Pamazām mūsu jaunais kristietis sāk aizvien aktīvāk „piedalīties” sv.Misē, kas var nesakrist ar viņa vecāku un citu ticīgo ilgām un vajadzībām. Nav viegli noteikt, kad attiecīgā bērna uzvedība ir pieļaujama viņa vecuma (jaunuma) dēļ, un kad vecāks nekādā gadījumā nedrīkst to akceptēt. Būtu vērts apcerēt šīs lietas un izveidot liturģisko priekšrakstu lapu vecākiem ar bērniem.
Parūpējies par citiem
Bērniem piemīt savas vajadzības, un atšķirībā no pieaugušajiem viņi nevar ilgi gaidīt, kamēr tās tiks apmierinātas. Tas attiecas uz tādām prozaiskām lietām kā autiņbiksīšu maiņa vai krūts barošana. Dievkalpojuma dalībniekus noteikti var aizskart tāda vecāku rīcība, ja viņi, nerēķinoties ar dievnama sakrālo raksturu, apmierina mazuļa vajadzības kaut kur baznīcas vidū, traucējot priesterim un citiem cilvēkiem. Jāatzīst, ka daži vecāki spēj būt ļoti radoši, pat ja Mise notiek senā baznīcā, kur nav tualetes. Lai aprūpētu bērnu, var paslēpties kādā no galerijām vai zakristejā, izmantojot dievnama arhitektūras īpatnības. Ir forši, ja vecāki spēj būt gan radoši, gan iejūtīgi attiecībā pret tuvāko.
Iemācīt bērnam Mises ritmu
Misei ir sava dinamika, kas ļauj aktīvi iesaistīt bērnu tās procesā. Nav vērts apvainoties vai pārdzīvot par to, ka bērnam Mise nav tikpat nozīmīgs notikums kā pieaugušajam. Bērns nesaprot visu. Tomēr ir brīži, kuri paši par sevi piesaista mazuļa uzmanību. Piemēram, kopīga lūgšana „Tēvs mūsu” (ja bērns to atceras no galvas), iešana pie Komūnijas (kas bieži tiek apvienota ar bērnu svētību), miera zīme vai kolektes vākšana. Bērnam iemācot, ka tas viss notiek pēc konkrēta ritma, nākamreiz viņš apzināti gaidīs šos brīžus.
Nodarbināt bērnu
Kādu laiku bijām gājuši baznīcā, kas ir krāsaina un grezna, tā piesaistot viena no mūsu bērniem uzmanību. Reizēm bērniem bija grūti izturēt visu Mises laiku, tādēļ mēs speciāli izvēlējāmies baznīcu, kurai priekšā bija skaista pļava ar daudzām margrietiņām. Periodiski devāmies ar bērniem ārā, lai savāktu nelielu buķeti Kungam Jēzum.
Mēs varam piedāvāt bērnam dažādas aktivitātes, kad viņš tiešā vai netiešā veidā signalizē mums, ka viņam paliek garlaicīgi. Var piedāvāt mazajam saskaitīt visus altārus vai atrast sv.Nikolaja svētbildi. Var kopā aiziet uz koriem, lai no augšas novērotu upurdāvanu procesiju, parādīt viņam ziedus pie Dievmātes ikonas, piedāvāt noteikt viņas kleitas krāsu. Pazīstot bērnu, var sajust, kā labāk viņu nodarbināt.
Apgūt Misi pamazām
Kāds paziņa ir stāstījis, ka bērna uzvedība baznīcā liek viņam nervozēt tik ļoti, ka rodas šaubas, vai drīkst pēc tam pieņemt sv.Komūniju. Ja bērna klātbūtne dievkalpojumā sagādā tik lielas grūtības gan vecākiem, gan pārējiem, gan viņam pašam, būtu jāpadomā, vai ir vērts palikt dievnamā ar mazo visu Mises laiku. Iespējams, kopīga Mise man un manam bērnam ir liels izaicinājums. Labs risinājums būtu ienākt baznīcā ar bērnu uz īsu brīdi, lai palūgtos. Savukārt Misē var pieskatīt bērnu, mainoties ar laulāto. Skaidrs, ka tas attiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem. Lūzuma punkts ir pirmā sv.Komūnija, pēc kuras ir pamats sagaidīt, ka bērns visu Mises laiku uzvedīsies daudzmaz pieklājīgi .
Neuztraucies, bērns seko līdzi!
Dažreiz bērns var mūs pārsteigt. Atceros savu dēlu, kuram nekad neizdevās mierīgi nosēdēt baznīcā Mises laiku. Likās, ka viņš nemaz nepievērš uzmanību tam, kas notiek uz altāra. Mises laikā viņš pēkšņi uzdeva man jautājumu, ko tagad dara priesteris. Tas bija brīdis, kad viņš ielika hostijas gabaliņu biķerī. „Redzi? Viņš vienmēr tā dara. Kāpēc?” Biju šokā, jo par spīti savai pieredzei, nekad nebiju pievērsis tam uzmanību, toties bērns to pamanīja. Atbilde man nebija zināma, tādēļ pēc Mises mēs kopā aizgājām pie priestera, lai to noskaidrotu.