RevoLūcija

Piektdiena, 26 Maijs 2017 08:37

Viņai aizejot mūžībā, Portugalē tika izsludināta nacionālā sēru diena. Pateicoties viņai pasaule uzzināja par Fatimu. Viņa saņēma īpašu misiju: „Tu paliksi ilgāk nekā brālēns un māsīca, lai pastāstītu cilvēkiem par glābiņu pasaulei.”

Pēdējos 12 gados Coimbrze pastniekiem palicis mazāk darba. Cauri šim portugāļu pilsētas, kas atrodas pusceļā starp Lisabonu un Porto, pastam izgājis desmitiem tūkstošu vēstuļu, kas regulāri tika izsūtītas no vietēja Karmela. Ja kāds iedomājas, ka klauzūras māsām nav nekāda priekšstata par to, kas notiek pasaule, viņš dziļi maldās. Māsa Lūcija dos Santos 57 gadu garumā katru dienu atbildēja uz daudzām vēstulēm, kas nonāca sv.Terēzes klosterī. Kopumā viņa uzrakstīja un saņēma 70 000 vēstuļu. Tieši šī milzīgā korespondence bija iemesls, kura dēļ beatifikācijas process diecēzes līmenī turpinājies tik ilgi un noslēdzies tikai tagad. Procesam deva zaļo gaismu 2008.gada 13. februārī, trīs gadus pēc vizionāres nāves. Beatifikāciju uzsāka Portugāles diecēze, kuras teritorijā 98gadīgā karmelīte nomira. Procesa uzsākšanai bija nepieciešama paša pāvesta Benedikta XVI atļauja, jo Baznīcas noteikumi paredz, ka pēc kandidāta nāves jāpaiet vismaz pieciem gadiem. 

Ganāmpulks

Lucia dos Santos piedzima 1907.gada 22.martā Aljustrelā. Viņa bija jaunākā no septiņiem bērniem Antonia dos Santos un Maria Rose ģimenē. Dievmātes parādīšanās brīdī Lūcijai bija tikai 10 gadi, tomēr viņa bija visvecākā no trim mazajiem vizionāriem, kuri sešu mēnešu laikā saņēma Marijas atklāsmes. 

Tas bija lūzuma gads katoļiem (negaidīta intervence no debesīm) un boļševikiem (asinspirts Krievijā, izrēķināšanas ar „balto” kustību). Dzīvības atklāsmes gads un „jaunās mācības” lāsta gads Eiropā, no kuras brīdinājusi Marija. Māsa Lūcija stāstījusi arī par notikumiem, kas kļuva par prelūdiju Dievmātes parādīšanas brīnumam. Toreiz pēcpusdienas atpūtas laikā koku ēnā bērni ieraudzīja eņģeli, kurš sacīja: „Ko jūs darāt? Lūdzieties! Lūdzieties daudz! Jēzus un Marijas sirdis vēlas caur jums izrādīt pasaulei daudz žēlsirdības. Nemitīgi upurējiet Visaugstajam lūgšanas un gandarīšanu.” 

Pirmās parādīšanas dienā, 1917.gada 13. maijā, bērni, kuri nekad nebija uzturējušies ārpus sava ciematiņā, kopā skaitīja vienkāršotu „Kunga eņģeļa” versiju, atkārtojot : „Ave Maria, Santa Maria”. Neko vairāk viņi nemācēja. Ieraugot skaisto nepazīstamo sievieti, viņi vaicāja: „No kurienes Jūs esat?” „Esmu no debesīm. Atnācu palūgt, lai jūs nāktu uz šejieni nākamos sešus mēnešus,”  sekoja atbilde. 

Marija jautāja bērniem, vai viņi ir gatavi uzņemties ciešanas grēcinieku atgriešanas labā. Viņi piekrita. Bērni uztvēra šo lūgumu netipiski nopietni. Jūnijā sarunas laikā ar Mariju Lūcija saņēma pravietojumu: „Tu šeit paliksi uz kādu laiku. Jēzus grib tevi lietot, lai cilvēki mani iepazītu un iemīlētu. Es gribētu iedibināt pasaulē manas Bezvainīgās Sirds godināšanu.” „Kāds laiks” nozīmēja 88 gadi. 

1940. gada 9.janvārī vienā no vēstulēm māsa Lūcija piemin šo sarunu ar Mariju: "„Vai tad es palikšu te viena?” vaicāju ar skumjām. „Nē, meitiņ, es nekad tevi neatstāšu. Mana Bezvainīgā Sirds būs tavs patvērums un ceļš, kas tevi aizvedīs uz debesīm.”"

