Vēlos jums pastāstīt par vienu varoni, parastu jaunieti, kurš šī gada jūnija sākumā Dieva apredzības vadīts nokļuva vietā, kur notika vardarbīgs uzbrukums bērniem, spontāni izrādīja drosmes tikumu, kailām rokām stājoties pretī bruņotam varmākam. Notikums Francijas Anesī pilsētā, gan pēc mēroga, gan pēc būtības, ir pilnīgs pretmets nesen norimušām nekārtībām, kas vairāk kā nedēļu (27. jūnijs-5. Jūlijs) turēja Franciju sasprindzinājumā.

Šķiet, ka tas nav iespējams, ka brīnums notiek pakāpeniski. Normāli tie, kas tic Dievam, stāvot nedziedināmas slimības priekšā, ir pieraduši domāt, ka Kunga atbilde uz lūgšanām būs vai nu iekšējais spēks, kas ļauj pieņemt savu slimības stāvokli, vai pēkšņa dziedināšana, atgriežot veselību vienā mirklī. Turpretī  22 gadus vecās amerikānietes Viktorijas Arlenas (Victoria Arlen) neticamais stāsts liecina pasaulei, ko nozīmē neatmest cerību un cīnīties gadiem ilgi līdz pilnīgai veselības atgūšanai, kad visa pasaule, galvenokārt zinātniskā, to uzskatīja par neiespējamu.

Šodien publicējam intervijas turpinājumu ar profesoru Tomasu Hovardu, Bostonas semināra pasniedzēju, teologu, kurš smagu meklējumu rezultātā atgriezās Katoļu Baznīcā.

 „Pirms pievienoties Katoļu Baznīcai 25 gadus biju evaņģēlists, tad vēl 25 gadus – anglikānis. Biju ļoti entuziastisks, dedzīgs „stiprā tipa” protestants. Evaņģēlisti Amerikā ir pats konservatīvākais protestantisma veids. Piemēram, Bilijs Grehems (Billy Graham) ir evaņģēlists. Viņi sevi uzskata par „kristiešiem, kas no jauna piedzimuši”. Viņi saka: „Esmu pieņēmis Jēzu kā manu personīgo Pestītāju” un tml. Evaņģēlisti brīvi pārvalda Bībeli, kas vienmēr pārsteidz katoļus. Viņi velta daudz laika tās studēšanai un iegaumēšanai. Augot šajā dievīgajā gaisotnē, biju drošs, ka mums ir taisnība.