Berlīne. CDL (organizācija „Christdemokraten für das Leben“- „Kristīgie demokrāti par dzīvību“) priekšsēdētāja vietnieks un bijušais federālās valdības pilnvarotais pārstāvis invaliditātes jautājumos Huberts Hippe 2018. gada 21. martā (Vispasaules diena, kas bija veltīta Dauna sindromam) ir teicis:

Papildināts pl. 8:00: Vakar vakarā kļuva zināms, ka Alder Hey Children’s Hospital šodien neatvienos mākslīgo elpināšanu, bet piekrita izvērtēt jaunas ārstēšanas iespējas Alfijam Evansam. Iespēja izglābt bērnam dzīvību paliek atvērta, bet situācija joprojām ir draudīga.

Izmantojot Turīnas līķautu, Padujas universitātes slimnīcas darba grupa pēc diviem skrupuloza darba gadiem izveidoja trīs dimensiju Kristus figūru, precīzi atveidojot mocītā un krustā sistā Jēzus atveidu. Milimetru pēc milimetra tika pētīts Turīnas līķauta priekšpuses un aizmugures attēls, iezīmējot ķermeņa formas un hipotētisko attālumu starp ķermeņa sāniem un līķautu, sasniedzot pilnīgu saskaņu starp atveidoto ķermeni un lina audeklu, kas to apsedza.

Dāvids Arias (David Arias) ir ievērojams ticības līderis Dienvidkalifornijas katoļu vidū. Viņš ir iesaistīts daudzos evaņģelizācijas pasākumos gan San Bernardino diecēzē, gan savā galvenajā kalpošanas apustulātā “Cerības pravieši”, kura ietvaros viņš apmāca katoļu līderus izplatīt un aizstāvēt katolisko ticību. Taču, kad viņš liecina par savu ticības ceļu, klausītājus šokē tas, ka pirms divdesmit gadiem Dāvids bija iesaistīts nevis katoļu lūgšanu grupās, bet sātanistu sektā.

Cilvēka personas un tās cieņas koncepcija, cilvēktiesības, sieviešu un vīriešu līdztiesība, modernā zinātne, reliģijas nošķiršana no valsts un citas lietas, kas parasti asociējas ar mūsdienām, - tas viss nebūtu iespējams bez kāda notikuma pirms 2000 gadiem.

Dieva žēlsirdības novennu Jēzus atklāja svētai māsai Faustīnai, kā spēcīgu aizbildniecisko lūgšanu par grēcinieku atgriešanos un taisnīgo dvēselēm. To var individuāli lūgties pirms Baltās jeb Žēlsirdības svētdienas, uzsākot to Lielajā Piektdienā.

„Es vēlos, lai šīs 9 dienas tu vestu dvēseles pie Manas Žēlsirdības avotiem, lai viņas smeltos tajā spēku, veldzi un katru žēlastību, kas tām vajadzīgas, nesot savas dzīves krustu, bet īpaši nāves stundā. Katru dienu tu vedīsi pie Manas Sirds dvēseles un gremdēsi tās Manas Žēlsirdības jūrā. Un Es ievedīšu šīs dvēseles mana Tēva mājās. To tu darīsi gan zemes dzīvē, gan mūžībā. Un Es neatteikšu nevienai dvēselei, kuru tu atvedīsi pie Manas Žēlsirdības avota. Katru dienu Manu krusta ciešanu dēļ tu lūgsi Tēvu žēlastību šīm dvēselēm.”    
(No svētās māsas Faustīnes Dienasgrāmatas)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus kareivjiem, kas droši liecinātu par savu ticību mūsu pagāniskajā pasaulē.

Tev bieži gadās būt konfliktā ar sevi. Ir lietas, ko tu nespēj sev piedot. Vienkārši neproti. Nezini, kā lai sadzīvo ar paša ķermeni vai graujošu vainas sajūtu…

Neapšaubāmi, pats grūtākais uzdevums ir izlīgt ar sevi pašu. Mēs bieži neprotam pieņemt savu dzīvesstāstu. Mēs saceļamies pret to, ka esam saņēmuši noteiktu audzināšanu, piedzimuši konkrētā laikā, mūsu sapņi palikuši nepiepildīti, bērnībā esam cietuši smagus ievainojumus, kas traucēja mūsu izaugsmi. Daži no mums visu mūžu sūdzas par savu likteni. Līdz pat nāvei viņi turpina pārmest vecākiem, ka nav saņēmuši no tiem tādu mīlestību, pēc kuras esot ilgojušies. Viņi pārmet sabiedrībai, kas tā nav devusi viņiem attiecīgās iespējas...

Pie šo cilvēku traģēdijas vienmēr vainīgi citi. Viņi paši visu mūžu jūtas kā upuri. Tas ļauj viņiem attaisnot savas negācijas pret dzīvi. Viņi nevēlas pieņemt likteni un uzņemties par to atbildību. Neuzņemoties atbildību par sevi, viņi nav gatavi arī sociālai atbildībai. Tā viņi aizvien paliek pie savām apsūdzībām. Protestējot un pārmetot, galu galā viņi noraida dzīvi kā tādu.

Turpinājam publicēt interviju ar kardinālu Brandmilleru, kas tika publicēta jezuītu žurnāla “La Civilta Cattolica” 2017. gada oktobra izdevumā.

Pārāk bieži mēs gavēni uztveram par sērošanas laiku, par tādu bezprieka pašanalīzes periodu, vai arī gluži otrādi - laiku, kad mēs ar dziļu grūtsirdību konstatējam, ka tik ļoti esam pieraduši nekad neieskatīties savas būtības dzīlēs, ka gavēnis faktiski ir pārvērties par kaut kādu tīri ārēju vingrinājumu.