistēmai dod arī noraidījums nevakcinētajiem piedalīties Franciska vadītajā Svētajā Misē Ungārijā un Slovākijā, kur tiks pielaisti tikai Green pass īpašnieki. Francisks vairākkārt bija sludinājis morālo nepieciešamību vakcinēties. Tādējādi Baznīca atstāj savus deklarētos principus tikai uz papīra, kas visu pacieš, neievērojot Ticības mācības kongregācijas atzinumu par vakcinācijas brīvprātīgumu. “Nota par dažu covid-19 vakcīnu lietošanas morāliskumu”, ko Francisks pats ir akceptējis publicēšanai un kurā ir rakstīts: “Praktiskajam prātam ir acīmredzami, ka vakcinācija nav morāls pienākums kā likums, un tāpēc tai jābūt brīvprātīgai.”, kā arī ignorējot neseno Eiropas parmalemta un padomes atkārtoto norādījumu (Regula 2021/953), ka “nedrīkst pieļaut, ka tiek tieši vai netieši diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas” (36.pants).

 

Iespējams, ka labākais veids, kā paskatīties uz visu šo tragikomēdiju, kas drīzāk liek raudāt, nekā smieties, ir alegorija, ko piedāvā Aldo Maria Valli, itāliešu žurnālists, ko civitas.lv lasītāji pazīst pēc tulkotām publikācijām. Viņaprāt, vienīgais, kas nepieciešams ir nevis Green pass, bet Blue pass, par kuru esamību reti var dzirdēt mūsdienu Baznīcā.

 

Aleksandrs Stepanovs

 

******

/Aldo Maria Valli/

Biju miris. Tas notika pēkšņi.

Acumirklī es stāvu svētā Pētera priekšā.

- Laipni lūdzam!

- Paldies, svētais Pēteri. Kā tev iet?

- Lieliski, paldies. Un tev savukārt?

- Esmu miris. Bet es nesūdzos.

- Malacis. Un vai tev ir Blue Pass?

- Kas?

- Vai tev ir Blue Pass?

- Bet es... lūk... tiešām... man ir tikai šis.

- Un kas tas ir?

- Green pass.

- Green pass? Nekad neesmu dzirdējis. Man vajag, lai tu uzrādi Blue Pass.

- Bet, svētais Pēter, piedod! Es neko nezinu par šo Blue Pass. Tur, lejā, no mums pieprasīja tikai Geen pass.

- Un es neko nezinu par šo Green pass…

- Ak, jā, svētais Pēter, tas bija vajadzīgs, lai spētu izdarīt visas lietas, ko citādi nevarēja izdarīt. Vai tiešām tu par to nezināji? Tu vakcinējies - pirmā deva, otrā deva-, un tev piešķīra Green pass, un tad tu biji brīvs. Pat Baznīca to pieprasīja. Pat pāvests, lai piedalītos viņa Misēs ...

- Klausies, dārgais. Es atkārtoju: es neko nezinu ne par šo Green pass, ne par pāvestu. Un mani tas neinteresē. Es tikai vēlos uzzināt, vai tev ir Blue Pass. Ja tev tās nav, tu nevari ieiet iekšā.

- Svētais Pēter, esmu nomākts. Man tās nav.

- Bet kā tas var būt? Ko tev mācīja priesteri? Vai viņi nekad tev nav stāstījuši par Blue pass, kas palīdz pret grēkiem, par caurlaidi uz debesīm?

- Hmm, patiesībā nekad neesmu dzirdējis.

- Lieliski!

- Nu, īstenībā, nekā laba tur nav.

- Un padomā, kā mēs šeit visu esam sakārtojuši. Regula ir skaidra. Svētā grēksūdze, atgriešanās, grēku nožēlošana, gandarīšana, piedošanas saņemšana (absolūcija), Svētā Komūnija mutē un uz ceļiem, un, lūk! - tev ir Blue Pass: caurlaide uz paradīzi. Un tā vietā tu man stāsti par... par... ko tu teici?"

