Pāvests Francisks atbalsta LGBT “transpersonu mūķeni”, viešot apjukumu

Trešdiena, 02 Septembris 2020 15:52

Pāvests Francisks nesen izteica atzinīgus vārdus par argentīniešu klostermāsas Monikas Astorgas Kremonas darbu, kas administrē dzīvokļu kompleksu vīriešiem, kuri sevi uzskata par sievietēm.

Pāvests Francisks ir satricinājis visu pasauli, uzslavējot mūķeni, kas ar savu rīcību rosina katoļus pieņemt ģērbšanos pretējā dzimuma drēbēs, “dzimuma maiņas” operācijas un homoseksuālas attiecības.

Šīs problēmas nav nemaz tik viegli atrisināt, un situāciju vēl sarežģītāku dara fakts, ka patiesībā šī mūķene savā ziņā dara arī ļoti labu darbu, palīdzot cilvēkiem izkļūt no galējas nabadzības posta.

Dags Menerings (Doug Mainwaring) pagājušonedēļ interneta vietnē “LifeSite”rakstīja (sk.šeit) par pāvesta Franciska uzslavu argentīniešu klostermāsai Monikai Astorgai Kremonai, kas Argentīnā pazīstama kā “transpersonu mūķene”.

Pāvesta Franciska uzslava izskanēja saistībā ar klostermāsas padarīto, kad tā atvēra divpadsmit mazu dzīvokļu kompleksu, kas bija rezervēts tikai un vienīgi vīriešiem, kuri sevi uzskata par sievietēm, un viņu seksuālajiem partneriem. Savā saziņā ar māsu Kremonu pāvests nosauca viņas klientus, transpersonas, par “meitenēm”.

“Dārgā Monika, Dievs, kas nav mācījies Seminārā un nav studējis teoloģiju, jums bagātīgi atmaksās. Es lūdzos par jums un par jūsu meitenēm”, viņš sacīja.

 

Tā nav pirmā reize, kad pāvests Francisks izteicis piezīmes, kas ir pretējas tam, ko Katoļu Baznīca tradicionāli māca par atteikšanos no Dieva dotās seksuālās identitātes.

2016. gada 2. oktobrī pāvests Francisks runāja par kādu sievieti, kas bija veikusi “dzimuma maiņas” operāciju, kā par vīrieti (sk. šeit). Viņš izteicās, ka šī persona ir “apprecējusi” citu sievieti. Savukārt 2015. gadā pāvests piekrita ielūgt un uzņemt, pēc viņa vārdiem, “laimīgo” pāri Vatikānā. Paskaidrojot savu vietniekvārdu lietojumu, pāvests sacīja: “Viņš, kas bija viņa, bet ir viņš.”

Pāvests ir runājis arī par sievieti, kas “jutās kā vīrietis”, bet “fiziski bija jauna sieviete”, un galu galā pēc dzimuma maiņas operācijas savos divdesmitajos gados “apprecējās”. “Viņš uzrakstīja man vēstuli, kurā pauda, ka ierašanās pie manis [ciemos] ar savu sievu viņam būtu mierinājums”, stāstīja pāvests. “Es tos uzņēmu, un viņi bija ļoti laimīgi.”

Un pie tā visa vēl varat pieskaitīt arī faktu, ka pāvests ir atklāti paaugstinājis amatā vienu no lielākajiem homoseksualisma un transgenderisma atbalstītājiem Amerikas Katoļu Baznīcā – tēvu Džeimsu Mārtinu.

Pāvests ir iecēlis tēvu Mārtinu Pontifikālajā Sociālo komunikāciju padomē un licis viņam uzstāties Vatikāna organizētajā Pasaules Ģimeņu saietā. Pāvests arī personīgi tikās ar tēvu Mārtinu audiencē, kas tika iemūžināta fotogrāfijās, kuras tēvs Mārtins izmantoja, lai apliecinātu, ka pāvests atbalsta viņa mērķus, un tas viņam palīdzēja tikt galā ar dažu ASV bīskapu pretestību.

Ar transgenderismu saistītajos jautājumos ne katram ir viegli orientēties, jo vairāk tāpēc, ka šodien daļa sabiedrības cenšas ar varu piespiest pārējos pieņemt šo ideoloģiju un ikvienu, kas to apšauba, skaļi iztēlo par naida kurinātāju. Mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka dažas valstis un nācijas ir kriminalizējušas pat psiholoģisko palīdzību, kas tiek sniegta tiem, kuri vēlas normalizēt savas seksuālās vēlmes.

Taču Katoļu Baznīcas mācība seksualitātes jautājumā ir pavisam skaidra, un tā nevar mainīties.

