Homoseksuālisma piekritēji pauž, ka tas ir nevis personības traucējums, bet gan normāls dzīvesveids. Vai homoseksuālisms ir norma?
Homoseksuālisms nav normāla seksuāla uzvedība. Tā ir šīs uzvedības novirze, kas izraisa dziļus personības traucējumus. Mūsdienu medicīna un psiholoģija stāsta par to ļoti daudz. Homoseksuālisma atbalstītāji atsaucas uz Amerikas Psihologu Asociāciju, kas 1970. gados atzina, ka tas nav traucējums. Taču šis lēmums netika pamatots ar derīgiem zinātniskiem pētījumiem. Absolūtais vairākums man pazīstamo ārstu un psihologu atzīst homoseksuālismu par dziļu traucējumu. Labi pazīstu medicīniskas aprindas, jo 11 gadus veicu ārstu garīgo aprūpi. Daudzi man stāsta, cik nopietnas problēmas piedzīvo cilvēki ar homoseksuālām tieksmēm, cik ļoti viņi cieš savas rīcības dēļ, cik ļoti viņi ir slimi.
Homoseksuāļu aprindas nepiekrīt tam, ka starp šādas orientācijas cilvēkiem ir daudz augstāks seksuāli transmisīvo slimību līmenis un pedofilu skaits...
Saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem, kas ir viena no vislielākajām zinātniskām iestādēm Vācijā, 60% AIDS slimnieku šajā valstī ir homoseksuāļi. Kanādā šis radītājs sasniedz 70%, Indijā – 86%. Salīdzinot šos datus ar citām riska grupām (piemēram, prostitūtām un viņu klientiem vai narkomāniem), izrādās, ka homoseksuāļi slimo ar AIDS un citām venēriskām slimībām biežāk nekā prostitūtas. Tiem speciālistiem, kuri ārstē dažādas infekcijas, ir skaidrs, ka homoseksuālisms ir acīmredzama dziļa pataloģija. Apgalvojumiem, ka šī orientācija nav traucējums, trūkst zinātniska pamatojuma. Tā ir tīra veida propaganda, kas nonāk pretrunā ar empīrisko pētījumu rezultātiem. Statistika arī liecina, ka homoseksuāļi nodarbojas ar pedofiliju desmitiem reižu biežāk, nekā citi.
Homoseksuāļi cenšas panākt viendzimuma attiecību atzīšanu, lai iegūtu, piemēram, mantojuma tiesības un nodokļu atlaides.
Viņiem jau ir mantojuma tiesības un citas tiesības, jo katrs var atdot savu īpašumu tam, kuram pats vēlas. Taču, piemēram, kopēja aplikšana ar nodokļiem jau ir ģimeņu privilēģija, kuras uzņemas lielas grūtības un izmaksas, kas saistītas ar bērnu audzināšanu. Turklāt ģimenes saņem pārāk maz privilēģiju, ņemot vērā to, ko tās dod sabiedrībai. Tā ir milzīga netaisnība. Eiropa pārvēršas par lielo pansionātu, taču daži politiķi un mediji nevis aizstāv nevis ģimenes, bet homoseksuālisma lobiju. Tā ir pagrimuma pazīme.
Baznīca neakceptē homoseksuālo uzvedību, taču māca, ka pret cilvēkiem, kuriem piemīt šādas tieksmes, jāizturas ar līdzjūtību. Vai drīkstam lietot vārdu „perversija”?
Es nelietotu vārdu „perversija”. Labāk būtu runāt par orientācijas traucējumu. Nekad nedrīkst lietot jēdzienus, kas pazemo cilvēku kā tādu. Baznīca skaidri pasaka, ka pret katru jāizturas ar visdziļāko cieņu, jo tā piemīt katram cilvēkam, kurš ir radīts pēc Dieva tēla un ir Dieva bērns. Tas tāpat attiecas uz cilvēkiem ar homoseksuālām tieksmēm, kuri šo tieksmju dēļ izdara smagus grēkus. Mums pēc iespējas jāizturas pret šīm personām arī ar mīlestību, jo katrs cilvēks ir mīlestības cienīgs.
Tomēr homoseksuāļi uzskata, ka viņu uzvedības negatīvais vērtējums no katoļu puses nozīmē viņu pašu nosodīšanu.
Mums jārespektē cilvēks, bet mums jārespektē arī patiesība. Tikai patiesība, nevis ilūzija dara cilvēku brīvu, izglābj viņu. Šo patiesību atklāj Svētie Raksti un Baznīca. Mums jārunā šiem cilvēkiem patiesība par homoseksuālismu, taču tas jādara ar vislielāko cieņu un mīlestību, lai viņiem palīdzētu. Mēs taču nevaram melot un iztēloties, ka grēks neeksistē. Skaidrs, ka patiesība jāsaka tā, lai ar to nenogalinātu, lai viņi to pieņemtu. Mums nevis jāuzvar, bet jāpārliecina, jāparāda cerības, atbrīvošanas no grēka perspektīva. Piemēram, Jānis Pāvils II sludināja šo smago patiesību ar cieņu un mīlestību. Tomēr viņš bija aktīvs homoideoloģijas pretinieks, saucot to par „vienu no ļaunuma ideoloģijām”.
Avots: Homoseksualizm nie jest normą, gosc.pl
Foto: pch24.pl
Tulkoja Marks Jermaks
