Pāvests Francisks: „Anestezēta sirdsapziņa ir ļaunā gara uzvara”

Ceturtdiena, 29 Oktobris 2015 08:06

Pāvests aicina kristiešus ieaudzināt sevī izspriešanas spēju un brīdina mūs no relatīvisma draudiem

Kad ļaunais gars ir veiksmīgi anestezējis sirdsapziņu, tad viņš var svinēt savu patieso uzvaru mūsos, jo viņš ir kļuvis par šīs sirdsapziņas valdnieku” (Pāvests Francisks).

Vatikānā, svētās Martas mājā, celebrētajā rīta Svētajā Misē, pāvests pārdomāja Evaņģēlija lasījumu, kurā Jēzus spēcīgiem vārdiem runā par Belcebula ietekmi, kurš ir „ļauno garu valdnieks” (Lk 11,15-26), kā arī aicināja kristiešus centīgi rūpēties, lai pareizi spētu izspriest, saskaroties ar šo mūžīgo konfliktu: „Kārdinājumi vienmēr atgriežas,” teica pāvests, jo „ļaunais gars nenogurstoši uzdarbojas.”

Evaņģēlija lasījumā Jēzus atbrīvo cilvēku no ļaunā gara valgiem, savukārt daži ļaudis apkārt stāvošajā pūlī, to redzot, spriež, ka Viņš pats ir ļaunā gara kalps. „Ikviena valsts, kas savā iekšienē sašķēlusies, sabrūk, un nams gāžas pāri namam,” Jēzus viņiem sacīja, pirms tos brīdināja, ka ir nepieciešams viedi izprast apkārtesošo ļaunumu.

Par šo fragmentu pāvests Francisks sacīja: „[Daži] Viņu neizprata un centās interpretēt Jēzus vārdus un darbus savādāk – vēršoties pret Jēzu. Daži tā rīkojās skaudības vadīti, citi – doktrinālās stingrības dēļ, savukārt vēl citi – baidoties, ka romieši atnāks un iznīcinās viņus. Daudzu un dažādu iemeslu dēļ viņi centās Jēzus autoritāti attālināt no tautas, pat pielietojot neslavas celšanu kā tas bija redzams šajā gadījumā.”

Īpaši pievēršoties Jēzus vārdiem par izspriešanas spējas nepieciešamību, pāvests skaidri norādīja, ka lepnība un pārākuma sajūta ir tie līdzekļi, kuru dēļ mēs bieži vien „atveram durvis” garīgi postošai ietekmei: „Ļaunais bieži vien ir apslēpts; viņš ierodas ar saviem labi izskolotajiem draugiem, klauvē pie durvīm, lūdz atļauju ienākt, ienāk un dzīvo ar šo cilvēku līdz maz pamazām viņš sāk diktēt savus norādījumus,” novedot mūs līdz tādam līmenim, ka, „balstoties relatīvismā, mēs darām jebko.”

Pāvests teica, ka, sniedzot viņam šādu piekļuvi mūsos, mēs pieņemam šo relatīvismu, kas mūsos iznīcina grēka apziņu; tā ir visaptveroša padošanās ļaunajam: „Anestezēta sirdsapziņa – tas ir būtisks ļaunums. Kad ļaunajam garam izdodas anestezēt sirdsapziņu, tad viņš var svinēt savu patieso uzvaru mūsos, jo viņš ir kļuvis par šīs sirdsapziņas valdnieku.

Tāpat kā Jēzus, arī Svētais Tēvs sniedza padomu: „Būt nomodā. Baznīca mūs vienmēr aicina izdarīt sirdsapziņas izmeklēšanu:1 Kas šodien norisinājās manā sirdī dažādu iemeslu dēļ?

Pāvests beigās sacīja: „Spēja izspriest. No kurienes nāk šie secinājumi, vārdi, mācības? Kas tos saka? Lūgsim Kungam šīs žēlastības: izspriešanas spēju un spēju būt nomodā.”2

(Tulkoja Agnese Strazdiņa)

1 Skat: http://www.loyolapress.com/prayerfully-reviewing-your-day-daily-examen.htm

2 Skat. https://www.youtube.com/watch?v=ORQ2WKNzD-M

Foto: morguefile.com

Jaunākie raksti