 

Vēl pagājušogad šī mācība tika kodolīgi apkopota atsevisķā dokumentā, kuru sastādīja vairāki augsti stāvoši prelāti, tai skaitā kardināls Reimonds Berks un bīskaps Atanāzijs Šnaiders. Dokumenta nosaukums ir “Patiesību deklarācija” (sk. šeit). Šeit atradīsim arī skaidrojumu, ka tā ir sacelšanās pret Dievu un “smags grēks”, ja vīrietis “mēģina kļūt par sievieti”. Dokumenta turpinājumā lasām:

“Vīriešu un sieviešu dzimums, vīrietis un sieviete ir bioloģiskas realitātes, kuras Dievs savā gudrībā ir vēlējies radīt (skat. Rad 1, 27; Katoliskās Baznīcas katehisms 369). Tādēļ tas ir dumpis pret dabas un Dieva likumu un nāvīgs grēks, ja vīrietis uzdrīkstas mēģināt kļūt par sievieti, kropļojot sevi, vai pat tikai apgalvojot vien, ka viņš tāds ir, un ja arī sieviete līdzīgā veidā mēģināt kļūt par vīrieti, vai arī pastāvēt uz to, ka civiliestādei ir pienākums vai tiesības rīkoties tā, it kā šādas lietas būtu vai varētu būt iespējamas un likumīgas (skat. Katoliskās Baznīcas katehisms 2297).”

2000. gadā Vatikāna Ticības Mācības kongregācija izdeva konfidenciālu ceļvedi bīskapiem, kurā bija skaidrots, ka “dzimuma maiņas” operācijas neizmaina personas dzimti. Dokuments ietvēra norādījumu bīskapiem nekad neizmainīt dzimumus, kas registrēti draudzes kristību grāmatā, un noteica, ka tiem katoļiem, kas veikuši “dzimuma maiņas” operācijas, nav tiesību laulāties, jo Baznīcas skatījumā viņi “precētu” kādu no tā paša dzimuma.

Baznīcas tradicionālā nostāja dzimummācībā, kaut arī laicīgā pasaule to raksturo kā bezjūtīgu un pat cietsirdīgu, īstenībā atspoguļo vienīgi cilvēka seksualitātes realitāti – tā patiesi ir vienīgā nostāja, kurā izpaužas mīlestība un rūpes.

Savukārt tādu dzīvesstilu atbalstīšanas maldi, kas noved pie fiziska, psihiska un garīga sabrukuma, lai arī kādam var virspusēji izskatīties pēc rūpēm, patiesībā ar seksuālām disfunkcijām sirgstošiem cilvēkiem liedz iespēju saņemt aprūpi un palīdzību, kas tiem pienākas un ko tie ir pelnījuši.

 

Lai saprastu, kāda ir patiesā aina, vislabāk ieklausīties, ko par šiem komplicētajiem jautājumiem stāsta tie cilvēki, kuri paši piekrituši veikt “dzimuma maiņas” operācijas un jau ir aprakstījuši postu, kas pēc tam iestājies viņu dzīvē. Volts Heijers (Walt Heyer)dzīvoja kā “sieviete” astoņus gadus. Viņa liecību ir vērts uzklausīt, jo tā paver skatu uz dzimuma maiņas realitāti, kā arī atklāj, kā šāds Dieva dotā dzimuma noraidīšanas apstiprinājums sagandē cilvēka dzīvi (sk. šeit).

Vēl ir pieejamas arī daudzas citas liecības, kuras snieguši cilvēki, kas gājuši “dzimuma maiņas” ceļu un vēlas brīdināt par izpostīto dzīvi, kas pēc tam sagaida, kā arī vēstīt par Kristus glābjošo spēku, kas spēja atbrīvot viņus no kaitīgā un grēcīgā dzīvesveida.

Bet, lai gan Baznīcas mācība šajā jautājumā ir skaidra, arī māsas Kremonas, tēva Džeimsa Mārtina un pat paša pāvesta nostājas radītais apjukums tiešām ir nopietns. Un piedevām vēl pastāv sabiedrības spiediens pat likumu formā, kas samaļ katoļus un visus, kas šajos jautājumos vēlas turēties pie morāles.