Marija apsolīja Lūcijai, ka 1917. gada 13. oktobrī viņa ieraudzīs brīnumu, kas apstiprinās atklāsmes patiesumu. Lai to ieraudzītu, stiprā lietū sapulcējās ap 100 000 cilvēku. Avelino de Almeida, skeptiski noskaņotais žurnālists, kurš sākotnēji sagaidīja kādu kārtējo „māņticību”, ar izbrīnu ziņoja: „Saule atgādina matētu sudraba disku. Uz to var skatīties tieši, bez mazākās piepūles. Tā neapdedzina un neapžilbina. Rodas iespaids, ka notiek saules aptumsums. Izbrīnītu ļaužu acu priekšā saule sāk kustēties. Vēl nepieredzētā veidā, pretēji kosmosa likumiem, tā strauji kustās un dejo… No ticīgo mutēm izraujas priecīgais „Hosanna”.”

Pravietojums attiecībā uz vizionāriem piepildījās. Lūcija palika viena pati. 1919.gadā nomira Francisko. Gadu vēlāk aizgāja Žasinta. Savukārt Lūcija 1926.gadā iestājas sv.Dorotes kongregācijas noviciatā. 

Krievija atgriezīsies

1930. gadā Lūcija rakstīja savam garīgajam tēvam: „Ja nemaldos, mūsu dārgais Kungs Dievs solīja izbeigt vajāšanās Krievijā, ja svētais tēvs veiks svinīgo un publisko gandarīšanas aktu, upurējot Krieviju Jēzus un Marijas Bezvainīgajām Sirdīm, to pašu iesakot katoļu pasaules bīskapiem.” 

Krievijas veltīšanas temats bieži ticis pieminēts medijos, izraisot daudz kontroversiju. „Māsa Lūcija man teica, ka atgriešanās skar arī pareizticīgos, ka ļoti svarīgs ir dialogs ar pareizticību,” atceras kādreizējais Maskavas metropolīts, arhibīskaps Tadeušs Kondrusevičs. 1991. gadā karmelītu klostermāsa viņam teica, ka „pasaules un Krievijas veltīšana Bezvainīgajai Sirdij, ko veica Jānis Pāvils II, notika saskaņā ar Marijas gribu.” 

1940. gada 2. decembrī māsa Lūcija uzrakstīja pāvestam Pijam XII vēstuli, uzsverot, ka katra valsts, kas veltīsies Marijai Bezvainīgajai Sirdij, saņems īpašas žēlastības: „Svētais tēvs, mūsu Kungs apsolīja īpašas rūpes par Portugāli šī kara laikā, ņemot vērā tautas veltīšanu Marijas Bezvainīgajai Sirdij, ko veica Portugāles bīskapi, kā žēlastību pieradījumu, kas tiks piešķirtas citām tautām, ja tās, tāpat kā Portugāle, veltīsies Viņam.”

Uzturoties Fatimā, vairakkārt dzirdēju izteicienus: „Uzskatām, ka Portugāle izvairījās no pilsoņu kara un Otrā pasaules kara, kas skara kaimiņus Spānija, jo noticējām trīs ganiņu stāstījumam.” 

1948. gada 25. martā ar īpašu Pija XII atļauju Lūcija pārcēlās no sv.Dorotes kongregācijas uz Karmelu, pieņemot Marijas Lūcijas no Jēzus un Bezvainīgās Sirds vārdu. 

Ejam, ejam, ejam…

1981. gada 13. maijā, drīz pēc atentāta pret Jāni Pāvilu II, karmelīte upurēja Dievam savu dzīvi pāvesta nodomā. Gadu vēlāk kopā ar svēto tēvu viņa aizbrauca uz Fatimu, lai pateiktos par izglābšanas brīnumu. 17 gadus iepriekš šis pāvests beatificēja Francisko un Žasintu. 

2005. gadā 13. februārī ap plkst.17:25 māsa Lūcija pačukstēja: „Jēzus Sirds, Marijas Bezvainīgā Sirds. Ar Francisko un Žasintu un svēto tēvu ejam, ejam, ejam.” Tie bija viņa pēdējie vārdi. 

Divus mēnešus pirms nāves Lūcija paspēja uzrakstīt vēstuli Polijas bērniem: „Katru dienu ieskaties pats savā sirdī. No visiem spēkiem mīli Mariju un Viņas dēlu, Jēzu Kristu. Lūdzies rožukroni. Katru dienu vismaz vienu noslēpumu. Vislabāk kopā ar ģimeni.”

„Vissvētākā Jaunava šajos pēdējos laikos vēlējusies piešķirt rožukroņa lūgšanai īpašu auglīgumu. Nepastāv tāda problēma, pat vissarežģītākā, materiālas dabas problēma vai vēl jo vairāk garīga problēma, problēma, kas skar mūsu personīgo dzīvi vai mūsu ģimeņu dzīvi un ģimenes pasaulē, reliģisko kopienu dzīvi vai pat veselu tautu un nāciju dzīvi, ko nevarētu atrisināt ar šīs lūgšanas palīdzību,” atgādina māsa Lūcija. 

 

Avots: RewoŁucja, gosc.pl

Publicitātes foto

Tulkoja Marks Jermaks 

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 26 Maijs 2017 08:56

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43