Nācaretes sinagogā, izlasījis vārdus no pravieša Isaja grāmatas, Jēzus sacīja: “Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” Un visi Viņam piekrita, brīnīdamies par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un runāja: “Vai tad šis nav Jāzepa dēls?” Tad Viņš tiem sacīja: “Jūs katrā ziņā man teiksiet sakāmvārdu: Ārsts, izdziedini pats sevi; izdari arī šeit, savā dzimtenē, to, kas, kā mēs dzirdējām, esot noticis Kafarnaumā!” Un Viņš turpināja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu Izraēlī bija Elija laikā, kad debesis palika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus tā, ka visā zemē valdīja bads; tomēr Elijs ne pie vienas no tām netika sūtīts kā tikai pie atraitnes Sidonas Sareptā. Un daudz spitālīgo Izraēlī bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā tikai sīrietis Nāmans.” To dzirdot, visi sinagogā iedegās dusmās. Viņi pietrūkās no vietām, izmeta Viņu no pilsētas un aizveda līdz pat kalna kraujai, uz kura viņu pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu lejā. Bet Viņš, izgājis starp tiem, attālinājās. Lk 4, 21-30

Piepildījās sirmā Simeona vārdi, ko viņš teica Marijai: “Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās” (Lk 2,34). No atzīšanas un aplausiem līdz naidīgam noraidījumam, kas notika brīdī, kad tika atklāta Kristus mesiāniskā sūtība. Tāpat arī kristietis, kas nav lielāks par savu mācītāju, lai ir gatavs ne tikai saņemt aplausus par labiem darbiem, bet arī Kristus atšķirības zīmi: “Vajāti tiks visi tie, kas grib dievbijīgi Kristū Jēzū dzīvot” (2 Tim 3,12). Ja tas viņa dzīves laikā nenotiek, jāsāk uztraukties, vai viņš nav ļāvies pasaulīgam dzīves veidam un neizdabā pasaulei, bet, ja tas notiek, tad Kungs līdzās asarām un krustam dod arī dziļu prieku: “Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs!” (Mt 5,11).