Vakcīnu baznīca publicē “vakcinācijas katehismu” priesteru un ticīgo indoktrinācijai

Pirmdiena, 10 Maijs 2021 21:40

/Aleksandrs Stepanovs/

22.martā Vatikāns ir publicējis “vakcinācijas katehismu” priesteru un ticīgo indoktrinācijai, ko ir nosaucis par “kit”, proti, instrumentu rīku vakcinācijas propagandas apguvei. Baznīcas Sociālās mācības kardināla Van Thuana observatorijas vadītājs Stefano Fontana sakarā ar šo banalitātēm piepildīto dokumentu nevilcinās izteikt savu apmulsumu. Lasot Fontanas izvērtējumu, sapratīsiet, kāpēc viņš ir tik ļoti noraizējies par Baznīcas nākotni, neviļus saucot “vakcinācijas katehismu” par indoktrināciju, jo netiek pieņemta iespēja saprātīgi apšaubīt jaunu vakcīnu lietderību un riskus; viss, ko valsts un Baznīcas autoritātes vēstī šajā sakarā, ir pacelts dogmātiskās ticības patiesību līmenī un jāpieņem aklā ticībā, pretējā gadījumā jūs varat nokļūt melnajā sarakstā - to vidū, kas tiek nolikti pie malas kā sazvērestības teoriju piekritēji, kā “no vax”, kas pretojas sabiedrības atveseļošanas pasākumiem un ignorē riskus izplatīt nāvējošo infekciju. 

To apstiprina arī Rīgas arhibīskapa Z. Stankēviča uzruna priesteru online seminārā, kas notika 26.aprīlī, vienu mēnesi vēlāk pēc “vakcinācijas katehisma” nākšanas klajā un kas pilnā mērā atspoguļo tā idejas un leksiku.

Rīgas arhibīskaps skaidri uzsver, kā to atreferē pr. Pauls Kļaviņš rakstā “Rīgas arhidiecēzes priesteri konferencē pievēršas aicinājumiem un laju kalpošanas iespējām draudzēs”, ka ikviens ticīgais, kas nepieņem eksperimentālās ģenētiskās terapijas potes ar atplestām rokām, ir skrupulozs un maldu ziņu samulsināts. Tādējādi, viņaprāt, nav iespējas saprātīgi atteikties no vakcinācijas, izvērtējot jaunās potes riskus un labumus, domājot par vakcinācijas sekām, ko eksperimentālā injekcija var izraisīt tuvākā un tālākā nākotnē un par ko neviens, ieskaitot Rīgas arhibīskapu, neuzņēmas atbildību, kā tikai pats vakcinējamais, nerunājot jau par ētiskiem apsvērumiem pieņemt abortēto bērnu neatļauti izmantotas šūnu līnijas. Jo arhibīskaps uzsver, ka tie, kas atsakās injicēt eksperimentālo poti, nav adekvāti, - tāda cilvēka sirdsapziņa ir “skrupuloza un maldu ziņu samulsināta”. 

Vispārējs iespaids ir tāds, ka katoļu aprindās un it īpaši garīdznieku un konsekrēto personu aprindās ētiskais jautājums par abortētu bērnu aizliegto materiālu, kas tiek izmantots vakcīnu ražošanā vispār nav aktuāls. Galvenais ir sasniegt mērķi, labumus, ko dod vakcinācija, “zaļo pasi” (diskriminējošo), lai varētu braukt ekskursijā uz Vatikānu vai Poliju, vai kur citur. 

Ja mērķis nebūtu brīva pārvietošanās, šīs personas, ko nespiež nedz darba devējs, nedz veselības aizsardzības hipotētiskais solījums, vakcināciju nepieņemtu. Un tas viss notiek ar sirdsapziņu nomierinošo atsauci uz Vatikāna doto atļauju potēties ar neētiskām vakcīnām, ko bīskaps Atanazijs Šnaiders sauc par abstraktiem principiem. Taču Ticības Mācības kongregācija izvirzīja divus nosacījumus - ja apstākļi apdraud dzīvību un nav citas alternatīvas. Pēc daudzo lietpratēju (un nepastarpinātas pieredzes) atziņas covid-19 infekcijai jau sen ir endēmisks raksturs un ārsti šo slimību ārstē ar sen pazīstamām pretiekaisuma zālēm un antibiotikām. 

