/Frančesko Ramela/

Parīzes klimata konferences atspoguļošanai pieder sērijai “to mēs jau redzējām”. Gandrīz vai rituāls, kas atkārtojās katru gadu kopš tālā 1992. gada (skaties karikatūras). Apspriedīsim konferenci par klimatu, kas pašreiz norit Parīzē, daudziem tā ir “pēdējā iespēja glābt planētu” (tāpat kā Kopenhāgenā 2009. gadā). Pēc tam, kā uzskata Francijas prezidents Fransuā Olands, “būs par vēlu”.

/Otīlija Kovaļevska/

Pēdējā laikā daudz tiek runāts un rakstīts par klimata izmaiņām. Taču tādas ir bijušas arī agrākos laikos. 2003. gadā apkopotais materiāls par t. s. mazo ledus laikmetu un tā izpausmēm Latvijā 16.–18. gs. nebūs novecojis arī šodien. Jaunāku un papildu informāciju par šo tēmu dažādās valodās viegli var atrast arī internetā.

Pētījumi rāda, ka klimats uz Zemes nekad nav bijis pastāvīgs. Līdzās salīdzinoši nelielām novērojamām laika apstākļu maiņām Zemes vēsturē ir bijušas arī lēnas, gadu tūkstošos saskatāmas lielas klimata izmaiņas. Pēdējo divu miljonu gadu laikā bijuši četri lieli ledus laikmeti, kā arī vairāki mazāk nozīmīgi ledāju uzvirzīšanās periodi, starp tiem – relatīvi ilgstoši un silti (pat siltāki nekā mūsdienās) starpledus laikmeti. Siltā un aukstā klimata svārstību periodiskums bijis apmēram 100 000 gadi. Pēdējais lielais apledojums Latvijas teritorijā bija pirms 70 000 – 110 000 gadiem, kad ledāji pārklāja ļoti plašus Ziemeļatlantijas, Eiropas un Ziemeļamerikas apvidus. Gaisa vidējā temperatūra zemei tuvējā slānī toreiz vidēji bija par 5–7º C zemāka nekā mūsdienās [1, 52]. Intensīva ledāju kušana Ziemeļeiropā sākās pirms 15 800±700 gadiem [1, 53], bet Latvijas teritorijā tas izzuda pirms apmēram 10 000 – 11 000 gadu.

/Aleksandrs Stepanovs/

Šo svētdien pāvesta Franciska tvitera kontā parādījās jauns vēstījums, kas liecina par Žēlsirdības gada atklāšanas tuvumu: “Mums nekad nevajag pārstāt atgriezties. Žēlsirdības gads paredzēts, lai turpinātu iet pestīšanas ceļu.” Šīs īsais vēstījums ir sava veida kopsavilkums, kas atklāj Žēlsirdības gada ieceri.

Rīt, 8. decembrī, pāvests Francisks ievedīs Katolisko Baznīcu, vairāk nekā 1 miljardu ticīgo, Dieva žēlsirdībai veltītajā gadā, aicinot ticīgos uz atgriešanos, uz Baznīcas atjaunotni. Taču viņa nodoms ir universāls, jo viņš vēlas, lai tas aizsniedz arī pārējos 5 miljardus zemeslodes iedzīvotāju.