Dibināšanas stāsts
Katru gadu mēs pieminam to iedibināšanu, tāpat kā laulātais pāris atceras un svin savas ģimenes dibināšanu, atzīmējot laulības dienu. Katru gadu bērni, pulcējoties pie svētku galda, klausās lielas mīlestības jeb ģimenes dibināšanas stāstu. Apmēram tā varētu iesākt ģimenes tēvs: “Diena, kurā es iepazinos ar jūsu māti, bija visskaistākā diena manā dzīvē. Acumirklī es sapratu, ka to brīdi biju gaidījis visu savu mūžu! Pēc tam, kad mēs sapratām, ka nevaram viens bez otra dzīvot, mēs nolēmām dibināt ģimeni.” Ar katru gadu bērni atklāj šī stāsta un savas vēstures jaunas nianses.
Jēzus ilgas un mīlestība
Līdzīgi ir ar Euharistijas gadskārtējiem svētkiem. Mēs pārlasām un ieklausāmies Jēzus vārdos, kas mums atklāj Viņa sirds domas, Viņa nodomu un mīlestību, ar kādu Viņš gaidīja Pēdējo vakariņu brīdi: “Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu” (Lk 22, 15). Frāze “ilgoties ilgojos” uzsver milzīgu Jēzus ilgu intensitāti. Nekur citur savā Evaņģēlijā Lūkass nelieto vārdu “ilgas”, viņš to pataupīja, lai izceltu Euharistijas dibināšanas lielumu. Jēzus gaidīja šo brīdi visu savu dzīvi, vēl labāk teikt, ka Viņš to gaidīja kopš mūžības. Bet evaņģēlists Jānis mums atklāj citu niansi, “māceklis, kuru Jēzus mīlēja” izceļ motīvu, kas vadīja Jēzus nodomu: “Mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, Viņš tos mīlēja līdz galam” (Jņ 13, 1). “Mīlestība līdz galam” ir Euharistijas iedibināšanas pamatā.
Euharistija iedibināta naktī, kurā Viņš tika nodots
Šis “līdz galam” ir cieši saistīts ar Jēzus krustu. Apustulis Pāvils uzsver šo svarīgo niansi, mudinot Korintas pilsētas kristiešus, lai viņi pārstāj uzvesties egoistiski, “nicinot Dieva Baznīcu”, bet patur dzīvā atmiņā, ka “Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, paņēma maizi. Un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota, to dariet manai piemiņai!” (1. Kor 11, 23–24).
Reāla klātbūtne pateicoties priesteriem
Jebkurā Svētajā Misē, kuru kāds priesteris svin jebkuros platuma grādos, Romas bazilikā, kādā Latvijas lauku draudzes baznīcā vai Ķīnas cietumā, Jēzus mīlestības ilgas iemiesojas un kļūst par Viņa Reālo klātbūtni.
Lai šodien no mūsu sirdīm ceļas pateicība par šo nenovērtējamo dāvanu, sekojot Jēzus piemēra: ‘euharistija’ no gieķu valodas nozīmē pateicība. Apsveiksim mums pazīstamus priesterus par viņu atbildi uz Kunga aicinājumu, pateiksimies, ka pateicoties viņiem maize uz altāra kļūst par Euharistiju, par Reālo dievišķo klātbūtni. Ticīgo pateicība palīdz priesteriem apzināties priesterības vērtību, tas pestījošo nozīmi, ka priestera darbs joprojām ir pieprasīts, viņu ikdienas upura dzīvinošo spēku, lai caur viņu reālo klātbūtni vietās, kur viņi kalpo, ienāk Kristus Reāla klātbūtne.
Reālā klātbūtne, kas maina sirdis un pilsētas
Tas notika 2013. gadā vardarbības piemeklētajā Huaresā (spāņu: Ciudad Juárez) pilsētā, kas atrodas Meksikas ziemeļos, pie ASV robežas. Pilsētā notika divu narkobiznesa grupējumu Juárez un Sinaloa ilggadējās sadursmes, pēdējais grupējums ir saistīts ar bēdīgi slaveno Joaquín Guzmán Loera, ar iesauku “el Chapo”, tāpēc slepkavības un vardarbība bija pilsētas ikdienas scenārijs.
Vienā draudzē ticīgie ar steigu lūdza atvērt nemitīgās adorācijas kapelu, kas tika trijās dienās tika arī noorganizēta. Šajā pašā gadā kāda sieviete pulksten trijos naktī bija ceļā uz kapelu, jo bija viņas kārta dežūrēt. Negaidīti uz tukšas ielas viņu ielenca nakts patruļa. Seši kareivji uztvēra viņas pastaigu pilsētā nakts vidū ar lielām aizdomām, apšaubot viņas skaidrojumu par dežūru adorācijas kapelā. Sieviete uzaicināja patruļu viņu pavadīt. Nonākot līdz mērķim, kareivji palika vaļā mutēm, jo viņi ieraudzīja vēl sešas sievietes, kuras nakti pavadīja lūgšanā. Vēl lielāku izbrīnu viņiem izsauca paziņojums: “Jūs domājat, ka mūs apsargājat? Mēs par jums lūdzamies 24 stundas diennaktī.”
Viens no kareivjiem ar ieroci rokās tika aizkustināts līdz asarām un nokrita uz ceļiem Vissvētā Sakramenta priekšā. Tajā pašā dienā trijos pēcpusdienā šis pats kareivis civilās drēbēs atnāca uz adorācijas kapelu un lūdzās. Asaras straumēm plūda no viņa acīm.
Šobrīd Huaresā krietni samazinājies slepkavību skaits, kaut gan tas joprojām ir liels, taču no 3766 slepkavībām 2010. gadā skaits ir krities līdz 256 slepkavībām 2015. gadā.
Dievs mūs aicina nospēlēt mūsu lomu, nepalikt uz rezervistu soliņa, bet izmantot daudzās iespējas iesaistīties garīgajā cīņā. Viena no tām ir adorācijas lūgšana, Kunga Reālās klātbūtnes spēks ir pretinde ļaunumam, kas ziemeļu Meksikas pilsētā atklājās kā spēcīgs līdzeklis cīņā par dvēselēm un mieru.
Pr. Aleksandrs Stepanovs
