Viduslaiku Baznīca saskārusies ar apsūdzībām antisemītisma atbalstīšanā. Šie pārmetumi skan līdz pat mūsu dienām. Visbiežāk tas tiek saistīts ar krusta kariem, kuru laikā esot notikuši arī pret ebrejiem vērsti grautiņi. Tiesa, šie grautiņi norisinājušies t.s. „tautas gājienos”, ko Baznīca vai laicīga vara nebija akceptējusi, un ko vadījuši pašpasludināti „tautiski vizionāri”.

2017. gads aizritēja protestantiskās Reformācijas 500 gadu jubilejas zīmē. Lutera vārds un protestantisma aspekti bieži tika pieminēti diskusijās par vēsturiskiem jautājumiem. Un katoliskās baznīcas virzienā tika mesti skatieni ar nepārprotamu aicinājumu radikāli “pārvērtēt” luterāņus. Pāvests Francisks 2017. gada 7. decembrī ir teicis, ka “Svētā Gara iezīmētais ekumēniskais ceļš ved pie tā, ka ir jāatsakās no veciem aizspriedumiem, kuru gaismā tiek vērtēts Mārtins Luters un katoļu baznīcas stāvoklis tajā laikā”.

Nu jau kādu laiku stāsts par Jēzus bērnību tiek izmantots kā pamats idejai par nepieciešamību uzņemt Eiropā imigrantus no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.