Fatimas stāsts
1917.gadā laikā no 13.maija līdz 13.oktobrim Dievmāte netālu no Fatimas sešas reizes parādījās trim bērniem. 13.jūlijā Marija nodeva bērniem trīs vēstījumus („noslēpumus”). Divi vēstījumi tika publiskoti 1941.gadā pēc vietēja bīskapa lūguma. Trešo vēstījumu māsa Lūcija pierakstīja 1943.gadā, bet tas tika publicēts ar pāvesta Jāņa Pāvila II svētību tikai 2000.gadā. Klostermāsas memuārus pavadīja arī kardināla Jozefa Racingera, nākošā pāvesta Benedikta XVI, teoloģiskais komentārs. Dokuments angļu valodā pieejams šeit.
Pirmajā Fatimas atklāsmē bērniem tika parādīta elles vīzija. „Šī vīzija turpinājās tikai brīdi. Kā lai mēs atmaksājam mūsu labajai Debesu Mātei, kura jau iepriekš mūs sagatavoja, pirmajā parādīšanās reizē apsolot uzņemt mūsu debesīs... Šķiet, savādāk mēs nomirtu no bailēm,” raksta māsa Lūcija.
Otrajā vēstījumā Dievmāte aicināja pasauli godināt Viņas Bezvainīgo Sirdi, lai apturētu Dievišķo sodu, kas draud cilvēcei par tās grēkiem. Marija brīdināja, ka pasaulei neieklausoties Viņas aicinājumā, pāvesta Pija XI laikā sāksies briesmīgs karš. Tāpat Dievmāte lūdza veltīt Krieviju Viņas Bezvainīgajai Sirdij, kā arī mēneša pirmajās sestdienās pieņemt sv.Komūniju un gandarīt par grēkiem.
Spekulācijas
Literatūrā, kas veltīta Fatimas atklāsmei, reizēm tiek norādīts uz kādu „ceturto noslēpumu”, ko Vatikāns esot paturējis slepenībā. Šī nepamatotā hipotēze kļūst aizvien populārāka, kas nav brīnums, ņemot vērā tās katastrofisko saturu.
Visas šīs žurnālistu fantāzijas parādījās sakarā ar to, ka 2000. gadā Baznīca publiski atklāja t.s. „trešo Fatimas noslēpumu”, uzsverot, ka līdz ar to viss atklāsmes saturs ticis publiskots. Tomēr vatikānists Antonio Socci grāmatā „Vai ceturtais Fatimas noslēpums?” apgalvo, ka Baznīca nav atklājusi Dievmātes teikto par ticības krīzi, atkrišanu, Baznīcas hierarhijas nodevību herēzijas priekšā. Citi autori nonāca vēl tālāk, rakstot, ka Dievmāte būtu runājusi par pasaules galu. Spekulācijas par trešā noslēpuma saturu pastiprinājās pēc teroristu uzbrukumiem ASV 2001. gada 11.septembrī.
Pēc tam, kad pāvests Jānis Pāvils II saskaņā ar Dievmātes aicinājumu Fatimā 1984. gadā veltīja Marijai Krieviju un visu pasauli, Rietumu presē parādījās publikācijas par jaunām atklāsmēm māsai Lūcijai (vienīgajai Fatimas notikumu lieciniecei, kura vēl bija dzīva). Tika apgalvots, ka klostermāsa neesot apmierināta ar pāvesta rīcību. Dažreiz pat tika rakstīts, ka Jānis Pāvils II „nepareizi” veltīja Krieviju Dievmātei.
Reaģējot uz spekulāciju vilni, 2001. gada 17.novembrī pāvests tikās ar māsu Lūciju, kura apstiprināja, ka sakarā ar trešo Fatimas noslēpumu „viss ir publicēts, un nav vairs nekāda noslēpuma”. Uzrunājot tos, kuri turpināja rakstīt par „jaunām atklāsmēm”, māsa atzīmēja: „Tajā visā nav nekādas patiesības. Ja es piedzīvotu jaunas atklāsmes, es nevienam par to nestāstītu, bet nodotu tās personīgi svētajam tēvam”.
Apokalipses vēstījums
Trešajā vēstījumā pārdabiskā vīzijā bērni ieraudzīja eņģeli, kuram bija jāsoda pasaule par tās grēkiem. Tomēr Dievs vēlējās atgriezt cilvēci no ceļa, kas ved uz bezdibeni. Tad bērniem parādījās Dievmāte, kura izstiepa roku uz eņģeļa pusi. Viņas gaisma nodzēsa no debesīm krītošu uguni. Dievs deva cilvēcei jaunu iespēju, bet eņģeļa misija tika apturēta, tādēļ viņš sauca: „Grēku nožēla, grēku nožēla, grēku nožēla!” Tad bērni ieraudzīja arī sagrautu pilsētu, daudzus mocekļus un bīskapu baltajā tērpā (visdrīzāk – pāvestu), kuri cieta zem krusta.
Komentējot redzēto, māsa Lūcija norādīja, ka Fatimas atklāsmes piepildīšanās ir atkarīga no cilvēku rīcības. „Kas attiecas uz šiem smagiem laikiem, mēs zinām, ka Dievs mūs izglābs ar Bezvainīgās Marijas, mūsu Debesu Mātes sirds palīdzību. Paļaujieties! Tomēr ir zināms, ka apsolījums paredz nosacījumus: ja cilvēki pārstās apvainot Dievu, ja viņi gandarīs par grēkiem, ja viņi nodosies lūgšanai.”
Jāpiekrīt māsai Lūcijai, kura saka, ka mūsdienu cilvēce „ir pelnījusi sodu vairāk nekā Noasa laikos”, taču būtu vērts atcerēties arī aicinājumu par gandarīšanu un Dievmātes godināšanu mēneša pirmajā sestdienā, kas tuvinātu Marijas Bezvainīgās Sirds uzvaru un apsolīto mieru. Līdz ar to Fatima jāuztver nevis kā nākotnes katastrofu prognoze, bet kā aicinājums uz upurgatavību, atgriešanos un grēku nožēlu, kas palīdzētu Marijas Bezvainīgajai Sirdij uzvarēt. Un mums tas ir neticami optimistisks atpestīšanas iznākums.
Avots: Czesław Ryszka, Nie ma czwartej tajemnicy fatimskiej, niedziela.pl
Foto: Our Lady of Fatima International Pilgrim Statue, flickr.com