Arhibīskaps, uzspiežot katoļiem vakcināciju, apelē uz augstākās morālās autoritātes Franciska un Benedikta XVI piemēru, jo viņi, lai rādītu ticīgajiem “priekšzīmi”, ir sapotēti ar pret-kovid vakcīnas devu. Tomēr pēc pirmās saņemtās potes jau ir pagājuši četri mēneši un joprojām neko nedzird par otro, jeb viņiem vēl nav pienācis laiks jeb pirmā deva bija tikai propaganda, nevis rūpes par veselību?

Taču galvenais arguments Rīgas arhibīskapa pamudinošajā uzrunā vakcinācijas labā ir gudrība: “Katoļticīgie nav gudrāki par pāvestu un Baznīcas maģistēriju.” Baidos, ka ikviens, kas seko lēmumiem un rīcībai, kas tiek pieņemti Baznīcas centrā, pēdējos gados var pamatoti izteikt savus dubia, savas šaubas šajā sakarā. Tikai divi piemēri. 

Gudrība ir tikums, pēc kura tiekties. Jēkaba vēstule mudina: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jek 1,5). Bībelē gudrība ir dievišķa īpašība, kas tiek dota tam, kas Kunga bīstas. Bībelē Salomons ir augstākais gudrības piemērs, kas lūdzis un saņēmis visvērtīgāko, taču dzīves otrajā pusē visu ir pazaudējis, ieviešot valstī un templī elkdievību (3. Ķēn 11,9-10, Siraha dēla 47,14-25). Nebija gudrs tas, kas atstāja kalpošanu vienīgajam Dievam un politskā oportunisma vadīts ieviesa valstī elkdievību.

Neviļus gribas vilkt paralēles ar notikumiem Vatikāna dārzos un sv. Pētera bazilikā Amazonas sinodes laikā. Ar grūtībām varēja noticēt savām acīm, ka Francisks ņēmis dalību Inku pagānu dievības Pačamamas pielūgsmes ceremonijā un plaši atvēris durvis “universālai brālībai” Katoliskajā Baznīcā ar visām no tā izrietošām sekām. Vai tā bija autentiskā maģistērija paraugstunda, ko var devēt par gudrību? 

Ak, gribētos drīzāk neticēt savām acīm un labprāt būt sauktam par sazvērestības teoriju piekritēju, ja tikai 2019.gada 4.oktobrī sirdsapziņu mulsinošo ceremoniju nevārētu skatīt starptautiskajā Vatikāna televīzijas translācijā. 

Bet, ko lai saka par praktiskām lietām, kā tās tiek kārtotas Franciska mājās? Nav tur miera finansiāliem skandāliem. Pēdējais ir it īpaši nepatīkams. Būs pagājušas jau divas nedēļs, kopš Itālijas televīzja Rai3 nāca klajā ar žurnālistisko pētījumu par Vatikāna (APSA) paradoksālajiem ieguldījumiem akcijās Šveices farmaceitu kompānijā Novartis, ieguldot 20 miljonus eiro tās kontrolētajā firmā Sandoz, kas ražo kontracepcijas un abortatīvās tabletes. Šo ziņojumu, par ko ir rakstījuši puspasaules masu mēdiji, apstiprināja arī bijušais Svētā Krēsla ģenerālais auditors Libero Milone (atlaists no amata), pēc kura iejaukšanās akcijas uzreiz tika pārdotas. Vai tā ir praktiskā kompetence, kas ir raksturīga gudrībai, ieguldīt naudu akcijās par spīti amorālajam ienākumu raksturam? 

Feručo Paniko (Feruccio Panicco), auditors Vatikānā (2015-2017), Rai3 intervijā komentēja notiekošo: “Kad seko ienākumiem, brīžiem tiek aizmirsts par citām lietām.” Vatikāna auditors teica: “Tiek aizmirsts par citām lietām,” proti, par ētiskām. Un kurā vietā? Vatikānā. Varam to saukt, kā vēlamies, bet tas viss ir tālu no gudrības. Iespējams, tas pats notiek attiecībā uz neētiskajām vakcīnām - “tiek aizmirsts par citām lietām”. 

