Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam, jums tikai divatā esot. Ja viņš tev paklausīs, tu būsi ieguvis savu brāli, bet, ja neklausīs, paņem sev līdzi vēl vienu vai divus, lai uz divu vai trīs liecinieku vārdiem balstītos visa patiesība. Un, ja arī tiem viņš neklausītu, tad saki Baznīcai, bet, ja viņš negribētu paklausīt pat Baznīcai, tad lai viņš tev ir kā pagāns un muitnieks! Patiesi, Es jums saku: ko vien jūs sasiesiet virs zemes, tas būs sasiets arī Debesīs, un, ko vien jūs atraisīsiet virs zemes, tas būs atraisīts arī Debesīs. Un vēl Es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, viņi to saņems no mana Tēva, kas ir Debesīs. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”

Mt 18, 15-20

“Konflikts” ir nepatīkams vārds. Burtiski no latīņu valodas tas nozīmē ‘sadursme’. Kad saduras divi cilvēki, abi ir cietušie. Bībeles valodā konflikts ir grēks. Šodien Kristus ievirza mūsu domas uz tā risināšanu. Negatīva attieksme pret to, kas ir noticis, ir nelikties ne zinis. Tāda bija Kaina atbilde Dievam, kurš vaicāja: “Kur ir tavs brālis?” – “Vai es esmu sargs savam brālim”, noraidīja slepkava.

Pretstatā tam Kristus mūs mudina meklēt savu brāli, savu tuvāko, meklēt, lai to atgūtu! Šajā ceļā svarīga ir patiesība par to, kas noticis. Ir nepieciešams aizrādīt, celt gaismā notikušo, jo apslēpts grēks nocietina sirdi. Ir nepieciešama tikšanās patiesībā: “Ir nepieciešams pieņemt patiesību – tas ir liels, bet nepieciešams izaicinājums”, teica pāvests Francisks 52 gadus ilgajā pilsoņu karā (1964 – 2016) izmocītajai Kolumbijas tautai. Lai atrisinātu nebeidzamos konfliktus, ir nepieciešama patiesība, neattaisnojot to, kas noticis, taču, kā pāvests uzsvēra, “patiesībai nav jānoved līdz atriebībai, bet drīzāk līdz izlīgšanai un piedošanai”.

Atriebība ir ievainotas, lepnas, slimas dvēseles reakcija uz pārestību. Ja gribēsim redzēt, tad atskārtīsim, cik daudzas mūsu reakcijas ir šī tumšā motīva diktētas. Patiesība atbrīvo. Bieži esam gatavi runāt ar otru par grēku, ko citi izdarījuši pret mums, bet reti un ar grūtībām saskatām savu negatīvo nostāju un līdzvainu. Taču mērķis ir “iegūt” savu tuvāko mīlestības spēkā. Lai izlīdzinātu konfliktu, vispirms ir jāmaina domāšanas virziens no atriebības, pārmetumiem un otra sāpināšanas uz atzīšanu, mīlestības spēku, vēlmi “iegūt savu brāli”. Un ja saruna starp četrām acīm nonāk strupceļā, tad Jēzus māca, ka nevajag atmest ar roku, bet iesaistīt izlīgšanas meklēšanā citus, delikātus cilvēkus.

Izmantosim mums doto varu “sasiet un atraisīt”, lai atraisītu attiecību samezglojumus. Tātad, sāksim domāt, kā mēs varam iegūt savu brāli, savu māsu, savu tuvāko. Mums vajag arī iemācīties ne tikai pareizi aizrādīt, bet arī pieņemt aizrādījumus. Patiesais ceļš ir pazemība.

Pr. Aleksandrs Stepanovs