Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Man atsūtīja saiti uz Jūsu rakstu vietnē Civitas, kas veidots kā vēstule pāvestam Franciskam Biju demoralizēts, tagad atguvu cerību. Visu cieņu, ka šoreiz izsakāt savu sāpi par mūsu māti Baznīcu arī pats savā vārdā, jo Civitas pārsvarā publicē tulkojumus no ārzemju avotiem. Katrā ziņā diskusija ar nolūku atspēkot maldus un aizstāvēt tradicionālo Baznīcas mācību ir ļoti atbalstāma, tāpēc priecājos, ka civitas.lv tur dod savu ieguldījumu. Tikai nesen pamanīju, ka tāda diskusija jau kādu laiku notiek Jūsu Facebook profilā. Paldies par šo Jūsu kalpojumu!
Pamanīju, ka savā vēstulē esat ievietojis pagaru citātu no pr. Dž. Kavalkoli, OP, apcerējuma:
Šajā sakarā domāju, ka nevajadzētu pārlieku aizrauties ar pāvesta Franciska pretstatīšanu viņa tuvākajiem priekšgājējiem. Kontrasts varbūt ir vairāk ārišķībās, bet teoloģiskā līmenī starp viņiem ir arī pēctecība. Tagad, kad Francisks ir ķēries klāt sestajam bauslim, pamodušies ir arī daudzi "konservatīvie", kas agrāk teica, ka viss ir labi, kamēr jau iepriekšējo divu pāvestu laikā tika netraucēti uzbrukts pirmajam bauslim. Vairāk gan praksē – ar dažādiem ekumēniskiem un interreliģiskiem mītiņiem.
Ja Jūs minējāt kā iepriekš neiedomājumu iezemiešu rituālo deju Sv. Mises laikā Austrālijā, tad Jāņa Pāvila II dievkalpojumos ārzemju ceļojumu laikā arī tikuši iepīti iezemiešu rituāli, un Asīzes bazilikā uz altāra tika uzlikta Budas statuja, par ko noteikti arī zināt, nerunājot par pašu faktu, ka viņš toreiz dažādas maldu mācību pārstāvjus aicinājis kopā lūgties katram uz saviem "dieviem". Un tas – tikai pāvesta klātbūtnē, kamēr viņam klāt neesot ne tas vien notika.
Arī Latvijā jau pirms Franciska ievēlēšanas notika ne mazums nejēdzību šajā ziņā, piem., īsta klerikālās modes skate Liepājas Sv. Annas baznīcā ekumēniskā dievkalpojumā Latvijas neatkarības 90-gadei par godu, kur katoļu priesteri un protestantu sludinātāji uzstājās neatšķiramos liturģiskajos tērpos. Līdzīgas skatus dažās mūsu katoļu draudžu baznīcās var redzēt youtube video.
Arī no mūsu kancelēm var dzirdēt vai katoļu medijos lasīt ja ne vienmēr ķecerības, tad vismaz aplamības – arī no priesteriem, kuri beiguši semināru jau pirms 2013. gada, tātad, kuru formāciju vēl nebija ietekmējis pašreizējais pāvests.
Arī Benedikts XVI, kuram gan neapšaubāmi pienākas pateicība par Summorum Pontificum, kā privāts teologs ir veicinājis dažādu apšaubāmu teoloģisku ideju izplatību, ko savā grāmatā iztirzājis E. M. Radaelli (ar em. Laterāna profesora, nesen mirušā mons. Antonio Livi atzinīgu priekšvārdu). Līdzīgas Racingera teoloģisko rakstu analīzes publicētas jau agrāk, t.sk. bp. B. Tisjē de Mallerē. Taču arī Racingeram esot pāvesta amatā netrūka problemātisku izteikumu, piem. 2005. g. 22. XII "hermeneitikas" uzruna Kūrijai, vai labvēlīgas atsauces par P. Teijāru de Šardēnu (tur laikam Benedikta un Franciska domas sakrīt). Pat ar savu atkāpšanos no amata
un izturēšanos pēc tam viņš devis ieganstu dažādām dīvainām teorijām par to, kurš īsti tagad ir pāvests, vai par pāvesta institūcijas reformu via facti. Vienai no tādām acīmredzot pieslejas arī Kavalkoli, kā to tur lasām.
To visu rakstu ne tāpēc, lai noliegtu pašreizējā pontifikāta īpašās problēmas. Tās ir acīmredzamas. Un arī Franciska darbības kritizējot, protams, var atsaukties uz viņa tuvākajiem priekštečiem – kaut vai kā argumentum ad hominem. Taču dziļākās teoloģiskās un filozofiskās problēmas, kas šai krīzei pamatā, ir jāmeklē jau iepriekšējā periodā, t.sk. 2. Vatikāna koncilā (un idejiskajos strāvojumos, kuri, līdz tam nosodīti, tur faktiski tika leģitimizēti). Par to var lasīt arī Jūsu vietnē E. Sammonsa rakstā Kā no Vatikāna II koncila aizstāvja es kļuvu par tā kritiķi
Minētais raksts gan ir "populārā" tipa, bet pārliecinošai argumentēšanai par šiem jautājumiem, protams, jāpievēršas nopietniem autoriem, kuri problēmas studējuši padziļināti, piem., tas pats mons. A. Livi vai nesen arī mirušais mons. Br. Gerardīni (arī em. Laterāna prof.), vēl arī R. Amerio, D. fon. Hildebrants, pr. S. Lanceta, pr. B. Harisons (sk. arī vietnes, kuras piedāvā rakstus par šādām tēmām, piem., https://www.fidescatholica.com/; https://www.sisinono.org/ (daļēji angl. https://www.sspxasia.com/Documents/SiSiNoNo/index.htm), http://www.rtforum.org). Pie tādiem autoriem neapšaubāmi pieder arī Jūsu minētais un tulkotais franciskāņu tēms T. Veinendijs, kura uzskati par pēdējo koncilu gan ir diskutabli, arī R. di Matei un bp. F. Šīns.
Bez tīri akadēmiskiem darbiem, ortodoksiem sprediķiem un interneta apoloģētikas priesteru rokās ir vēl viens rīks pret jauninājumiem – tradicionālā Sv. Mise. To nevar apiet, jo lex orandi = lex credendi. Summorum Pontificum dod draudžu prāvestiem zināmas tiesības arī uz pašiniciatīvu šajā virzienā (un tiesības nostiprina to izmantošana). Bet kamēr tam "nobriest", var lasīt tradicionālo Breviāru (Vatikāna izdotā rubricela satur norādes, kā atbilstoši 1962. g. rubrikām izmantot vecākus izdevumus, kādi mūsu draudžu grāmatplauktos vēl šur tur atrodami). Un, protams, arī jaunajā Misē var izrādīt lielāku godu Vissv. Sakramentam, pēc konsekrācijas sargājot pirkstus un beigās tos virs biķera apmazgājot. Tik bēdīgi redzēt, ka gandrīz vienmēr, kad notur jauno Misi, Sakraments tiek izsmērēts pa Misāles lapām, ministrantu piedurknēm, ticīgo frizūrām un kur tik vēl nē. Bet Jūs visu to noteikti labi zināt, tāpēc, lūdzu, atvainot manu sakrājušos emociju izpaudumu.
Vēlreiz vēlu Jums Dieva svētību un palīgu Jūsu kalpošanā – gan draudzē, gan internetā.