Reaģējot uz pēdējiem skandāliem (endēmiskiem), Francisks ir publicējis jaunu Motu proprio, kuras saturs nevar nesamulsināt. Akūti par to raksta vatikānists Aldo Maria Valli: “Vatikāna vadītājiem, tostarp kardināliem, departamentu vadītājiem un administratoriem, būs jāparaksta deklarācija, kurā viņi apliecina, ka viņiem nav tiesas sprieduma vai izmeklēšanas procesa pret terorismu, naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Viņi arī nevarēs iegūt aktīvus nodokļu atvieglojumus vai ieguldīt uzņēmumos, kas darbojas pret Baznīcas doktrīnu. To nosaka Apustuliskā vēstule, pāvesta Motu proprio formā, kurā ietverti noteikumi par valsts finanšu pārvaldības pārredzamību. Deklarācija jāparaksta, stājoties amatā, un pēc tam ik pēc diviem gadiem jāapstiprina. Tāpat visiem Vatikāna darbiniekiem ir aizliegts pieņemt dāvanas, kuru vērtība pārsniedz četrdesmit eiro.

Jaunais Motu proprio ir neticams. No diviem ir viens: vai nu pāvests ir spiests likt kardināliem un citiem augstākajiem vadītājiem parakstīt šādu deklarāciju, kas nozīmē, ka viņš neuzticas personālam, kuru viņš pats ir izvēlējies; vai nu korupcijas, ļaunas rīcības un netikumības stāvoklis aiz svētajiem mūriem ir endēmisks. Abos gadījumos Vatikāna valdošā klase izskatās ļoti slikti. Vai arī, tā ir trešā iespēja, - pāvests ir pieņēmis lēmumu, rūpējoties pro domo sua [proti savā labā], lai parādītu pasaulei, cik viņš ir labs cīņā pret negodīgumu. Bet pat šajā gadījumā operācija ir postoša Romas kūrijas, Vatikāna pilsētas valstij un Svētā Krēsla ticamībai. Bet nešķiet, ka šī ticamība ir tuvu pašreizējā Svētās Martas viesnīcas iemītnieka sirdij. 

Ja kāds ārējais novērotājs, iespējams, varētu noticēt plašsaziņas līdzekļu Bergoglio radītam tēlam, kurš ir apņēmies cīnīties pret korupciju, bet ir viņa līdzstrādnieku upuris, tad tie, kas pazīst Pārtibras [Vatikāna] dinamiku, zina, ka šodienas paziņojumi ir vēl viena realitātes falsifikācijas operācija, kurā tas, kas tiek atklāts, atbilst tieši pretējam tam, kas notiek.

Pēdējo mēnešu laikā parādījušos Vatikāna skandālus, tostarp kapitāla ieguldījumus farmācijas uzņēmumos, kas ražo abortu tabletes, nevar nosegt ar fasādes operācijām, arī kardināla Beču atcelšana pēc nekustamā īpašuma spekulāciju atklāšanas Londonā nevar mazināt to cilvēku ļoti nopietnos pienākumus, kuri uzskata, ka viņi var apburt sabiedrisko domu ar pērkona motu publikāciju tieši pēc tam, kad līdz ar kompetentu speciālistu izraidīšanu, kas būtu varējuši pilnībā dziedināt veca netikuma samaitāto situāciju, ir radījuši telpu korupcijai un interešu konfliktam.” (The Vatican’s new provisions on transparency: Yet another façade operation).

Pirms Franciska pontifikāta bija sāpīgi, bet krietni vieglāk atšķirt Baznīcas cilvēku grēkus no to amatiem un tādejādi no maģistērija, bet, kad šodien dzird aicinājumu pārstāt izvērtēt un akli uzticēties Baznīcas hierarhijas paziņojumiem, kas neietilpst viņu kompetencē, tad mazākais, ko var teikt, ir, ka tādi paziņojumi ticīgos nesaista sirdsapziņā paklausīt un ka ticīgajiem pašiem, ja viņi redz, ka garīdznieki rīkojas līdzīgi globālistu sistēmas ierēdņiem, ir jāpieņem lēmums, kas cieši skar viņu veselību un morāles izvēles.