 

Tie ir grūti risināmi jautājumi, un māsas Kremonas gadījumā situāciju vēl saasina fakts, ka viņa dažkārt paglābj šos indivīdus no drausmīgas nabadzības un dod viņiem iespēju apmesties tīros dzīvokļos. Kāds gan tas būtu prieks, ja viņa šādu darbu darītu tāpat ka māte Terēze, atzīstot šo cilvēku seksuālo grēku un atbilstoši rīkojoties! Tomēr ir skaidri redzams, ka māsa stiprina šos nabaga cilvēkus viņu seksuālajā grēkā, jo viņa atļauj vīriešiem ģērbties sieviešu drēbēs un reizēm veikt dzimuma maiņas operācijas, lai tie varētu izskatīties kā sievietes un dzīvot viņas sarūpētajos dzīvokļos kopā ar saviem tā paša dzimuma seksuālajiem partneriem.

Pat vairāk, māsa Kremona ir atbalstījusi tā sauktās LGBT “tiesības” un geju “praida” gājienus. Viņa varēja palīdzēt šiem cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus piedāvājot tiem pieņemt kristīgo patiesību par Dieva dotu seksualitāti. Protams, tas būtu bijis grūtāks ceļš un arī sabiedrība tik ļoti nesuminātu viņas paveikto darbu. Bet tas ir Kristus ceļš, un tādā veidā māsa būtu pakalpojusi gan šo nabaga cilvēku miesai, gan dvēselei, sniedzot viņiem palīdzību kā šajā, tā nākamajā dzīvē.

 

Ja vēlaties gūt labu ieskatu jaunajā, neīstajā Baznnīcā, kuru apzināti vai neapzināti veido pāvests Francisks, tad māsa Kremona ir aplūkošanas vērts piemērs.

 

Patlaban katoļticības izkropļošana jau notiek līdz tādai pakāpei, ka ticība kļūst neatpazīstama. Argentīnā ir kāds populārs transpersonu aktīvists un komediants, ar kuru ir biedrojusies arī māsa Kremona. Šis cilvēks, bioloģiski vīrietis, bet pēc paša ieskata sieviete, sauc sevi par Liziju Taljāni (Tagliani). Ir izveidots kāds video, kurā viņš darbojas kā reportieris uz vietas TV šovam. Šajā video tiek rādīti katoļu svētki, kas notiek brīvā dabā, un Taljāni pastaigājas cilvēku pūlī, uzrunādams dažus klātesošos, līdz beidzot uzsāk sarunu arī ar kādu savādu Svētās Komūnijas dalītāju, kura  patiešām izdala Svēto Komūniju.

Transvestīts Taljāni jautā neparastajai Svētās Komūnijas izdalītājai, vai viņš drīkst to pieņemt, pat ja viņš varētu būt grēkojis. Un viņa dod tam Komūniju. Studijā dzirdama kņada, jo te ir kārta pārsteiguma efektam, un Taljāni jokodams saka: “Ja es tagad izkusīšu, vismaz zināšu, kādēļ – es pieņēmu Komūniju, būdama grēkā.” Kad smiekli atkal norimst, kāds ierunājas: “Tik un tā pāvests saka, sagādā nepatikšanas”. Un Taljāni atbild: “Tieši tā, es jau arī putru savārīju, gluži kā pāvests Francisks mudina mūs darīt.”

Situācija Baznīcā ir drausmīga. Izskatās, ka mēs jau sākam piedzīvot laikus, par kuriem Svētajos Rakstos ir pravietots, ka pat izredzētie tiks pievilti. Un es vēlos lūgt arī jūs pievienoties manam lūgumam visiem mūsu ticīgajiem bīskapiem un kardināliem, lai viņi  runā un aizstāv ticību, kuru kropļo pat pats pāvests. Jā, šie ir grūti laiki, un šādu nostāju ieņemt nav viegli. Bet viņi ir aicināti aizstāvēt ticību. Īstenībā tas pats apustulis, kurš publiski aizrādīja pirmajam pāvestam, svētajam Pēterim, par viņa maldiem, sacīja arī svētajam bīskapam Timotejam šos vārdus:

“Es tevi zvērinu pie Dieva un Jēzus Kristus, kas tiesās dzīvos un mirušos tad, kad nāks Viņš un Viņa valstība. Sludini vārdu, uzstājies laikā un nelaikā, pārliecini, pamudini, norāj visā pacietībā un pamācībā! Jo nāks laiks, kad veselīgo mācību necietīs, bet tie pēc pašu iegribām sameklēs sev mācītājus, kas glaimos dzirdei; no patiesības tie ausis novērsīs, bet pievērsīsies pasakām. Bet tu esi modrs, paciet visu, strādā evaņģēlista darbu, pildi savu pienākumu, esi apdomīgs!” (2 Tim 4, 1–5)

 

Avots: John-HenryWesten,

 Pope Francis backs pro-LGBT ‘Nun of the Trans,’ causing confusion, lifesitenews.com