Tajā laikā atnāca daži ļaudis un pastāstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. Un Jēzus, atbildot viņiem, sacīja: “Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija no visiem Galilejas ļaudīm lielākie grēcinieki, tāpēc ka viņiem tik daudz bija jācieš? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. Vai arī tie astoņpadsmit, kuriem uzgāzās virsū Siloe tornis un viņus nosita, – vai jūs domājat, ka viņi bija lielāki grēcinieki nekā visi citi Jeruzalemes iedzīvotāji? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.” Tad Viņš pastāstīja šo līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģeskoks, kas bija iestādīts viņa dārzā. Un viņš atnācis meklēja tajā augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja vīnadārza kopējam: “Lūk, jau trīs gadus es eju un meklēju augļus šajā vīģeskokā, un neatrodu. Tāpēc nocērt to! Kāpēc tas vēl lai izsūc zemi?” Bet viņš, atbildot tam, sacīja: “Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus. Varbūt tas turpmāk nesīs augļus; bet, ja ne, tad varēsi to nocirst.”” Lk 13, 1–9
Jēzus nekomentē šokējošās ziņas par vardarbību, ar kurām ir bagāta viņa laikmeta hronika, bet pievērš uzmanību mūsu sirds stāvoklim. Vai tikai tu neesi šis sterilais koks, pie kura saknēm jau ir pielikts cirvis? Vai šodienas pasaule nav šis neauglīgais vīģeskoks, kas pazaudē jēgu tās pastāvēšanai? Dievs ir ārkārtīgi pacietīgs ar mums. Laiks, ko Viņš mums dod, gaidot mūsu atgriešanos, ir Viņa žēlsirdības zīme.
Svētais Augustīns, komentējot fragmentu par sterilo vīģeskoku, saka:
“Ar šī koka palīdzību Jēzus norāda uz tiem, kuri nevēlas nest augļus. Virs šī neauglīgā koka saknēm karājas cirvis. Iejaucas dārznieks, un sods tiek atlikts, jo tiek piemērots dziedinošs līdzeklis. Dārznieks aizbilst, proti, katrs ticīgais Baznīcā lūdz par tiem, kas ir ārpus Baznīcas. Ko viņš lūdz? “Kungs, atstāj to vēl uz nākošo gadu.” Tas ir, uz šo laiku, kas ir žēlastību laiks. “Pasaudzē grēciniekus, pasaudzē tos, kas ir sterili, pasaudzē tos, kas nenes augļus.” Es to aprakšu un uzlikšu mēslus. Ja tas nesīs augļus, labi, bet ja nē, tu atnāksi un nocirtīsi to. Kad tu nāksi? Tavā tiesas dienā tiesāt dzīvos un mirušos. Taču tagad tiek dota piedošana.
Aprakt un uzlikt mēslus nenozīmē neko citu kā mācīt gandarīšanas pazemību. Rakt nozīmē aizskart zemes zemāku daļu. Mēsli jāizprot labā nozīmē. Tie ir netīri, bet nes augļus. Dārznieka netīrība nozīmē grēcinieka sirds nožēlu. Tas, kas gandara, to dara skumstot, protams, ja to dara saprātīgi un patiesi. Šim kokam tātad tiek sacīts: Gandari, jo tuvu ir debesu valstība (Mt 3, 2).”
Pr. Aleksandrs Stepanovs