“Bēda mums” - raksta Baznīcas sociālās mācības speciālists, Stefano Fontana, sava raksta beigās, domājot par indoktrinācijas sekām un sirdsapziņas notrulināšanu, ko izraisīs “vakcinācijas katehisms”. Tāpēc šajos juku laikos, kad notiek ticības “paradigmas” izmaiņas un vietējās Baznīcas hierarhijas maģistērijs izraisa daudz jautājumu par savu autentiskumu, tik tiešām nebūs pārspīlēti apgalvot, ka daudzi katoļticīgie ir gudrāki par pāvestu. Taču pienāks laiks un gudrība atgriezīsies pie sv. Pētera pēcteča, jo mums ir stiprs apsolījums: ”Kad būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” (Lūk 22,32). 

*****

/Stefano Fontana/

Tikai pirms divām dienām mēs domājām, kas ir atlicis no Pontifikālās taisnīguma un miera padomes (sk. No more Justice and Peace in the Vatican). 

Tagad mums tas ir skaidri (un neticami) pierādīts: tā joprojām ir "kontroles telpa"  vakcīnācijas ideoloģijas īstenošanai, lai ticīgos atbrīvotu no visām saprātīgām šaubām, ka tiešām pastāv uz Evaņģēliju balstītāis absolūtais pienākums vakcinēties, lai apstiprinātu drošas vakcīnas tēzi par spīti veselā saprātā pamatotām šaubām, lai apklusinātu kritisko zinātnieku balsis, lai pārveidotu mūsu baznīcu ambonas par vakcīnu propagandas vietām, nodrošinot norādes un saturu priesteru homīlijām, katru priesteri pārveidojot par virsministrijas veselības aprūpes amatpersonu, lai viņi kalpotu šī vēsturiskā brīža galvenajai politiskajai ideoloģijai un pasniegtu to tautai kā evaņģēlisku. 

Tas demonstrē, ka Baznīca ir paverdzināta vakcinācijas kampaņai. Es neesmu vēsturnieks, bet es neticu, ka Katoļu baznīca kādreiz bija iesaistījusies vēl vairāk kāda laicīga un politiska projekta kalpošanā, kā tas notiek šajā gadījumā, pat krītot tik zemu, lai nodrošinātu šo kampaņu ar operatīvajiem instrumentiem, kāds ir Jautājumu un atbilžu komplekts, kopā ar faktisku sadarbību propagandas izplatīšanā.

Kardināla Turksona dikasterijs Baznīcas pārstāvjiem ir izstrādājis komplektu saistītu ar anti-kovid vakcīnām, kas sastāv no septiņām nodaļām, kurās ir atsauces uz dažiem dokumentiem, ir sarūpēta citātu izlase (īpaši pāvesta Franciska), atbildes uz klīniskiem jautājumiem (“Vai vakcīnas ir drošas? Vai tās tika saražotas pārāk ātri? Vai vakcīna aizsargā pret vīrusu variantiem?” u.c.), bez tam tiek sniegtas atbildes uz tā sauktajiem “ekleziālajiem” jautājumiem (“Ko atbildēt sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri kritizē vakcīnu?”, “Kas saista koronavīrusu ar ekoloģisko krīzi?”). Komplekts piedāvā rīkus homīlijām un sarunām, tur atradīsiest atbildes uz jautājumiem ģimenei (“Kādas ir vakcīnas blakusparādības? Kādas vakcīnas tagad ir pieejamas? Vai mums būs jāietur sociālā distance arī pēc vakcinācijas?”); visbeidzot, komplekts piedāvā piemērus no tvitera, instagrama stāstiem, feisbuka lapām par vakcīnu tēmu un nodrošina arī foto resursus. Tādējādi (un to nevar pateikt bez ironijas) turpmāk katrs draudzes priesteris, katrs bīskapijas laikraksts, katra ekleziālā kustība vai apvienība būs savervēti kalpot jaunai ideoloģijai, nosūtīti frontes līnijā, aprīkoti ar šaujamlādiņiem ar norādi - pret ko būs jāšauj. 

