Talidomīds, "drošās" zāles: mācība, kas jāatceras

Otrdiena, 13 Jūlijs 2021 00:08

1950. gadi: Vācijas farmācijas uzņēmums Grünenthal patentē talidomīda molekulu, ar mārketinga palīdzību kompensējot akurātu testu trūkumu. Miljoniem sievietes mātes cerībās lieto šīs zāles. Piedzimst vairāk nekā 20 000 bērnu ar nopietnām problēmām, piemēram, fokomēliju un amēliju. Bet Grünenthal, kurš uzrauga ārstus un pētniekus, finansē laikrakstus, darot visu iespējamu, lai piesegtu trūkumus. Tikai pēc gadiem cilvēki uzzina patiesību. Tas ir stāsts, kas jāatceras anti-Covid vakcīnu upuru cenzūras laikā.

 

*****

/Luizella Skrozati/

Ļaunums ir šausmīgi banāls: tas nedara neko citu, kā atkārtojas tādā pašā veidā, izmantojot vairāk vai mazāk vienas un tās pašas stratēģijas, bet pasniedzot tās kā kaut ko absolūti jaunu, radošu, avangardisku. Tas liek mums justies tā, it kā mums ir īpaši paveicies, ka varam dzīvot laikmetā, kas ir tik bagāts ar intelekta, demokrātijas un cilvēku progresa sasniegumiem. Un mēs vienmēr uzķeramies uz šīs idejas, tāpēc ka gribam atbrīvoties no nomāktības, ko rada hroniskas un pašiznīcinošas vēstures atmiņas.

 

1950. gados vācu farmācijas uzņēmums Grünenthal bija patentējis jauno talidomīda molekulu (C₁₃H₁₀N₂O₄), kas solījās būt jaunas efektīvas zāles pret gripas simptomiem. Kaut gan jauno zāļu testēšana nesniedza vēlamos rezultātus,Grünenthal tomēr mēģināja 1957. gadā laist tirgū savu "radību", to prezentējot kā vienreizēji nomierinošu un pret sliktu dūšu lietojamu līdzekli, kas ir īpaši noderīgs grūtniecības traucējumu apkarošanā. Nākamajā gadā dr. Blasiu veica klīnisko pētījumu ar 370 brīvprātīgajiem, no kuriem 160 bija sievietes, kas baro bērnu ar krūti. No šī pētījuma talidomīds iznāca izcili, neuzrādot blaknes nedz mātēm, nedz zīdaiņiem. Farmācijas uzņēmums izmantoja Blasiu pētījumu ar pompu, izsūtot vairākiem tūkstošiem vācu ārstu vēstuli, kurā paskaidroja jaunās molekulas brīnumus, cita starpā apgalvojot par tās drošību grūtniecēm.

 

Cits pētījums, ko veica dr. Somersa 1960.gadā par grūsniem dzīvniekiem, apstiprināja zāļu absolūto drošību. Divus gadus vēlāk pats Somers izdevumā The Lancet publicēja atkārtotu pētījumu par talidomīda došanu grūtniecēm pelēm, kas šoreiz apstiprināja teratogēnos rezultātus, uzrādot augļa veidošanās anomālijas. Taču 1962. gads vēl bija tikai priekšā, un 1950. gadu beigās atļautie vārdi bija tikai “drošs un efektīvs”.

 

Lieliskā reklāmas kampaņa mudināja miljoniem sievietes grūtnieces lietot šīs tik drošās zāles, lai novērstu nelabumu, bezmiegu, garastāvokļa traucējumus, kas radās grūtniecības laikā. Produkts tika tirgots vairāk nekā 40 valstīs. Itālijā to kā bezrecepšu medikamentu darīja pieejamu jau 1957. gadā. 1961. gadā dzimušais Andželo Kasale (skat. šeit) saka, ka tajos gados cilvēkus joprojām dziļi satrauca un traucēja spriedze, nestabilitāte un ilgstošas kara ciešanas. Tajā kontekstā nomierinošas zāles parādījās tā, it kā tā būtu manna tuksnesī.

 

Psiholoģiskais stress, vispārējā uzticēšanās zinātnei un medicīnai, pārmērīgais pirmsklīniskās un klīniskās fāzes ātrums zāļu izmēģinājumā, izcili izvērsta mārketinga kampaņa ir izraisījušas mūsdienu lielāko farmakoloģisko traģēdiju, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 20 000 bērnu, kurus galvenokārt skārusi fokomēlija un amēlija, nemaz nerunājot par nenoteikto spontāno abortu skaitu. Un šodien joprojām ir daudz šīs traģēdijas upuru, kuriem nav piešķirta kompensācija (skatīt šeit).

