Katoļu psihoterapeits Mihals Piekara savā grāmatā „Kopā dzīvei cauri. Rokasgrāmata laulātajiem, kuri grib uzvarēt” brīdina, ka laulības pārkāpšana nav tikai seksuāls kontakts ar citu cilvēku. Patiesībā par laulības pārkāpšanu var uzskatīt jebko, kas neatbilst laulības solījumam, kad Dieva un cilvēku priekšā vīrietis un sieviete apsola viens otram mīlestību, cieņu un uzticību līdz pat nāvei.
Laulības pārkāpšana un krīze attiecībās visbiežāk notiek stresa situācijās, kad ģimene iet cauri nopietnām pārmaiņām. Amerikāņu psiholoģe Avodah Offit uzskata, ka tās ir: grūtniecība un dzemdības, tuvinieka nāve un sēras, smaga slimība ģimenē, bērnu pirmie dzīves gadi, kad viņi prasa vairāk vecāku uzmanības, straujas pārmaiņas profesionālajā jomā. Visi šie faktori var saasināt pretrunas starp laulātajiem un mudināt viņus atkāpties no sava zvēresta.
Pie nopietniem riska faktoriem pieder arī destruktīvi uzvedības modeļi laulāto vecāku attiecībās. Neatkarīgi no mūsu vēlmēm, dzimtājās mājās gūtā pieredze nopietni ietekmē mūsu gaidas, reakcijas un priekšstatus par to, kā jārisina problēmas. Tiem pāriem, kuri nav gatavi pārstrādāt bērnības pieredzi un izdarīt apzinātas izvēles saskaņā ar savām kristīgām vērtībām, draud bezgalīga vecāku kļūdu atkārtošana.
Visbeidzot, laulības pārkāpšanu stimulē izvairīšanās no attiecību kopšanas. Iemīlēšanās ātri pāriet un laulātie sāk piedzīvot ikdienas dzīves rutīnas izaicinājumus. Nerūpējoties par mīlestību, jūtas pamazām pazūd, un stresa situācijā rodas kārdinājums „kompensēt” attiecību trūkumus ar sānsoļiem.
Aicinot kristiešu pārus pievērst uzmanību laulāto dialogam, Mihals Piekara norāda, ka pastāv ļoti vienkāršs veids, kā nonākt līdz laulības šķiršanai gada laikā:
- Neieklausies. Runā tikai par sevi un savām vajadzībām.
- Neatbalsti laulāto partneru, taču sagaidi atbalstu no viņa.
- Nekad nelieto vārdu „piedod”.
- Pārmet vīram vai sievai pagātnes kļūdas.
- Neinformē par izmaiņām savos plānos.
- Nepievērs uzmanību labiem darbiem, taču vienmēr pamani trūkumus.
- Iekārto guļamistabā televizoru. Un vispār – pavadiet pēc iespējas mazāk laika kopā.
- Ignorē aizrādījumus, taču pats nepārtraukti aizrādi. Nekad nemeklē palīdzību pie psihologa.
- Nekad nepaskaidro savu uzvedību, taču vienmēr analizē, ko dara vīrs vai sieva.
- Nemitīgi sūdzies par dzīvi un kritizē. Tev taču ir uz to tiesības, vai ne?
Visdrošākais veids, kā pasargāt attiecības no dziļam krīzēm, ir nesekot šim „dekalogam”, bet darīt visu otrādi. Tomēr pastāv vēl viena veiksmes atslēga. Laulātie, kuri ir uzticīgi Dievam un praktizē savu ticību, nonāk dziļā krīzē salīdzinoši reti. To apstiprina socioloģes Mercedes Willson pētījumi.
Amerikāņu pētniece secina, ka, veidojot civillatiecības, ASV izjūk katrs otrais pāris (50%). Noslēdzot laulību baznīcā, taču nepraktizējot reliģisku dzīvi, izšķiras 33% pāru. Tomēr pārim regulāri piedaloties svētdienas Misē, šķiršanas gadījumu skaits nokrīt līdz 2%. Vislabākās izredzes ir pāriem, kuri ir salaulājušies baznīcā, regulāri pieņem sakramentus un katru dienu lūdzas kopā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem no šādiem pāriem izjūk tikai 0,07%.
Laulātie, kuri kopā seko Kristum un rūpējas par savām attiecībām, paliek kopā. Arī šādas ģimenes nav pasargātas no krīzēm, taču Dieva palīdzība un atbildīga attieksme pret laulību ļauj viņiem pārvarēt jebkādas grūtības. Vislabāk par to ir pateikusi Māte Terēze no Kalkutas: „Ģimene, kas lūdzas kopā, arī paliek kopā”.
Foto: Eleazar, flickr.com
