1945. gada septembris pasaules vēsturē iegājis kā Japānas lielpilsētu - Hirosimas un Nagasaki, atombombardēšanas traģēdija. Tuvāko mēnešu laikā Hirosimā pēc dažādām aplēsēm gāja bojā no 90 000 līdz 166 000 cilvēku, savukārt Nagasaki — 60 000 līdz 80 000 cilvēku. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā. 

Baznīcu pārņem harismātiskā revolūcija. Mises ar aizlūgumiem par dziedināšanu un slavēšanas dievkalpojumi kļuvuši par normu, bet katoļu pastorālajā praksē triumfē Alfa kurss (sarunas par ticību pie kafijas un tējas krūzes). Harismātiski priesteri (līdz šim pārsvarā ārzemnieki, bet tagad arī vietējie) iekaro ne tikai parasto ticīgo, bet arī semināru rektoru, garīdznieku un daudzu bīskapu sirdis. Tas viss noticis dažu gadu laikā un diez vai drīz mainīsies. Laiks pielietot atslēgas vārdu: šīs ir pentakostāļu, Vasarsvētku kustības garīguma izpausmes.

Šķiet, ka tas nav iespējams, ka brīnums notiek pakāpeniski. Normāli tie, kas tic Dievam, stāvot nedziedināmas slimības priekšā, ir pieraduši domāt, ka Kunga atbilde uz lūgšanām būs vai nu iekšējais spēks, kas ļauj pieņemt savu slimības stāvokli, vai pēkšņa dziedināšana, atgriežot veselību vienā mirklī. Turpretī  22 gadus vecās amerikānietes Viktorijas Arlenas (Victoria Arlen) neticamais stāsts liecina pasaulei, ko nozīmē neatmest cerību un cīnīties gadiem ilgi līdz pilnīgai veselības atgūšanai, kad visa pasaule, galvenokārt zinātniskā, to uzskatīja par neiespējamu.