Patiesībā Baznīca neaizliedz ārstniecības nolūkos lietot dabīgus līdzekļus. Tomēr katehisms brīdina no tādām medicīniskām praksēm, kas saistītas ar maģiju, burvestībām vai jebkādu ļaunu spēku piesaukšanu.
Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu. (Katoļu Baznīcas katehisms 2117)
Kristietim nav atļauts lietot šāda veida „pakalpojumus” arī tad, ja tie šķietami labvēlīgi ietekmē viņa veselību. Tāpat Baznīca uzsver, ka šīs „medicīnas” (precīzāk sākot, pseidomedicīnas) pielietošana ir neētiska, jo tā izmanto cilvēka naivumu un lētticību.
Šķiet, jebkurš domājošs katolis atzīs šo mācību par pamatotu. Patiesa problēma sākas soli tālāk: var taču pastāvēt alternatīvas medicīnas prakses, kuru laikā tiek piesaukti ļauni spēki, pacientiem to pat neapzinoties. Brīžiem norūpējušies ļaudis uzdod jautājumu: vai tas, ka kādreiz esmu piedalījies šādās procedūrās, neapzinoties garīgus riskus, nozīmē, ka mani pārņēmuši ļauni spēki? Tāpat nebūtu veselīgi turēt aizdomās jebkādus netradicionālas medicīnas veidus, uzskatot, ka tie visi saistīti ar ļaunuma ietekmi.
Atbildot uz abiem jautājumiem, es vēlētos atsaukties uz apustuļa Pāvila teikto sakarā ar pagānu dieviem upurētas gaļas lietošanu uzturā.
Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko ceļ jums priekšā, nekā netaujādami sirdsapziņas dēļ! Bet ja kāds jums sacītu: Tas tika upurēts elkiem, tad neēdiet tā dēļ, kas jums aizrādīja, un sirdsapziņas dēļ. Tomēr es nedomāju tavu, bet tā otra sirdsapziņu. Jo kāpēc lai sveša sirdsapziņa spriestu tiesu par manu brīvību? Ja es pateikdamies piedalos, kāpēc tad tieku zaimots par to, par ko es pateicos? Tātad, vai jūs ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt, visu dariet Dieva godam! (1 Kor 10, 29-31)
Atbildes loģika ir skaidra: kristietis no visas sirds novēl sevi Kungam, tādēļ viņam pat prātā neienāk sadarbība ar „alternatīviem” garīgiem spēkiem. Uzticot sevi Kristum, māceklis jūtas drošs.
Līdz ar to sakarā ar netradicionālās medicīnas izmantošanu, kas nerada aizdomas par maģijas vai elkdievības elementiem, var teikt: „Tīrajiem viss ir tīrs, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav tīrs, jo aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa.”(Tit 1,15)
Tomēr jāpiemin divi kritēriji, kas var kļūt par bīstamu signālu. Pirmkārt, mums noteikti būtu jāizvairās no alternatīvās medicīnas formām, kas, novēršot sāpes un slimības simptomus, vienlaicīgi iztukšo cilvēku psihiski vai garīgi, piemēram, izraisot bailes, naidu, domas par pašnāvību vai pamudinājumus uz zaimošanu.
Otrkārt, es neieteiktu lietot alternatīvas terapijas, kurās tiek iesaistīti noslēpumaini „kosmiski” spēki, talismani vai citi „dziedinošas enerģijas” nesēji. Šīs metodes saistītas ar panteistisku domāšanu, un tās visbiežāk nāk no cilvēkiem, kuri Dieva patiesību "apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam". (sal. Rom 1,25)
Daudz grūtāk būtu komentēt konkrētas situācijas. Piemēram, man bieži uzdod jautājumus par radiestēziju, reiki, Silvas metodi vai homeopātiju. Īpaši daudz par tām nezinu, taču līdz šim Baznīca šajā sakarā oficiāli nav izteikusies. Līdz ar to vēlos sniegt lasītājiem dažas bibliogrāfiskas norādes.
Īpašu uzticēšanos rada tēva Žaka Verlinda (Jacques Verlinde) teksti. Verlinds ir zinātnieks, kurš pirms atgriešanas pie Dieva dziļi iesaistījās hinduisma garīgumā un ar to saistītā dziedniecībā. Pašlaik pr.Verlinds brīdina cilvēkus nelietot „alternatīvu medicīnu”.
Kas attiecas uz radiestēziju, labu vielu pārdomām man sniedza dr.Pšemislava Kiškovska (Przemysław Kiszkowski) grāmata. Kiškovskis, fiziķis no Ādama Mickeviča universitātes (Poznaņa, Polija), kādreiz bijis radiestēzijas entuziasts. Tas viņu pamudināja savā augstskolā noorganizēt zinātniskus pētījumus par radiestēzijas iedarbību. Rezultātā viņš nonāca pie secinājuma, ka radiestēzija ir vai nu māņticības, vai nu (kaut arī neapzināti) okultisma izpausme. Kiškovskis pievērš uzmanību tam, ka radiestēzijas praksēs svārstam vai metāliskai stieplei tiek uzdoti jautājumi it kā tām piemistu apziņa.
Par iebildumiem pret reiki kristietības kontekstā vai iegūt pietiekoši daudz no publikāciju krājuma „Reiki. Vai debesu enerģijas lietus?”, kurā iekļauti arī reiki piekritēju viedokļi. Savukārt uz Silvas metodes okultajām saknēm pārliecinoši norāda nekristīgu mācību pētnieks Aleksandrs Posackis SJ (Aleksander Posacki).
Personīgi man visvairāk pretrunu izraisa homeopātija. Pazīstu divus nopietnus ārstus, kuri, būdami dedzīgi katoļi, nevairās piedāvāt pacientiem homeopātiskas zāles. No otras puses, nevar ignorēt homeopātijas kritiķu argumentus, kas norāda uz tās okulto izcelsmi. Ņemot vērā šos brīdinājumus un argumentus, esmu nolēmis homeopātiskas zāles nelietot. Nezinu, cik tas ir pamatoti, taču šādos jautājumos izvēlos labāk neriskēt.
Avots: pr.Jaceks Salijs OP (Jacek Salij) “Medycyna naturalna czy... okultystyczna?”, fronda.pl
Foto: archidiecezja.lodz.pl
Tulkoja Marks Jermaks
