Austrumu mistiķi apslāpē prātu un brīvo gribu, lai ar attiecīgu tehniku palīdzību ievestu cilvēka psihi paranormālos stāvokļos. Praktiski visas jogas sistēmas piedāvā atpestīšanu no tālākas reinkarnācijas. Savukārt vairāk budisms uzsver atbrīvošanos no ciešanām. Abos gadījumos attiecīgās prakses izraisa konsekvences arī materiālajā pasaulē. 

Nu jau kādu laiku stāsts par Jēzus bērnību tiek izmantots kā pamats idejai par nepieciešamību uzņemt Eiropā imigrantus no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.

/Aleksandrs Stepanovs/

Gvadelupes Dievmātes svētku dienā Džeimss Mārtins, jezuīts, kurš Baznīcā ir pazīstams ar to, ka pēc savas iniciatīvas ir uzņēmies virzīt un popularizēt LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) lietu, izplatīja īpatnēju Dievmātes bildi. Slavenais jezuīts tvītoja: “Skaties uz šo brīnišķīgo Gvadelupes Dievmātes attēlu, kurā tā attēlota kā mūsdienīga sieviete. Atceries, ka mūsu Kundze dzīvoja normālu dzīvi Nācaretē”. Iespējams, šie vārdi pauž kaut ko dziļu, bet tas, par ko šī bilde un komentārs liek aizdomāties, ir cieņas aizkāršana pret to, kas katoļiem ir dārgs. Ne velti kāds Meksikas katolis ietvītoja atbildē: “Ja godīgi, kā meksikānis es jums teikšu, ka jūsu publicētais attēls ir augstākā mērā aizvainojošs un pat svētzadzīgs!” (lasi šeit).