Atceros tikšanos ar kādu saderināto pāri baznīcas telpās Malaja Gruzinskaja ielā Maskavā. Viņi gatavojās laulībām, un man tika palūgts pārrunāt ar viņiem laulāto atbildības jautājumu.

Man ir aizdomas, ka katrs ticīgais kādreiz uzdevis sev jautājumu: kā tas ir – būt svētam. Ilgojamies pēc tā, tomēr līdzšinējie beatifikācijas procesa uzsākšanas nosacījumi (mocekļa nāve vai varonīgi tikumi) varētu radīt iespaidu, ka svētums ir kaut kas gandrīz vai nesasniedzams. 

Tomēr, runājot par svētumu, uz šīm kategorijām būtu jāskatās savādāk: nosacījumi nepieciešami, lai aprakstītu piemērus, no kuriem smelties iedvesmu. 

Šī gada sākumā tika nogalināta Helēna Kmieca (poļu misionāre, kura gāja bojā uzbrukumā Bolīvijā – red.). Dīvainā kārtā daudzi sāka runāt par viņas nāvi kā par „moceklību ticības dēļ”. Pirmkārt, nav ne jausmas, vai slepkavas motīvs bija agresija pret kristietību. Otrkārt, būtu vērts aizdomāties, vai koncentrēšanās uz nāvi ir pats svarīgākais. Šos jautājumus var turpināt. Vai svētīgais Ježijs Popeluško bijis ticības moceklis vai arī vienkārši komunistiskās sistēmas upuris? Kā lai vērtē situāciju ar bīskapu Oskaru Romero vai svēto Maksimilianu Kolbi? Tuaregu nogalinātais Šarls de Fuko arī ir moceklis, taču vai viņa nāve nebija nejauša, jo reizē aizgāja bojā arī viņa musulmaņu draugi…

/Marko Tozati/

Laimīgi valdošā pāvesta četri pontifikāta gadi ir devuši vielu dažādiem komentāriem un viedokļiem Vācijā. Starp daudziem citiem savas domas izteica arī katoļu žurnālists Matiass Matuseks (Matthias Matussek), kurš strādā ietekmīgajā laikrakstā Der Spiegel, un viņa kolēģis Jans Fleišauers (Jan Fleischauer), kas nav katolis. Mūsu uzmanību īpaši piesaista Fleišauers, jo viņa viedoklis nepieder Baznīcas iekšējam forumam un tādējādi to nevar piedēvēt pozīcijai par vai pret Bergolio.