5 veidi, kā palīdzēt bērniem iejusties Adventā

Trešdiena, 16 Decembris 2015 22:46

/Kirstena Andersena/

Pirms mūsu vecākais bērns bija dzimis, mans vīrs un es nolēmām, ka mūsu bērniem nebūs Ziemassvētku vecīša. Kā jau pedantiska naivuma apskurbinātie, jaunie vecāki, mēs pieņēmām, ka izslēdzot jautro apaļīgo vīru sarkanā tērpā no mūsu svētku tradīcijām, mēs aizsargātu mūsu bērnus no ieraušanas materiālismā un virzītu viņus uz Ziemassvētku patieso nozīmi — Jēzus Kristus piedzimšanas svinēšanu.

Pēc divpadsmit gadiem un vēl pāris bērniem, esam iemācījušies, ka nav nozīmes, vai zem eglītes paslēptās dāvanas parakstījis vecais labais vīriņš vai vecie, garlaicīgie vecāki, jo jebkurā gadījumā bērnu uztverē tipisks Ziemassvētku rīts tiek sagaidīts ar visai daudzām... dažādām mantām. Pat iztiekot bez Ziemassvētku vecīša tēla, mani bērni ir tikpat apsēsti ar dāvanām kā visi pārējie (uz rezultāta tablo: materiālisms: vecāki 1:0)

Lielākā daļa bērnu varētu izmantot nelielu zināšanu atsvaidzināšanas kursu Adventa laikam. Bet, kā mēs, vecāki, varam iedvest grēku nožēlu mūsu bērnu sirdīs, lai beidzot, pienākot Ziemassvētkiem, viņi būtu gatavi saņemt savu Glābēju un ne tikai lielisko, jauno spēļu konsoli?

1. Atceries: tas sākas ar tevi

Kāda ir tava lūgšanu dzīve šajā Adventā? Vai tu veic garīgo praksi un lasi Svētos Rakstus? Vai tu esi bijis uz grēksūdzi pēdējā laikā? Esi godīgs: kas aizņem vairāk vietas tavā galvā kopš Adventa laika sākuma — Dieva Dēla cilvēktapšana vai iespēja atrast labāko piedāvājumu ultra-HD TV brīnumam?

Mēs visi zinām, ka mūsu bērni mācās prioritātes, vērojot mūs. Ko tavas darbības saka – ko Advente nozīmē tev?

2. Dod žēlastības dāvanas, nevis tikai dāvanas

Kad cilvēki sauc laiku līdz Ziemassvētkiem par "laiku došanai", viņiem parasti trūkst apziņas par šo vārdu patieso būtību. Tāpat kā Lielais gavēnis, Advente ir gandarīšanas laiks, un par īstu gandarīšanu nevar nosaukt dāsnas dāvanas cilvēkiem, kurus tu mīli.

Pirms tu sāksi glīti saiņot un likt dāvanas zem eglītes, pacenties veltīt laiku, lai kopā ar taviem bērniem aplūkotu kopā to, kas jums jau pieder. Piemēram, savāciet rotaļlietas un apģērbu, ko atdot trūkumcietējiem — pie tam, tā, lai tas kaut mazliet ir pašiem sāpīgi. Tas nav tikai kārtības ieviešanas uzdevums. Runa ir par mūsu dalīšanos bagātībā ar tiem, kuriem tās nav pietiekami. Nevajag uzkraut citiem to, ko ģimenē uzskata par nevajadzīgām grabažām. Vecumam atbilstošā veidā, iesaki saviem bērniem dalīties ar dažām no labākajām lietām, kas viņiem ir (lieki piebilst, ka tu rādi piemēru, darot to pašu).

Ja jūsu bērnu rotaļu kastes un plaukti nav pārpildīti ar pārmērībām, varbūt viņi var izmantot kādu naudas summu, savu kabatas naudu, lai nopirktu rotaļlietu trūkumcietējiem bērniem vai ziedot naudu internetā kādai labdarības organizācijai. Ja tu vari atrast iespēju dot, tas palīdzēs bērniem redzēt prieku cilvēku sejās, kuriem viņi ir palīdzējuši. Tas prasīs kādu daļu no viņu upuriem un radīs cilvēcisku sejas izteiksmi tajos, kuri cieš no nabadzības.

3. Iesaisties kalpošanā

Lielajā dzīves steigā, tu, protams, varētu uzdot jautājumu, kuram vispār ir laiks kalpošanas projektiem? Atbilde ir vienkārša: ikvienam.

Mana astoņgadīgā bērna ticības mācības skolotāja deva katram skolēnam mazu silīti, ko aiznest uz mājām, kā arī maisiņu ar tīriem salmiem. Ar katru apzinātu laipnību vai upuri, neatkarīgi no tā, cik tas bijis liels vai mazs, bērni varēja pievienot nedaudz salmu silītē. Šādā veidā ar saviem labajiem darbiem gatavojot guļvietu — un pašu sirdis — Jēzus Bērniņam. Tāpat es zinu dažas ģimenes, kuras tradicionālo Adventa kalendāru pasniedz nevis pilnu ar patīkamiem niekiem, bet ar sadaļām, kur katru dienu ir papīra loksnīte ar aprakstu konkrētam labam darbam. Esmu arī dzirdējusi, ka ir ģimenes, kas starp ģimenes locekļiem sadala "Adventa eņģeļus", kur katrs dalībnieks uzraksta ģimenes locekļu vārdus, un pavada Adventa laiku slepeni lūdzoties par tiem, upurējot, veicot labos darbus un pat atstājot nelielas dāvaniņas šai personai. Neatkarīgi no tā, kuru metodi izvēlies, būtība ir tā pati: palīdzēt ģimenes locekļiem kalpot citiem. Vēl nav par vēlu to darīt, pēdējā Adventa nedēļā.

4. Ej uz grēksūdzi. Ved bērnus

Ja jūs neejat uz grēksūdzi regulāri (lielākoties garīgie vadītāji aicina to darīt reizi nedēļā vai vismaz reizi mēnesī; sv. Jānis Pāvils II devās katru dienu), kāpēc neuzsākt to darīt šajā Adventa laikā? Izlīgšanas sakraments ne tikai sniedz tīrības sajūtu tavā dvēselē – tas dod tev arī žēlastības, kas palīdz apturēt grēka pastrādāšanu, kurus esi nožēlojis. Tas rāda arī lielisku piemēru bērniem — pazemību, atbildību un ticību baznīcai ar tās sakramentiem. Ja tavi bērni ir pietiekami veci, tā ir lieliska iespēja viņiem doties pie grēksūdzes. Ja viņi vēl ir maziņi, tad redzot tevi to darām, viņi pieradīs pie pašas idejas. Ikviens no tā būs ieguvējs.

5. Uzmanību… Gatavību… Priecājies!

Adventa laiks ir ļoti īss brīdis. Marijai un Jāzepam bija 40 nedēļas, lai sagatavotos pirmajiem Ziemassvētkiem — tas ir desmit reizes ilgāk, nekā šobrīd mums. Izmanto šo laiku gudri un māci savus bērnus darīt to pašu! Tad 25. decembrī visi būsiet gatavi saņemt vislielāko dāvanu: mūsu Pestītāju Jēzu Kristu.

Tas ir īsti vērtīgais, ko svinēt kopā!

Avots: Kirsten Andersen, 5 Ways to Get Your Kids Into the Spirit of Advent, aleteia.org

Tulkoja: Gita Ziemele – Trubača

Foto: Iorello, flickr.com