Lindzens ir viens no lielākiem pasaules līmeņa ekspertiem klimata jautājumos, un viņš ir bijis viens no galvenajiem trešā IPPC (Intergovernmental Panel on Climate Change – Starpvaldību klimata izmaiņu komisija) ziņojuma autoriem. Šī pseido zinātniskā organizācija ik pēc sešiem vai septiņiem gadiem publicē biezu un detalizētu ziņojumu par klimata evolūciju, un vienīgais publikācijas mērķis ir atbalstīt klimata katastrofu pasludinājumus. Lindzens kopā ar daudziem zinātniekiem deva savu ieguldījumu, domājot, ka tā mērķis ir patiesi zinātnisks, taču, atklājis, ka tā bija tīra zinātnes manipulācija par labu politiskiem mērķiem, sāka izskaidrot patieso lietu gaitu. Daudzi citi ieguva to pašu pieredzi, bet par to maz runā plašsaziņu līdzekļi, kas vienprātīgi pievērš uzmanību tiem, kas pasludina drūmākas prognozes – daži aiz kareivīgas līdzdalības, citi konformisma dēļ, bet lielākā daļa tīri ekonomisku iemeslu dēļ, jo katastrofu un nelaimju pareģojumi tiek labāk pārdoti.
Un tomēr nav nemaz tik grūti apstrīdēt klimata mītus un stereotipus. Tas ir acīmredzami, ka šajā lietā ir iesaistītas stipras ideoloģiskās un ekonomiskās intereses, lai atturētu cilvēkus izmantot prāta spējas. Tādā veidā kopš 1995. gada esam spiesti “gremot” kādu klimata konferenci, kas uztur vienas grupas intereses, lai sasniegtu mazticamu vienošanos. Katru reizi atkārtojas tā pati “liturģija”, kas pamatojas ziņojumos, kuri paredz drīzumā gaidāmas katastrofas, šausmīgas prognozes par klimata izmaiņām, un tamlīdzīgas lietas. Arī šoreiz jau divdesmit pirmo reizi pēc kārtas atrodamies “pēdējā aicinājuma” priekšā: “tagad, vai būs par vēlu”, “esam nonākuši pie neatgriezeniskā punkta”.
Propagandas spiediens ir tik stiprs, ka pat Baznīcas virsotnes tam seko. Diemžēl. Tiek jaukta kopā cieņa pret radīto pasauli, tās aizsardzība, ar cīņu pret klimata izmaiņām, kas vispār pēc labākajiem aprēķiniem iekļaujas tajā kārtībā, ko iedibinājis Dievs. Ir mulsinoši redzēt daudzus Baznīcas pārstāvjus, bīskapus un kardinālus, bīskapu konferences un Svētā Krēsla pārstāvjus, kuri paraksta (šī gada 26. oktobrī) uzaicinājumu valsts galvām, lai tie apņemas sasniegt vienošanos un panākt, ka globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru (protams, arī viņi tic, ka zemei ir termostats, kas regulē temperatūru pēc savas patikas).
Tas vēl nav viss. Šajā uzaicinājumā visi pasaules bīskapi lūdz pilnībā pārtraukt izmantot fosilo kurināmo līdz 2050. gadam, un man šeit gribētos pārfrazēt to, ko teica Jēzus: “Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko viņi saka”. Vēl grūtāk bija nesen redzēt vairākas pasaules bīskapijas, kas aicināja katoļus doties gājienā pret klimata izmaiņām. Pontifikālās padomes “Taisnīgums un miers” vadītājs, kardināls Pēteris Turksons pat aicināja ne tikai piedalīties 29. novembra globālajā gājienā par klimatu, bet pat prasīja, lai 29. novembrī visas pasaules Svētās Mises tiktu svinētas nodomā par veiksmīgu 21. ANO konferences iznākumu.
Paprāvs skaits katoļu, arī Itālijā, pirmās Adventa svētdienas homīlijā dzirdēja par klimata izmaiņām. Tādā veidā Jēzus gaidīšanas laiks tika pārveidots par Parīzes vienošanās gaidīšanu. Uz valstu līderiem tiek likta cerība par mūsu planētas glābšanu, tā vietā, lai cerētu uz mūsu nabaga grēcinieku Glābēju. Gribas teikt – paldies Dievam, ka arī Parīzē, tāpat kā pirms 20 gadiem, netiks sasniegta tā būtiskā vienošanās. Lielākais, ko varēs sagaidīt, ir kāds līgumiņš, pretējā gadījumā mums būtu jāpārcieš globāla baznīcas svētku zvanu skandināšana Mātes Zemes godam.
Tāda Baznīcas virsotņu mobilizācija līdz ar visas pasaules bīskapiju aicinājumiem līdz šim vēl nav redzēta, pat tādos jautājumos, kas izskatās daudz steidzamāki, kā piemēram, kristiešu vajāšanas (kas skar 150 miljonus visā pasaulē, 100 000 katru gadu tiek nogalināti) vai dzīvības aizstāvēšana (50 miljonu aborti gadā). Nē, no šīm tēmām labāk izvairīties, jo tās šķeļ cilvēkus. Bet klimats mūs vieno ar visiem, ļauj visus izjust kā brāļus. Un bēda, ja atceramies, ka patiesībā Jēzus ir teicis: “Ejiet un sludiniet”, nevis – “samaziniet oglekļa dioksīda izmešu apjomu”. Jo tad mūs var apsūdzēt fundamentālismā, vairāk vai mazāk pielīdzināt Islāma valstij.
Tad nu visi dodamies piedalīties gājienā par klimatu un tad uz baznīcu lūgties par Parīzes konferences panākumiem? Nē, paldies! Mēs – nē! Mēs turpināsim doties uz baznīcu lūgt, lai Kristus ienāk mūsu dzīvē un glābj mūs no grēkiem. Un arī no šī kolektīvā vājprāta.
Avots: Riccardo Cascioli, Dal Salvatore degli uomini alla salvezza del pianeta, nuovabq.it
Tulkoja Aleksandrs Stepanovs
Foto: Stephen Melkisethian, flickr.com
