Civitas
Portāls pārdomām
/Marks Jermaks/
4. oktobrī pāvests Francisks Romā atklāja bīskapu Sinodi, kas veltīta ģimenes jautājumiem. Uzsākot diskusijas par lietām, kas skar mūsdienu ģimeni, daudziem cerības mijas ar bažām par sanāksmes rezultātu. Sinodes laikā ticīgie visā pasaulē ir aicināti lūgt Baznīcas vadībai Svētā Gara gudrību.
Plānots, ka pēc bīskapu diskusijām svētais tēvs uzstāsies ar Sinodes rezumējumu adhortācijas formā. Gan katoļu, gan laicīgie mēdiji ziņo par būtiskām pretrunām starp bīskapiem, kuri atbalsta Baznīcas mācības liberalizāciju un tiem ganiem, kuri pieturas pie tradicionāliem uzskatiem. Sinode ar skaidriem vēstījumiem var mazināt spriedzi, kas pēdējos gados radusies sakarā ar versijām ar katoļu mācības „mīkstināšanu” attiecībā uz dažiem karstiem jautājumiem.
/t. Ibērs Leljēvrs/
„Vai mēs visi nevarētu būt kā pravieši? Vai mēs visi nevarētu būt atvērti mīlestības brīnumiem, lai nestu labumu mūsu pašu un arī visas pasaules ģimenēm? Tas mums ļautu pārvarēt ieļaunojumu, kas rodas no sīkas un niecīgas mīlestības, kas ir sevī noslēgusies un arī neiecietīga pret citiem! Ikviens no jums pats sev var atbildēt uz šo manu jautājumu. Es minēju vārdu „neiecietīgs”... Vai mājās mēs kliedzam viens uz otru, vai arī uzrunājam cits citu ar mīlestības un maiguma pilniem vārdiem? Tas ir labs veids, kas mums ļauj izvērtēt mūsu mīlestību.
/Marks Jermaks/
Vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs pāvests Francisks uzstājies par reliģisko brīvību, cilvēka dzīves svētumu un neaizskaramību, kā arī nepieciešamību panākt sociālo taisnīgumu un mieru visā pasaulē.
Patiesa ticība nav savienojama ar naidu
Pirmo reizi uzstājoties ASV Kongresā, pāvests atzina, ka mūsdienu pasaulē turpinās briesmīgi konflikti un noziegumi, kas reizēm tiek izdarīti „pat Dieva un reliģijas vārdā”. Pēc pāvesta domām, jebkurā reliģijā ir iespējamas ideoloģiska ekstrēmisma izpausmes, tādēļ nepieciešama īpaša piesardzība attiecībā pret jebkāda veida fundamentālismu. Cīnoties ar reliģisko fanātismu, vienlaicīgi jāievēro cilvēktiesības, t.sk. reliģiska brīvība, viņš norādīja. Runas laikā pāvests atgādināja, ka ASV vēsturē lielu lomu spēlēja dažādu reliģisko kustību pārstāvji, tādēļ „arī tagad ticības balsij jābūt sadzirdamai”.
Man šķiet, ka tiek noklusēts nesen (11.–16. septembrī) Jeruzalemē notikušās Eiropas Bīskapu Padomes (EBP) pēdējās asamblejas gala dokuments (Message from the Plenary Assembly of the CCEE). Tajā bīskapi vienkārši un skaidri, pieticīgā formā un spēcīgi saturā, ir parādījuši kristīgā reālisma gudrību un līdz ar to arī drosmi.