Daudzi cilvēki cenšas sakārtot savu seksuālo dzīvi saskaņā ar sirdsapziņu, tomēr situāciju sarežģī fakts, ka otrais laulātais nevēlas vai neprot pieskaņot savu dzīvi Baznīcas mācībai. Iemesls var būt atšķirīgi uzskati, citādāka audzināšana, garīgā, morālā vai psihoseksuālā brieduma pakāpe, kā arī dažādas komplicētas situācijas.

Būtu jauki, ja abi laulātie būtu vienādi garīgi un morāli nobrieduši, lai viņiem būtu vienādi uzskati, tomēr tā būtu tikai ideāla bilde. Pāvests Jānis Pāvils II, būdams reālists, raksta: „Jāapzinās, ka laulāto intīmo saikni veido divu personu griba, kuras tomēr ir aicinātas uz vienotību domāšanā un rīcībā. Tas prasa daudz pacietības, iejūtības un laika.” Ja viens no laulātiem negrib atturēties no rīcības, kas nesekmē laulāto saikni caur seksualitāti, tad otrs, piekrītot nesakārtotai seksuālai tuvībai, var sajusties morāli vainīgs. No vienas puses šāds cilvēks negrib būt līdzdalīgs laulātā grēkā, bet no otras apzinās, ka nemitīgi izvairoties no ķermeniskas tuvības, viņš liedz sev un laulātajam labumu, kas nepieciešams laulāto dzīvē.

„Pēdējas iespējas” tikšanas laikā Kenterberijā anglikāņu baznīca ar pēdējiem spēkiem spējusi saglabāt ārēju vienotību. ASV episkopālā baznīcā tika sodīta par liberālo attieksmi pret homoseksuālismu, tomēr palika anglikāņu kopienas sastāvā. Mēģinājumi savienot Bībeles mācību ar idejām, kas ir pretrunā Evaņģēlijam, ļauj uz kādu laiku attālināt oficiālo sabrukumu.

Transseksuālisms ir nopietns personības traucējums, kas noteikti jāārstē. Tomēr „dzimuma maiņas” operācija nevis ārstē, bet sakropļo fiziski veselus cilvēkus, zināmā mērā padarot viņus līdzīgus pretēja dzimuma pārstāvjiem.