 

Šo zāļu teratogenitāte drīz tika aptverta vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs, kur dr. Frances Oldham Kelsey profesionalitāte, izturība un drosme lika Pārtikas un Zāļu agentūrai (FDA) atteikt atļauju šīm zālēm. Tomēr Grünenthal darīja visu iespējamo, lai piesegtu: “Privāti izmeklētāji tika piesaistīti uzraudzīt ārstus, kuri bija izteikuši kritiku par talidomīdu; viens no viņiem, kuram bija izdevies atklāt 14 nopietnu iedzimtu anomāliju gadījumus, kas bija ļoti reti un saistīti ar šo zāļu lietošanu, saņēma draudus, ka Grünenthal tiesāsies ar viņu". To nav uzrakstījis kāds provinces žurnālists, bet gan Kopenhāgenas universitātes "Klīnisko pētījumu projektēšanas un analīzes" profesors Pīters Goče (Peter Gøtzsche), starptautiskā tīkla Cochrane Collaboration līdzdibinātājs, kas apkopo jaunākos zinātniskos pierādījumus veselības nozarē.

 

Savā pētījumā “Nāvējošās zāles un organizētā noziedzība” Goče dokumentē neticamo organizāciju, kuru farmācijas kompānijas un valdības izdomājušas, lai kontrolētu ārstus un pētniekus: "Jūs varat saprast milzīgo varu, kāda piemīt farmācijas uzņēmumiem, izskatot juridiskas lietas, kas saistītas ar talidomīdu. Pirmā no tām notika Sēderteljē (Södertälje) [...]. Uzņēmums Astra bija ražojis talidomīdu: advokātiem radās milzīgas grūtības atrast kaut vienu ekspertu, kurš būtu gatavs liecināt pret uzņēmumu. Kaut kas līdzīgs bija noticis arī Amerikas Savienotajās Valstīs: uzņēmums, kas izplatīja talidomīdu, bija piesaistījis visus ekspertus, kas nodarbojas ar iedzimtības defektiem, lai neļautu viņiem liecināt par labu upuriem".

 

Vācijā, molekulas dzimtenē, notika vēl sliktāk: "Uzņēmuma advokāti nonāca tik tālu, ka apgalvoja, ka augļa ievainošana nav noziegums, jo auglim nav likumīgu tiesību [...] Tiesas procesa trīs gadu laikā Grünenthal turpināja draudēt žurnālistiem, kuri bija uzrakstījuši reālistiskus rakstus par šo lietu; tiesas process beidzās ar patiesi smieklīgu ekonomisku vienošanos, ar kuru tika piešķirta 11 000 ASV dolāru kompensācija par katru no kropli dzimušiem bērniem. Neviens netika notiesāts, netika norādīta individuāla atbildība un neviens nenonāca cietumā”. Rezumējot, viņi visi bija apmierināti un laimīgi. Visi, izņemot talidomīda upurus.

 

Līdzīgi Lielbritānijā metodes bija diktatoriskas: "Žurnālistiem neļāva rakstīt rakstus par tiesas procesu, un valsts aparāta augšgalā esošie, ieskaitot premjerministru, bija daudz vairāk ieinteresēti aizstāvēt uzņēmumu un tā akcionārus, nekā aizsargāt upuru tiesības". Tomēr skandāls kļuva arvien acīmredzamāks, un cilvēki sāka boikotēt izplatīšanas uzņēmuma Distillers & Ralph produktus, kas arī pārdeva stipros alkoholiskos dzērienus.

 

Tikmēr tūkstošiem bērnu piedzima bez kermeņa locekļiem vai ar saīsinātām locekļiem. Bet viss tika darīts, lai piesegtu, arhivētu, noliegtu: stratēģija apgalvot, ka "nav korelācijas" acīmredzami nav jauna. Tas bija laikraksta Sunday Times žurnālists Harolds Evanss, kurš nolēma izzināt visu līdz galam, studējot pētījumus, kas apstiprināja šo zāļu teratogenitāti, un mēģinot atbalstīt upurus, lai tie saņemtu kompensāciju. Evanss bija praktiski viens pats, un viņam pretojās liela daļa politiskās, zinātniskās un mediju pasaules. Tomēr 1967. gadā viņam izdevās dokumentēt Grünenthal apzinātos melus. Viņa rakstu, kas beidzot atmaskoja farmācijas uzņēmumu, bloķēja Sunday Times laikraksts, ko dāsni finansēja paši Grünenthal. Tomēr Evansa nenogurstošā darba augļi nonāca "uz Eiropas Kopienas Tiesas galda, kur Margaretai Tečerei tika lūgts paskaidrot Anglijas tiesvedības noslēpumus [...]. Eiropas Komisija sagatavoja galīgo dokumentu par šo lietu, kurā kā pielikums bija pievienots tā arī nekad nenopublicētais raksts Sunday Times. Ir grūti iedomāties, ka šādas preses cenzūras formas varēja notikt kādā Eiropas valstī”.

 

Iespējams, prof. Goče ar vēl lielāku rūgto pārsteigumu izjūt ikdienas anti-Covid vakcinācijas upuru pastāvīgo cenzūru no informācijas kanālu puses. Savukārt Haroldam Evansam, kurš aizgāja mūžībā pagājušā gada septembrī, tika aiztaupīts redzēt zinātniskās un žurnālistiskās glaimošanas apkaunojošo “tiešraides” izrādi.

 

 

Avots: Luisella Scrosati, Talidomide, il farmaco "sicuro": una lezione da ricordare, lanuovabq.it

Foto: lanuovabq.it

 

 

 

*****

 

Vai esat civitas.lv lasītājs?

Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu?

Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796 

Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs