8. Es nespēju tik ilgi saglabāt nopietnību

Šodien ir pašsaprotami, ka mums jācīnās, lai noturētu savu uzmanību uz kaut ko ļoti ilgu laiku. Televīzija un internets ir paradīze tiem, kuriem patīk novitāte un “klikšķi”. Ja kaut kas nesaista mūsu uzmanību uz ilgu laiku, mēs to nomainām uz kaut ko citu. Problēma ir tā, ka viss ir centrēts uz mūsu alkām pēc izklaides. Un pat ja mēs lielītos ar šo “neveselīgo barību”, tā tomēr nekad īsti mūs nepiepilda! Misē esam aicināti darīt pretējo: ja Mise vairs nesaista mūsu uzmanību, tad MUMS ir jāmainās. Tas var būt sarežģīti, taču, bez šaubām, mēs panāksim to piepildījumu, ko mēs tik ļoti vēlamies!

9. Doties uz Misi kopā ar bērniem ir tāda kā cīkstēšanās. Viņi taisa troksni, rāpjas man virsū un nespēj nosēdēt uz vietas. Kāpēc vispār?

“Ļaujiet bērniem nākt pie manis, jo Dieva valstība pieder viņiem. Patiesi Es jums saku: Ja jūs netapsiet kā bērni, jums neieiet debesu valstībā” (sal. Mk 10, 13–16)

Mūsu pašu neapmierinātība nedrīkst atturēt mūsu ģimenes svinēt dievkalpojumu. Jā, tas ir sarežģīti un trokšņaini – vest mazus bērnus uz Misi. Mēs to nenoliedzam. Nekas nav vienkārši svētdienas rītā. Bet, ja mēs vedam savus bērnus pie Kunga, mēs dodam viņiem vislabāko dāvanu, ko varam viņiem piedāvāt. Mūsu kā vecāku pienākums ir evanģelizēt un mācīt ticību saviem bērniem. Mēs esam aicināti iemācīt viņiem lūgties un palīdzēt viņiem saprast, ka viņi ir Dieva bērni. Galvenais mērķis ir vest savus bērnus uz mūžību debesu valstībā. Tas nav iespējams bez Mises apmeklēšanas.

Atrodiet veidu, kā palīdzēt saviem bērniem, pievērsiet uzmanību. Pirms došanās uz baznīcu lūdzieties ar saviem bērniem un lūdziet Svēto Garu, lai tas palīdzētu viņiem mierīgi nosēdēt un klausīties Mises laikā. Atnesiet katoļu grāmatas, ko viņiem mierīgi skatīties. Sēdiet pirmajos solos – jūsu bērni uzvedīsies labāk, ja redzēs, kas notiek uz altāra. Turiet tos cieši un čukstus stāstiet par Mises daļām. Pēc Mises piedāvājiet tiem viktorīnu par lasījumiem vai sprediķi. Dodiet nelielu balvu tiem, kuri atbildēs pareizi (īpašais tēta “dod pieci” darbojas mūsu ģimenē). Jautājumu sagatavo atbilstoši bērna vecumam, lai viņš var atbildēt. Var palīdzēt arī izspēlēt Misi mājās.

Tas ir upuris, kas ļaus gūt brīnišķīgus augļus. Jūs redzēsiet, kā jūsu bērni aug savās attiecībās ar Kristu, kad jūs cenšaties viņus vest uz Misi.

“Jaunatnes Gans, kurš vada mīlestībā un patiesībā; Kristus, mūsu uzvaras Karali, mēs nākam izdziedāt Tavu vārdu, un nesam mūsu bērnus, lai izteiktu Tavu slavu.” (sv. Ambrozijs)

10. Bībelē nekas nav teikts par to, ka man jāiet uz baznīcu

Sola Scriptura ir protestantu jēdziens. Kā katoļi mēs uzskatām, ka mūsu ticība un prakse sastāv gan no Svētajiem Rakstiem, gan Baznīcas Tradīcijas. Par zemu vērtēt mūsu tradīcijas ir nopietna kļūda. Ir daudz liecību par Baznīcas tēviem un citi dokumenti, kas mums sniedz skaidru pierādījumu par to, kā pirmās kristiešu kopienas pulcējušās, lai klausītos Vārdu un svinētu Euharistiju. Svētie Raksti atbalsta arī Misi. DAŽI piemēri:

“Atceries svinēt svēto sabatu” (Izc 20, 8). “Tad Viņš ņēma maizi, svētīja to un deva viņiem sacīdams: Tā ir Mana miesa, kas par jums tiks atdota, dariet to, Mani pieminēdami.” (Lk 22, 14, 19)

Lūkasa evaņģēlija 24. nodaļa stāsta par ceļu uz Emausu. Pārdomājiet šo fragmentu.Vai jūs tur varat saskatīt Mises daļas?

Turpinājums sekos

Avots: Becky Roach, 15 Typical Excuses for Not Going to Mass (Answered!), www.en.catholic-link.com

Tulkoja Gita Ziemele-Trubača

Foto Simon Antony, flickr.com