Līdz pat šodienai man nav skaidri viņa rīcības motīvi. Pirmajā reizē viņš īsi paskaidroja, ka viņam patīk tas, ko darām Lindā. Viņš ar to domājis bērnudārzu, kas izveidots mūsu draudzē. Tomēr kādēļ ziedojums jāsauc par desmito tiesu?
Desmitā tiesā ir populāra Zambijas neatkarīgajās baznīcās. Protestantu mācītāji savos sprediķos atsaucas uz pravieša Malahija tekstu: „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal 3,10) Mācītāji sola ticīgajiem Dieva svētību, to saistot ar desmito tiesu. Savukārt priekšraksta nepildīšana tiek saistīta ar lāstu.
Amerikāņu sludinātājs Roberts Tiltons (Robert Tilton), balstoties uz Svētajiem Rakstiem (Mk 10, 30; 2 Kor 9, 6; Gal 6, 7), pat noformulējis „rekompensācijas likumu”, ko popularizē labklājības teoloģijas piekritēji. Kristieši, kuri dod ar prieku, saņem no Dieva simtkārt. Glorija Kouplenda (Gloria Copeland), grāmatas „Dieva griba ir labklājība” autore, slavenā amerikāņu Vasarsvētku TV sludinātāja Kenneth Copeland sieva, skaidro to visai vienkārši: pietiek noziedot 10 dolārus, to vietā dabūjot tūkstoti.
Labklājības teoloģija balstās uz maldīgiem pamatiem. Jēzus mācījis kaut ko tieši pretēju. Esam aicināti darīt labu, nesagaidot par to atlīdzību (Lk 6, 35).
Aizvien lielāks Zambijas iedzīvotāju skaits mēģina nopirkt svētību, samaksājot desmito tiesu. Viņi tic, ka Dieva svētības ārējā izpausme ir materiālā bagātība un veselība. Līdz ar to Dievs tiek uztverts kā kolas automāts. Daži no manas draudzes locekļiem protestantisma teoloģijas iespaidā nes desmito tiesu uz citām baznīcām, ticot, ka Dieva svētība nodrošinās viņiem pārticību.
Šis ieradums Zambijā ienācis arī pie katoļiem, un lokālā Baznīcā neformālā veidā to atbalsta. Manā draudzē Lindā desmitās tiesas maksāšana ir visai karsts temats. Katrā ziņā esam novadījuši vairākas katehēzes pieaugušajiem par desmito tiesu. Par spīti šiem pūliņiem, desmitās tiesas jautājums atgriežas kā bumerangs.
Baznīcas mācība šajā jomā ir viennozīmīga. Saskaņā ar piekto Baznīcas bausli katoļa pienākums ir iespēju robežās materiāli rūpēties par savu kopienu. Šis bauslis paredz ticīgo līdzatbildību par reliģiskās praksēm, karitatīvu darbību, izglītošanas pasākumiem un cienīgu garīdznieku uzturēšanu.
Kā būtu jāsaprot vārdi „iespēju robežās”? Atbildi atrodam sv.Pāvila vēstulēs. Korintas draudzi tautu apustulis pamāca, ka tiem, kuri sludina Evaņģēliju, būtu no tā jāpārtiek (1 Kor 9, 14). Tomēr Pāvils ir gatavs atteikties no šī noteikuma, ja zināmos apstākļos tas kļūtu par apgrūtinājumu ticīgajiem (2 Tes 3,8).
„Iespēju robežās” var nozīmēt arī 10% no ienākumiem. Daudzi katoļi Polijā mūsdienās praktizē desmito tiesu, uzsverot, ka tas izriet no mīlestības un pienākuma sajūtas, nevis ekonomiskām kalkulācijām. Bet kāpēc ne 8% vai 12%? Vai gadījumā aiz desmitās tiesas tomēr neslēpjas kāda labklājības teoloģijas ietekme?
Izejas punkts nav 10% no maniem ienākumiem. No vienas puses, mums jābalstās uz lokālās kopienas vajadzībām, bet no otrās puses, būtu jāņem vērā mūsu ienākumi, kas katrā mirklī var mainīties. Tāpat var mainīties mūsu vajadzības. Līdz ar to ziedojums draudzei ir šo divu mainīgo sakritība. Pirmām kārtām tas ir brīvprātīgs upuris, ko ticīgie katru reizi uzņemas no jauna, rēķinoties ar jauniem apstākļiem.
Stabilizācija. Drošība. Cienīgi dzīves apstākļi garīdzniekiem… Sv.Pāvils šādās kategorijās nedomāja. Vēstulē filipiešiem viņš raksta tā: „ …esmu mācījies apmierināties ar to, kas man ir. Es protu pazemoties, protu arī pārpilnībā dzīvot (visur un pie visa kā esmu pieradis): būt paēdis un būt izsalcis, dzīvot pārpilnībā un ciest trūkumu.” (Filip 4,11-12).
Raksts autors: pr. Jacek Gniadek SVD – morālteoloģijas doktors, Dieva Vārda Kongregācijas misionārs Zambijā
Foto: se.pl
Tulkoja Marks Jermaks
