Marija vēlas, lai Viņas bērni būtu laimīgi ne tikai šeit, virs zemes, bet arī mūžībā. Šī iemesla dēļ Viņa vairākkārt tika parādījusies cilvēcei pēdējo gadsimtu laikā. Uzrunājot svēto Huanu Djego Gvadelupē (Meksikā) 1531. gadā, Dievmāte sacīja: „Esmu jūsu žēlsirdīgā Māte, visu cilvēku Māte, kuri Mani mīl, piesauc un paļaujas. Es gribu sadzirdēt jūsu asaras un rūpes, lai jums palīdzētu un atbrīvotu no ciešanām un vajadzībām.”
Arī svētie paļāvās uz Dievmātes palīdzību. Svētais brālis Konrāds no Bavārijas par savu ceļu pie svētuma rakstīja: „Es centīšos savā sirdī vienmēr godināt Vissvētāko Jaunavu, un arī mēģināšu sekot Viņas tikumiem.” Svētais Klements teica, ka „mana bibliotēka ir rožukronis”. Ar īpašu degsmi Dievmāti pielūdza svētais Bernards, kurš māca mums lielu paļāvību uz Mariju. „Kad tevi uz visām malām mētā lepnības, ambīciju, apmelojumu un skaudības viļņi, ieskaties Zvaigznē, piesauc Mariju! Kad tevi nomāc grēka smagums, kad šķiet, ka vari iekrist dziļās skumjās un izmisumā, savās domās vērsies pie Marijas! Seko Viņai un nenomaldīsies ceļā! Pielūdz Viņu un nekad nepaliksi bez cerības. Domā par Viņu, un nekļūdīsies. Stipri turies pie Viņas un nenokritīsi!”
Arī svētais Jānis Bosko, kurš pats bija liels Marijas godinātājs un piedzīvoja daudz brīnumu saistībā ar Dievmātes aizbildniecību, mācīja saviem audzēkņiem īpašu mīlestību pret Mariju. Viņa piemēram sekoja svētais Dominiks Savio, kuram pieder vārdi: „Marija, es atdodu Tev savu sirdi. Atļauj, lai tā vienmēr piederētu Tev. Kungs Jēzu un Marija! Esiet mani draugi! Lūdzu, ļaujiet man labāk nomirt, nekā piedzīvot nelaimi, izdarot kaut vienu grēku!”
Veltīsim sevi Marijai, jo Viņa vislabāk pazīst Kristu un visvairāk Viņu mīl. Viņu sirdis veido vienu veselumu, tādēļ Dievmāte var mums palīdzēt labāk iepazīt Kristu, vairāk Viņu iemīlēt un uzticami Viņam kalpot. Viņa mums mācīs un palīdzēs domāt, runāt, rīkoties, mīlēt, klusēt, lūgties, nest savu krustu tāpat kā Jēzus un Viņa pati. Dzīvojot vienotībā ar Mariju, Viņa pārveidos mūsu sirdis, iedos mums savu sirdi, lai mēs varētu pilnīgāk mīlēt Jēzu.
Pirms nāves Svētā Terēze no Lizjē atstāja mums lūgšanu Dievmātei, kuru varam atkārtot savās sirdīs:
„Drīz es aiziešu, lai ieraudzītu Tevi skaistās debesīs. Nāc, Marija, Tu, kas manas dzīves rītausmā man smaidi un dāvā man vēlreiz Tavu smaidu! Skaties, vakars jau tuvojas! Es vairs nebaidos no Tava svētuma spožuma, jo esmu cietusi kopā ar Tevi... Tagad, sēžot Tev klēpī, gribu Tev dziedāt par to, kāpēc Tevi mīlu...”
Tulkoja Marks Jermaks
Avots: Johannes Gamperl, "Czas Serca", deon.pl
Foto: Saeima, flickr.com
