Dievmāte kā klupšanas akmens

Piektdiena, 12 Maijs 2017 09:23

Daļa protestantu atsakās atzīt Mariju par „Dievmāti”, uzskatot to par tipiski katolisku. Tomēr tā ir kļūda. Reformācijas tēvi skaidri atzina Efezas un Halcedonas koncila (431. un 451.gads) lēmumus, kas izrietēja no garām diskusijām (t.s. „kristoloģiskā strīda”). Daļa teologu uzskatīja, ka Jēzus kopš piedzimšanas bijis cilvēks, kurā uzturējies Dievs. Cita galējība bija uzskats, ka Jēzus jau no sākuma bijis Dievs, bet Viņa cilvēciskām pazīmēm (izsalkums, nogurums, sāpes) piemita vienīgi demonstratīvs raksturs.

Ar to loģiskā kārtā saistīts jautājums, ko tad dzemdēja Marija, un kurš tad nomira pie krusta – cilvēks vai Dievs? Koncila tēvi sniedza šādu atbildi: Jēzus, pilnīgs Dievs, caur ieņemšanu no Svētā Gara pilnībā kļuvis cilvēks (tātad, Viņš nav bijis pa pusei Dievs un pa pusei cilvēks!)

Kas attiecas uz Mariju, Viņa dzemdēja ne tikai cilvēku, bet arī Dieva Dēlu. Ja jau Jēzus ir patiess Dievs un patiess cilvēks, var droši apgalvot, ka Marija piedzemdēja Dievu, kļūstot par Dievmāti. Skaidrs, ka runa ir tikai par Otro Vissvētākās Trīsvienības Personu, Dievišķo Vārdu, kas tapis Miesa. Apstrīdot Mariju kā Dievmāti, tiek pieņemts, ka Jēzus kļuva par Dieva Dēlu kaut kad vēlāk (iespējams, pieņemot kristību Jordanā). Tomēr šis apgalvojums neatbilst Bībelei. Tāpat saskaņā ar visas Baznīcas liecību tas neatbilst kristīgajai ticībai. 

Neapšaubāmi, jau agrīnajā kristietības posmā ticīgie godināja Mariju kā Dievmāti. Lūgšana „Tavā patvērumā steidzamies” parādījās jau 3.gadsimtā, t.i. daudz agrāk par Efezas un Halcedonas konciliem. 

Kādēļ mēs kā evaņģēliskās ticības kristieši līdzīgi pirmajiem kristiešiem nevarētu piesaukt Mariju kā Dieva Dzemdētāju, īpaši tad, ja tas vienlaicīgi apliecinātu ticību Jēzus Dievišķībai? 

Tāpat vairākums protestantu uzskata, ka pēc Jēzus piedzimšanas Marijai bija vēl citi bērni, jo dažos Evaņģēlija fragmentos tiek pieminēti „Jēzus brāļi”. Saskaņā ar katoļu mācību Marija palika mūžam Jaunava, bet ar Jēzus brāļiem tiek domāti brālēni. Ko par to saka Bībele?

Diemžēl ebreju vai aramiešu vārds „brālis” nav tik viennozīmīgs kā vāciešu tulkojums. Austrumu valodās šis vārds var nozīmēt arī attālu radinieku. Līdz ar to Marka Evaņģēlija fragmentā (Mk 3,32) runa var būt gan par miesīgiem brāļiem, gan par brālēniem vai attāliem ģimenes locekļiem. Pamatojoties uz Bībeles tekstiem, nevar tikt pie neapstrīdamas atbildes. Tomēr pievērsīsimies dažiem „mājieniem”.

Kādēļ Jēzus uz krusta uztic Mariju apustulim Jānim, ja jau Viņai ir citi bērni, kuri varētu par savu māti parūpēties? 

Ja jau Marijai bija jaunāki bērni, kāpēc viņi tika atstāti Nācaretē svētceļojuma laikā uz Jeruzalemi kopā ar Jāzepu un 12gadīgo Jēzu? 

Tāpat daži fragmenti (Mk 3,31-35, Lk 7,2-5) liecina, ka „brāļi” attiecībā pret Jēzu ieņem protekcionisku pozīciju. Līdz ar to daudz ticamāk izklausās versija par to, ka tie ir vecāki radinieki. 

Kas attiecas uz iespējamiem Jāzepa bērniem no iepriekšējas laulības - kāpēc viņi neparādās Kristus piedzimšanas aprakstā? Varbūt viņi palika mājās? Droši vien rīkojums par atgriešanos dzimtajā pusē tautas skaitīšanas nolūkos attiecās tikai uz pieaugušiem. Pieņemot, ka uz Jēzus piedzimšanas momentu Jāzeps bija jau vecs, iespējams, viņam bija bērni, kuri dzīvoja patstāvīgi. Bet vienalga tie nav Jēzus brāļi pēc asinīm, jo Jāzeps nav Jēzus miesīgais tēvs. 

Interesanti, ka kristietības pirmsākumos netika izteikti spriedumi Jēzus radinieku jautājumā, kaut gan daži no viņiem spēlēja būtisku lomu atsevišķās kopienās. Piemēram, apustulis Jēkabs gan Bībelē, gan vēlākos tekstos tiek saukts par „Kunga brāli”. 

Katrā ziņā agrīnās kristietības autoritātes (izņemot Tertuliānu, ar viņa atšķirīgo viedokli) bijuši vienisprātis: Marija arī pēc salaulāšanas palika jaunava, un Viņai nebija citu bērnu. Par pārejām lietām grūti izteikt viennozīmīgus spriedumus, taču visticamāk ar „Jēzus brāļiem” Bībelē saprot Jāzepa brāļa Kleofasa bērnus.

 

Par raksta autoru

Andreass Toirers (Andreas Theurer, dz.1966.), būdams Vintenbergas Luterāņu baznīcas mācītājs (Vācija), uzrakstīja grāmatu „Kādēļ mums jākļūst par katoļiem?”. Savā grāmatā Toirers aplūko labi pazīstamas atšķirības starp protestantismu un katoļticību, atzīstot, ka Katoļu Baznīcai ir taisnība tādos jautājumos kā Rakstu un Tradīcijas nozīme, sakramenti, apustuļu pēctecība, Dievmātes un svēto godināšana, atlaidas un šķīstītava, pāvesta vara. 

Drīz pēc grāmatas publicēšanas 2012.gadā Toirers tika apturēts mācītāja kalpošanā. Viņš kopā ar sievu Gudrunu konvertējās katolicismā. Pašlaik viņi abi strādā kā teologi Augsburgas diecēzē.

Avots: Dlaczego powinniśmy zostać katolikami?, agape.org.pl

Publicitātes foto

Tulkoja Marks Jermaks

 

Jaunākie raksti