Vajag atzīt, ka tas prasīja Turksona vadītam dikastērijam daudz radošuma, lai nokristu tik zemu, izdabājot globālistu pasaules dārgajām interesēm un pārveidojot evaņģelizācijas rīku - minēto dikastēriju, kā arī visu Baznīcu – par aģentūru, kas sagatavo tehniski praktisku komplektu, kas vispār neietilpst tās mērķos, bet rada jaunas dogmas un jaunus morālus absolūtus, kuriem nav nekāda pamata.

Komplekta teksts patiešām izsauc apmulsumu, kultivējot stereotipus, ar ko uzliek klapes uz acīm un aizbāž muti tiem, kas cenšas paši domāt: "Vakcīnas COVID-19 saņemšana ir jāsaprot kā mīlestības akts pret mūsu kopienas locekļiem", "Stingra pārbaude nodrošina vakcinācijas drošību", "Zinātnieki pastāvīgi uzrauga visu informāciju, kas varētu liecināt par vakcīnas risku veselībai", "Zinātnieki ir spējuši izstrādāt pretvakcīnas COVID-19 tik ātri, jo pētījumi ir spēruši gigantiskus soļus uz priekšu", "Zinātnieki sadarbojas un dalās pētījumos kā nekad iepriekš", "Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Savienība un citas struktūras sniedz pastāvīgu informāciju par jaunākajām vakcīnu attīstības tendencēm", "Sabiedrības veselības aizsardzības iestādes var sniegt konsultācijas vietējā līmenī, tiem, kas piedzīvo šādas reakcijas".

Bet kas var ticēt šāda veida glaimiem? Tie ir patiešām mulsinoši paziņojumi to sekluma un paviršā satura dēļ. Turklāt tie ir izkalpīgi attiecībā pret varas struktūrām, bez vismazākās kritiskās drosmes tie piekāpjas veselības aprūpes lēmumiem, kas patiesībā ir politiski. Kāpēc kompromitēt Baznīcu, liekot viņai nokāpt līdz šādam pakalpiņu līmenim?

Komplekta autori pat nonāk tiktāl, ka sniedz padomu, ka ir jāturpina lietot maskas pat pēc vakcinācijas, jo joprojām nav pierādījumu, kas apstiprinātu ilgtermiņa aizsardzību, un apgalvo, ka bez esošajām vakcīnām nav citu vakcīnu, kas tādējādi kļūst par vienīgo glābšanas rīku pret kovidu. Autori demonizē tos, kas sēj nepatiesas (proti, kritiskas) ziņas par vakcināciju, un kā labi mājasdarbu pildītāji nosūta lasītāju pie kompetentajām iestādēm (sic!), tādējādi viņu atrunājot no “slepenā” samizdata izmantošanas, raksta Pontifikālajai Sociālo zinātņu akadēmijai slavinājumus, kas "izmanto savu locekļu prasmes, kuru vidū ir epidemiologi, pandēmijas reakcijas eksperti un pasaules sabiedrības veselības eksperti”, un steidzīgi izvairās no jautājuma par abortēto bērnu šūnu līniju izmantošanu, tikai daļēji ziņojot par Ticības doktrīnas kongregācijas morālajiem vērtējumiem.

Komplekta beigās, kas tik skumji glaimojoši pauž oficiālās Baznīcas versiju, taču nevarētu pietrūkt nu jau nodeldētā falsificētā saikne starp kovid un vides degradāciju: "Ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības ātra iznīcināšana, ko izraisa faunas tirdzniecība, mežu izciršana, minerāļu izrakšana un intensīva lauksaimniecība, palielina jaunu vīrusu parādīšanās risku". Šo paziņojumu var vērtēt ne vairāk kā nejēdzību, bet tie, kas izmantos jauno komplektu, atkārtos to līdz apnīkumam. 

Šis Turksona dikastērija komplekts demonstrē pašapmierinātu Baznīcu, kas runā par lietām, kuras tā nezina, kas glaimo tiem, kā rokās ir vara, kas padara par saviem visbanālākos stereotipus, kas liek vilties inteliģentiem, kas izmanto lozungus bez nozīmes. Bēda mums. 

 

 

Avots: 

https://www.newdailycompass.com/it/dalla-chiesa-vaccinista-un-kit-per-indottrinare-preti-e-fedeli