Kopš pašiem pirmsākumiem Baznīcai nemitīgi jāstājas pretī ārējiem ienaidniekiem, kuri cenšas to iznīcināt. Mūsdienās par to īpaši spilgti liecina kristiešu vajāšanas musulmaņu un komunistu pārvaldītajās zemēs, kā arī bezdievīgo organizāciju centieni attēlot katoļticību kā absurdu, vecmodīgu un pat sabiedrībai kaitīgu. Tomēr daudz lielākus draudus Baznīcai rada herēzijas, kas dažādos laikmetos pastāvēja pašu kristiešu vidū, novēršot cilvēkus no patiesas ticības un veselīgas pasaules vīzijas.

Žēlsirdības praktizēšana vienmēr prasa mūsu piepūli. „Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: „Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: „Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet grēciniekus.” (Mt 9,11-13)

/Marks Jermaks/

Natuca Evolo (Natuzza Evolo) bija vienkārša lauku sieviete, sieva, mamma un vecmamma. Tomēr tieši viņu Dievs apdāvināja ar īpašām žēlastībām, t.sk. stigmātiem, bilokācijas spējām un mistiskām vīzijām.