- Vakcīna. Pirmā un otrā deva. Un tad baznīcā mums nācās smērēt rokas ar sanitāro šķidrumu. Un būt maskās un apmainīties ar miera skatienu, lai nespiestu roku... Un nekāda svētā ūdens. Un veselības aprūpe...

- Draugs, es nesaprotu ne pušplēsta vārda no tā, ko tu man saki. Jebkurā gadījumā ļauj man visu pārbaudīt.

Svētais Pēteris paņēma telefonu (visadvancētāko modeli), un zvanīja erceņģelim Gabrielam. Viņi kādu laiku tērzē. Tad viņš saka:

- Viņi pārbauda. Es nesaprotu, kāpēc Baznīca vairs neizdod Blue Pass."

Paiet daži mirkļi (kas šķiet vesela mūžība), tad svētā Pētera telefons iezvanās (zvana signāls skan kā septiņas Atklāsmes grāmatas taures).

- Klausos tevi, Gabriel. Ak! Tiešām?! Hm... Es pat nevaru iedomāties! Saprotu... Ak, jā? Neticami! Nu, labi, nē, patiesībā slikti. Pateicos. Paliec sveiks!

Svētais Pēteris, domīgs:
- Viņi man saka, ka patiesībā Baznīca kādu laiku vairs neuztraucas par Blue Pass. Tā vietā tā pievienojas šīs Green pass kampaņai...

- Es tev to teicu, svētais Pēter.

- Acīmredzot kaut kas tur, lejā, ir nogājis greizi.

- Eh, es arī tā domāju. Bet… kas būs ar mani?

Svētais Pēteris ir iegrimis savās domās. Tad viņš atmostas:
- Ak, jā... Tātad tev es teiktu... lūk, pāris gadsimtu šķīstītavā.

- Šķīstītavā? Pāris gadsimtus? Bet... bet...

- Neuztraucies! Tas tev nāks tikai par labu. Un divi gadsimti šeit paiet vienā acumirklī.

- Bet es... es... Es neesmu vainīgs, ka man nav Blue Pass! Neviens man par to nekad nav teicis.

- Bet tā nav arī mūsu vaina.

- Bet... tas man nešķiet taisnīgi, lūk.

- Izbeidz! Saņemies! Mazliet šķīstītavas nekad nevienam nav kaitējis, neviens nav nomiris, ja tu atļauj man mazliet pajokot. Un tagad es atvainojos: ir izveidojusies rinda. Nākošais!

Eņģelis pārņem stafeti. Viņš uzliek man ap kaklu dzelteno kartīti.

- Nāc, es tevi pavadīšu uz šķīstītavu.

- Labi, paldies!

- Uz priekšu mūžīgajā dzīvē, draugs! Tas varēja beigties sliktāk.

- Proti?

- Vai redzi to? Sarkanā kartīte: vai zini, ko tā nozīmē?

- Es baidos ka, jā.

- Pēdējā laikā mēs izdalām gandrīz tikai dzeltenās un sarkanās kartītes. Zilās kartes [Blue pass] ir ļoti retas. Jūs uzvedaties patiešām dīvaini. Jūs visi nonākat šeit, augšā, ar šo lietu... ar šo Green pass, kas neder nekam.

- Ja es joprojām būtu tur, lejā, es atdotu savu dzīvi par Blue Pass.

- Izbeidz! Ir velti raudāt par izlieto pienu. Mēs esam klāt... Es no tevis atvados. Un es novēlu, lai kāds par tevi lūgtos, tādējādi varbūt viņi tev kaut ko atlaidīs. Uz redzēšanos!

Eņģelis aizgāja. Es pārkāpu slieksni.

Tad es pamodos. Un es nezinu, vai man smieties, vai raudāt.





 

Saistītie objekti

Vairāk šajā kategorijā: « Francisks notiesā uz nāvi seno Baznīcas Liturģiju Filozofu trauksme: Francijā Delsol pret Green pass. "Higiēnisms - jaunais posms mūsdienu biopolitikā" »
atpakaļ uz augšu

Tagi

Rakstu arhīvs

Jaunākie raksti