Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Tajās dienās pēc lieliem spaidiem aptumsīs saule un arī mēness nedos savu gaismu. Un zvaigznes kritīs no debesīm, un spēki, kas ir debesīs, tiks satricināti.
Un tad ieraudzīs Cilvēka Dēlu atnākam padebešos ar lielu spēku un godību. Un Viņš tad sūtīs eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malām līdz pat debesu augstumiem.
Bet jūs mācieties no vīģes koka līdzību: kad tā zars kļūst mīksts un raisa lapas, jūs saprotat, ka tuvojas vasara. Tāpat arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, tad ziniet, ka Viņš jau ir tuvu, durvju priekšā.
Patiesi, Es jums saku: nepāries šī paaudze, kā tas viss notiks. Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Tomēr par to dienu vai stundu nezina neviens, ne eņģeļi Debesīs, ne Dēls, bet vienīgi Tēvs.” (Mk 13, 24-32)
Pasaules gala apraksts Evaņģēlijā stāsta par piepildījumu, brieduma sasniegšanu. Pievērsīsim uzmanību tam, ka viss mums apkārt sasniedz savu briedumu un rezultātā nes augļus. Vismaz tā tam būtu jānotiek. Rakstot grāmatu vai diplomdarbu, galu galā tas nobriedīs un dos augļus, noslēdzot kārtējo sadaļu. Tas pats attiecas uz manu dzīvi, kaut gan ne visi to piedzīvo. Ir arī tādi, kas mūžīgi paliek kā mazi zēni un meitenes, jo negrib sasniegt briedumu.
Jēzus teiktais par pasaules galu nav reportāža. Nav zināms, kā tas būs. Zināms ir tikai tas, ka iestāsies sava veida noslēgums, ka tas viss kaut kad beigsies. Turklāt Jēzus saka, ka labais jau ir uzvarējis ļauno. Tas jau ir noticis pirms diviem tūkstošiem gadu. Saskaņā ar Evaņģēliju pasaules liktenis ir iepriekš izlemts: būs pozitīvs iznākums, viss atgriezīsies pie Dieva. Tomēr mūsu liktenis ir atkarīgs arī no mums pašiem. Mēs varam iekļauties Dievišķā perspektīvā vai arī to ignorēt.
Runājot par pasaules galu, Jaunajā Derībā tiek lietoti dažādi apzīmējumi:
Parūzija. Ar šo vārdu grieķi apzīmēja triumfiālu karavadoņa atgriešanos pēc uzvaras. Būtu vērts uzlūkot pasaules galu šādā perspektīvā. Jēzus jau ir uzvarējis ļaunumu Golgātas kalnā, taču Viņa triumfiālā atgriešanās vēl ir priekšā.
Nākamais termins ir Epifānija - atklāsme. Nākotnē Dievs atklās savu autentisko godību, jo pašlaik mums Viņš ir apslēpts. Tiesa, mēs varam piepildīties ar Viņa mācību un Viņa Miesu, taču Dievs tomēr paliek apslēpts. Laika beigās Viņš mums parādīsies, un mēs ar sava ķermeņa acīm varēsim Viņu skatīt tādu, kāds Viņš ir.
Trešais jēdziens ir Apokalipse, kas ir „atklāšana”. Tiek atklāts viss, kas līdz šim palicis apslēpts. Diemžēl tas attiecas arī uz mūsu grēkiem, bet arī uz labajiem darbiem. Kāds varētu teikt, ka tas ir briesmīgi. Taču mēs šādas apokalipses piedzīvojam gandrīz katru dienu. Ja kāds gadiem ilgi veido savu dzīvi uz meliem, un pēkšņi visas konstrukcijas sabrūk, tad šim cilvēkam ir iestājusies mazā apokalipse. Sava veida apokalipse iestājas arī tad, ja tiek atklāti kāda cilvēka labie darbi. Tādēļ ir visai dabiski, ka pasaules grāmata tiks aiztaisīta ciet, jo katrs no mums sajūt, ka viss paredz savu finālu. Arī šī pasaule.
Perspektīva nākt pie Kunga Dieva un visu atklāt maina noteiktas perspektīvas mūsu dzīvē. Iespējams, lietas, kuras manā izpratnē bija nozīmīgas un kuram esmu pievērsies visu mūžu, izrādīsies niecīgas. Savukārt mazas apslēptās lietas, kāds apslēpts labums, ko esmu sniedzis citam cilvēkam, patiesībā var būt noteicošs manai pestīšanai.
Apzinoties, ka šīs pasaules liktenis kādreiz noslēgsies un tiks nolikts Dieva priekšā, šeit, virs zemes es varu iestāties par „zaudētām” lietām. Es nebūšu statistikas vergs un mani neuztrauks tas, ka saskaņā ar socioloģiskiem pētījumiem es palieku mazākumā, jo tam nav nekādas nozīmes.
Var teikt, ka katram no mums būs savs privātais pasaules gals, t.i. mūsu nāve. Tā būs mūsu pasaules nāve, bet citiem – otra cilvēka nāve, kas bija arī viņu dzīves elements.
Būtu labi uztvert Svēto Rakstu lasījumus nevis katastrofas, bet nobriešanas, piepildījuma kontekstā. Apzinoties šo perspektīvu, to, ka esmu Dieva rokās, es būšu drosmīgs, sludinot patiesību (kas, iespējams, nav īpaši populāra) un izvēlēšos lietas, ko pasaule jau iepriekš uzskatīs par „zaudētām”. Raksti saka: „Šīs pasaules veids iznīkst.”
Avots: Andrzej Hołowaty OP, Jak będzie wyglądać koniec świata?, deon.pl
Tulkoja Marks Jermaks
Foto: en.wikipedia.org
