Vieta sarunai ar Dievu

Bieži gadās, ka cilvēks, kurš piedzīvo sāpes un ciešanas, savā sirdī sāk šaubīties, ka iespējams saņemt to, ko viņš lūdz, jo slimība ir neārstējama, cerību vairs nav un nu jau daudzus gadus lūgšanas palikušas bez atbildes...

Kas tad ir lūgšana? Tā ir „telpa”, kur mēs satiekamies ar Dievu. Tā ir telpa, kur mēs varam ieiet Jēzus ciešanu un nāves spēkā. Pirms Jēzus nāves Jeruzalemes templī svēta vieta tika nošķirta no pārējas dievnama daļas ar priekškaru. Tajā nedrīkstēja ieiet neviens, uzņemot augsto priesteri. 

Kā lasām, piemēram, Mateja evaņģēlijā, Jēzus nāves brīdī svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai. It kā pats Dievs paņemtu nost šo šķērsli. Kopš tā laikā nav nekā, kas traucētu nākt pie Dieva katrā brīdī. Turklāt Jēzus sirds tika pārdurta, t.i. atvērta katram. Viņa Sirds palika atvērta arī pēc Augšāmcelšanās. Tādējādi lūgšana ir telpa, kur satiekam labo un žēlsirdīgo Dievu, Kurš dod mums cerību saņemt to, ko lūdzam. Mēs arī tiekam pamudināti pateikties Dievam, Kurš zina, ko cilvēkam vajag. 

Rakstos lasām: „Pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.” (Is 65, 24) Tomēr ir arī vietas, kur Dievs sūdzas, ka neviens negrib uz Viņu saukt. „Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena.” (Ez 22,30) Tādēļ Dievs saka: „Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.” (Jer 33,3)

Atklāsmes laikā Kibeho Dievmāte parādīja bērniem debesis un arī erceņģeļus, kuri tur palika bezdarbībā. Atbildot uz bērnu jautājumu, kāpēc eņģeļi neko nedara, Dievmāte sacīja, ka neviens viņiem nelūdzas, tomēr Dievs vēlas, lai viņi nāktu cilvēkiem palīgā. Erceņģelis Rafaēls tika nosūtīts pie Sāras un Tobija ar dziedināšanas un atbrīvošanas dāvanu kā atbilde uz viņu lūgšanu. 

Ļaut Dievam darboties

Mēs varam izteikt pat īsu lūgšanu, kas tiks uzklausīta. Nekas cits nav nepieciešams, ja šīs lūgšanas pamatā ir piekrišana. Es pieņēmu to, ko priekš manis izdarījis Jēzus Kristus. Pieņēmu to, kāds esmu. Pieņēmu to, ko Dievs man ir sagatavojis. Es gribu svētību. „Piekrišanas lūgšana” ļauj Dievam darboties tā, kā Viņš to vēlas. Līdz ar to var iegūt visu, balstoties uz Jēzus Kristus, Viņa ciešanu un nāves, nopelniem, jo Viņš mūs iemīlēja līdz pat nāvei. Mēs ne līdz galam saprotam vārdu „atpestīt”, jo bieži tas mums asociējas ar to, kas būs pēc nāves (atbrīvošana no grēkiem un mūžīga dzīve). Tomēr šis grieķu vārds Svētajos Rakstos tiek lietots arī situācijās, kad Jēzus dziedina, atbrīvo un pieceļ mirušos. Atpestīšana paredz dziedināšanu, atbrīvošanu un augšāmcelšanos. 

Dieva Vārds ir mūžīgs, tas nav seno notikumu apraksts, jo tas atklāj, kas notiek šeit un tagad. Dievs ir visuvarens, taču mūsu lūgšanas var Viņu ierobežot, ja lūdzam par maz. Privātā atklāsmē kādai svētajai Jēzus sūdzējies, ka cilvēki ar savām lūgšanām ierobežo Viņa visvarenību, lūdzot par mazām lietām vai lūdzot tikai vienā nodomā. Cilvēki netic, ka var saņemt visu, tādēļ lūdz kaut ko mazu, taču Dievs vēlas dod viņiem visu. Viņa Sirds ir pārpildīta ar žēlsirdīgo mīlestību. Nav nozīmes, vai mums ir viens, divi vai vairāki nodomi. Dievam viss ir iespējams, tāpat arī mums, ja ieticēsim, ka Kungs nāks ar palīdzību. Par to, ka Viņš nāks, mūs pārliecina Dieva Vārds. 

Lai mūsu klātbūtne katrā Euharistijā ir kā pateicība par to, ka Dievs mūs uzklausa. Paļaujoties uz Dievu, varam jau tagad pateikties par to, ko saņemsim. 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: O.Witko o modlitwie zgody, którą Bóg od razu wysłuchuje!, fronda.pl

Foto: tripleigrek, flickr.com