Reti kurš no katoļiem nebūs dzirdējis, ka pāvests Francisks ir sasaucis bīskapu sinodi laika posmam no 2021. līdz 2024. gadam ar nosaukumu «Par sinodālo Baznīcu: sadraudzība, līdzdalība un misija». Šī sinode tiek pasniegta kā "process" ceļā uz "sinodālo Baznīcu". "Sinodalitāte ir uzklausīšanas process, kas ļautu pārveidot Baznīcu, lai tā kļūtu iekļaujošāka, saskaņā ar pāvesta saskatīto Gara virzību".

Pirmā sinodes sesija notika šī gada oktobrī Romā, tās laikā īpašs uzsvars tika veltīts grupas dinamikas metodes «saruna Garā» izmantošanai, kas ir izvirzītā uzdevuma – pilnībā pārstrukturēt Baznīcu - neatņemama sastāvdaļa.

Sinodē katolisko Baznīcu Latvijā pārstāvēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Bīskaps augsti novērtēja šīs psihosocioloģiskās tehnikas izmantošanu, lai veicinātu vienprātību ne tikai Baznīcas struktūrās, bet arī valsts līmenī, par ko ar neviltotu entuziasmu viņš stāstīja 18.novembra dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un katoļu medijos. Neapšaubot arhibīskapa pozitīvo pieredzi, vēlamies tomēr piedāvāt šai metodei veltītu analīzi, jo saskaņā ar speciālistu atzinumu šī jaunā metodoloģija ir problemātiska.

Tāpēc piedāvājam jūsu uzmanībai Francijas katoļu biedrību federācijas Lex Orandi pētījumu, kas veltīts sinodes darba dokumentam Instrumentum laboris.

Intervijā konservatīvajam franču katoļu žurnālam «Homme Nouveau» Lex Orandi apvienības prezidents Filips Darmantjērs (Philippe Darmantière), krīžu vadības un biznesa izlūkošanas jomas eksperts, atzina, ka šis pētījums apskata sinodes Instrumentum laboris vairāk no dabisko procesu nekā no Baznīcas doktrīnas skatupunkta. Eksperts paskaidro, ka šis metodoloģiskais aspekts vēl nebija ticis atspoguļots nevienā no daudzajiem Intrumentum laboris veltītajiem komentāriem, kuri vairāk koncentrējās uz doktrināliem jaunievedumiem.

No Lex Orandi analīzes izriet, ka psihosocioloģiskā metode, kuru “pārkristīja” par “sarunu Garā” ir problemātiska, jo tā esot paredzēta sabiedrisko pārmaiņu veicināšanai, turklāt tā ir pakļauta lielam grupas moderatora izmanīgas manipulācijas riskam un var tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu grupas dalībnieku sirdsapziņas. Problemātisks ir arī metodes uzsvars uz vienprātības radīšanu, kā (Svētā) Gara augli, jo, saskaņā ar metodes izveidotājiem, "klausīšanās" galvenokārt kalpo pretestības mazināšanai jauno ideju pieņemšanā un pati par sevi nenozīmē, ka tiek ņemti vērā grupas dalībnieku izteiktie viedokļi. Vai varēs a priori apgalvot, ka panāktais konsenss būs Svētā Gara balss?

Aleksandrs Stepanovs

*****

/Aleksandrs Stepanovs/

Atceroties pāvestu Benediktu XVI vācu katoļu Interneta portāla Die Tagespost redaktors Gvido Horsts (Guido Horst), uzaicināja uz ekskluzīvu interviju Benedikta XVI privāto sekretāru arhibīskapu Georgu Gēnsvainu (Georg Gänswein).

Dārgie lasītāji! Latvijas cilvēkus iedvesmo Kanādas “Brīvības konvoja” kustība, kuru organizē Kanādas smago mašīnu šoferi (angliski “truckers”), lai protestētu pret valdības politiku un ierobežojumiem, kas ieviesti - pēc valdības teiktā - Kovid vīrusa izplatības mazināšanai. Latvijas "Brīvības konvojs" notiks Rīgā 7.februarī vienlaikus ar plašiem protestiem daudzās Eiropas pilsētās. Tā kā medijos šī kustība tiek atspoguļota maz un bieži vien maldīgi, aizstāvot Kanādas premejerministra Trudo viedokli un nomelnojot kustību, tad piedāvājam jūsu uzmanībai francūzietes Diānas Šasereses (Diane Chasseresse d'Info, pseidonīms) sintēzi par pirmajām kustības dienām ar atsaucēm uz informāciju un aculiecinieku liecībām internetā (galvenokārt angļu valodā). Tāpat paldies Diānai, ka piekrita sagatavot šo ieskatu speciāli Civitas.lv! Vienoti lūgšanā par situāciju Latvijā un pasaulē!

*****