Arī priesteris ir grēcinieks

"Šķiet, būtu svarīgi atcerēties, ka pretējā pusē sēž tāds pats cilvēks kā mēs. Viņš arī ir grēcinieks. Uzklausot grēksūdzes, es katru mirkli apzinos savu grēcīgumu. Tāpat man ir savs biktstēvs. Priesteris reprezentē Dievu, taču viņam ir savi ierobežojumi. Protams, ir svarīgi, lai šie ierobežojumi netraucētu garīdznieka kalpošanai. Līdz ar to labāk izvēlēties biktstēvu, ar kuru mums būtu vieglāk sarunāties par mūsu dzīves sarežģītajām tēmām, ko, iespējams, nepārrunājam ne ar vienu citu. Mums varētu būtu grūti sarunāties par grēkiem ar kādu cilvēku, kuru mēs satiekam citās situācijās, ar kuru spēlējam futbolu vai apspriežam kādas citas tēmas. Iespējams, būtu labāk, lai tas būtu priesteris „no malas”.

Ja priesteris runā nesaprotami

"Var gadīties, ka mums ir grūti saprasties ar biktstēvu. Mums var rasties iespaids, ka viņš runā kaut ko tādu, ko mēs nesaprotam. Mēģināsim mierīgi pateikt priesterim, ka ir lietas, ko nevaram saprast. Var lūgt paskaidrojumu. Tā tomēr ir divu ticīgu cilvēku satikšanās Kristus klātbūtnē apzinoties, ka Viņš darbojas caur šo sakramentu. Nebaidīsimies no šāda veida kontakta!

Var būt arī tā, ka jūtam, ka biktstēvs mūs ir ievainojis. Tas ir ļoti grūti, un es ceru, kas tas gadās reti. Piemēram, priesteris uzbļauj vai aizskar. Tad var izmantot metodi, ko ieteica sv.Ignācijs no Lojolas: Ticīgajam ir jāpārdomā, vai šī situācija viņu noslēgs pret Dieva darbību, pret sakramentu. Ja cilvēks savā sirdī uzskatīs, ka šādu attieksmi nevar akceptēt, tad būtu labāk protestēt, nevis klusēt, jo tas var izraisīt dziļu ievainojumu. Var pateikt priesterim: „Ļoti atvainojos, bet lūdzu nerunāt ar mani šādā tonī!” Ja šādi gadījumi atkārtojas, manuprāt, ticīgajam ir tiesības pārtraukt grēksūdzi. Skaidrs, ka runa nav par to, ka viņam būtu palicis neērti, jo kāds ir skaidri nosaucis viņa grēkus. Ar to tiek domātas situācijas, kad iespējama garīdznieka uzvedība var ievainot un noslēgt cilvēku pret Kristu, Kurš šajā sakramentā izlej pār viņu savu žēlsirdību."

Pastāvīgs biktstēvs

"Ja gribam veidot dziļu garīgu dzīvi un sekot Kristum, būtu vērts meklēt pastāvīgu biktstēvu. Tas nevar būt cilvēks, kurš mūs slavēs un teiks, cik esam forši. Tas ir kāds, kurš pavada mūs garīgajā dzīvē soli pa solim un palīdz atpazīt Dieva ceļus, saprast, kur var satikt Dievu mūsu dzīvē, lai dziļāk un labāk ar Viņu sadarbotos.

Kā viņu atrast? Šķiet, tas ir ļoti vienkārši. Ja grēksūdzes laikā priestera teiktais tevi dziļi uzrunā, tad var pajautāt, vai viņš būtu ar mieru kļūt par tavu pastāvīgo biktstēvu. Un nevajag sagaidīt, ka kāds par to ļoti priecāsies. Garīgās dzīves speciālisti saka, ka garīgajam vadītājam būtu jāpārbauda „kandidāts”, izvirzot noteiktus nosacījumus. Tomēr, ja mums izdodas atrast šādu priesteri, būsim par to pateicīgi Dievam.

Teikšu godīgi, ka praktiski katru dienu atceros savus biktstēvus, kuri man ir palīdzējuši garīgajā ceļā. Esmu pateicīgs par katru no viņiem. Nāksim un grēksūdzi regulāri, meklēsim pastāvīgu biktstēvu, izdarīsim gudras izvēles un paliksim tām uzticīgi!”

Rakstu sagatavoja Marks Jermaks

Avots: Od takiego spowiednika uciekaj jak najdalej, deon.pl

Foto: Hernán Piñera, flickr.com