Tēv Tomas! Es uzmanīgi izlasīju Jūsu eseju Vatikāna II koncils un Svētā Gara darbība, kas bija publicēta izdevumā Vatikānā 2020. gada 27. jūlijā. Man šķiet, ka Jūsu domas varētu apkopot divos teikumos:

Es spēju saprast daudzas izskanējušās bažas un atzīstu, ka daļa no uzskaitītā ir teoloģiski un doktrināli problemātiski jautājumi. Tomēr mani mulsina secinājums, ka Vatikāna II koncils kaut kādā veidā ir uzskatāms tieši par pirmsākumu un cēloni Baznīcas bēdīgajam stāvoklim šodien.

Agostīno Nobile

Tā kā neesmu no tiem, kas tic gadījuma sakritībām, es mēģināju salikt kopā personas un notikumus, kas maina dzīvi cilvēku miljardiem uz slikto pusi. Tie gan ir tikai pieņēmumi, tomēr  balstīti faktos, kas veido sarkano līniju, kura vēl nekad nav bijusi tik sarkana kā šobrīd. Es sagraušu dažus mītus par šiem notikumiem un varoņiem, sākot ar stāstu par Uhaņas vīrusu un turpinājumā aplūkojot kustību “Black Lives Matter” (BLM), Bergoljo, kreisos spēkus un Džordža Sorosa personību.

Es atļaušos sniegt savu ieguldījumu debatēs, kas pēc arhibīskapa Karlo Marijas Vigano iejaukšanās tika uzsāktas par Vatikāna II koncilu. Sākšu ar to, ka neesmu teologs, un man nepiemīt ne tāda autoritāte, ne arī tik liela kompetence šajā jautājumā kā plaši pazīstamajiem  komentētājiem, kas jau ir izteikuši savu viedokli šajā diskusijā. Es esmu tikai parasts žurnālists, kas ar kvēlu interesi seko līdzi notikumiem Vatikānā, un šī degsme ir mani pamudinājusi uzrakstīt arī divas grāmatas. Pirmā no tām iznāca vēl pirms diviem gadiem, un tās nosaukums ir “Pāvesta Franciska revolūcija – kā viņš pārveido Baznīcu virzienā no dona Milani uz Luteru”; otra grāmata tika izdota 2020. gada janvārī un saucas “Baznīca politikā – kā Itālijas Bīskapu konference ir mainījusies no Ruini laikiem līdz pāvestam Franciskam”. Abas grāmatas ir publicējusi izdevniecība Historica.

Piedāvājam Džuzepe Pellegrino pārdomas par Vatikāna II koncilu, ko viņš izvērš saskaņā ar sv. Akvīnas Toma sholastisko metodi, apkopojot iebildumus un dodot precīzu atbildi.

*****