Jau daudzi ir mēģinājuši uzrakstīt ziņas par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū, tā, kā to mums ir stāstījuši tie, kas no paša sākuma bija aculiecinieki un ir kļuvuši par Vārda sludinātājiem. Tāpēc arī es nolēmu visu no paša sākuma rūpīgi izpētīt un tev, cienījamo Teofil, visu pēc kārtas aprakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības pareizību, kas tev darīta zināma.
Tajā laikā Gara spēkā Jēzus atgriezās Galilejā un vēstis par Viņu izplatījās pa visu apgabalu. Viņš mācīja turienes sinagogās, un visi Viņu slavēja. Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis. Sabata dienā pēc sava paraduma Viņš iegāja sinagogā un piecēlās lasīt. Un Viņam tika pasniegta pravieša Isaja grāmata. Attinis grāmatu, Viņš uzdūrās vietai, kurā bija rakstīts: “Kunga Gars ir pār mani, jo Viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem Prieka Vēsti, mani ir sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem – acu gaismu, palaist brīvībā apspiestos, pasludināt Kunga žēlastības gadu.” Satinis grāmatu, Viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet Viņš tiem sāka runāt: “Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.ˮ - Lk 1, 1; 4, 14-21

Apdomājot šo evaņģēlija fragmentu, var tikai mazliet nojaust, cik svinīgs bija brīdis, kad sava ciema sinagogā Jēzus attiecināja uz sevi vārdus, ko pravietis bija teicis pirms astoņsimts gadiem. Pēc pirmās pasludināšanas ritēja diena pēc dienas, gads pēc gada, gadsimts pēc gadsimta, līdz pienāca Dieva šodien: “Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” Līdz ar to rutīnas pasaulē, kurā “nav nekā jauna zem saules” (Māc 1, 9), ienāca Dieva jaunuma svaigums. Šodien Jēzus aicina arī mūs piedalīties Kunga žēlastības gadā, lai Dieva Vārds kļūst īstenība mūsu dzīvē. Pirmā jubilejas pasludināšana šodien atbalsojas Žēlsirdības gadā.

Pr. Aleksandrs Stepanovs