1947. gadā Dievmāte parādījās itāliešu adventistam Bruno Kornakiolam (Bruno Cornacchiola), kurš tik ļoti ienīda Katoļu Baznīcu, ka taisījās nogalināt Romas pāvestu.

Jāsaka, ka uz to brīdi Kornakiola bija aktīvs adventistu kopienas biedrs. Pirms tam viņš piedalījās pilsoņu karā Spānijā. Brauciena laikā vīrietis iepazinās ar kādu vāciešu protestantu un nolēma atteikties no savas katoliskās ticības. Tieši tajā laikā pāvests Pijs XI enciklikā "Miserentissimus Redemptor" īpaši aicināja ticīgos veltīt piektdienas lūgšanām un gandarīšanai par saviem un visas pasaules grēkiem. Ir zināms, ka vēl 1940. gadā Bruno sievai Lolandai izdevās pārliecināt vīru ievērot šo garīgo praksi.

Tomēr Bruno tomēr nolēma pievienoties Romas baptistiem. 1943. gadā Bruno kopā ar sievu, bērniem un māsu Helēnu pieņēma kristību baptistu draudzē. Jau drīz Bruno pārgāja uz adventistu draudzi, kas pulcējās tajā pašā zālē. Jaunā konfesijā Kornakiolu iecēla par adventistu jauniešu misijas vadītāju. Draudzes līderi pienācīgi novērtēja vīrieša aktivitāti un degsmi, kaut gan Bruno slikti runāja itāliešu valodā. Kopš tā brīža līdz pat 1945. gadam Kornakiola atklāti cīnījās pret katolicismu. Īpaši aktīvi adventists kritizēja ticības patiesību par Dievmātes Bezvainīgo Ieņemšanu.

/Marks Jermaks/

Rietumu cilvēks nesaprot atšķirību starp kultu un kultūru. Līdz ar to daudziem šķiet, ka joga vai aikido, kas ir Austrumu reliģiju garīgās prakses, var būt „tikai vingrošana”. Poļu rakstnieks un garīgas atbrīvošanas kalpošanas pārstāvis Robert Tekieli norāda, ka nepazīstamas garīgas tehnikas lietošana var radīt reālus draudus.

Tekieli savā dzimtenē ir plaši pazīstams kā unikāls garīgas dzīves speciālists, kurš, būdams ģimenes cilvēks, sešu bērnu tēvs, sadarbojas ar priesteriem-eksorcistiem, sagatavojot „klientus” dēmonu izdzīšanas lūgšanai. Pirms kļūt par kristieti, Tekieli aizrāvās ar okultām praksēm un rezultātā pats piedzīvoja dēmonisku apsēstību. Grāmatā „Eksorcismi un apsēstības” viņš apraksta 28 eksorcismu gadījumus, kas atgādina patiesību, ka garīgais ļaunums eksistē, un no tā var pasargāt tikai dzīve Dieva žēlastībā.

/Umberto Kassoto/

Nekāda tumsonība. Kultūras un sociālā vide, kurā radās viduslaiku universitātes, bija brīva un drosmīga. Kādas bija studiju programmas? Par to stāsta vēsturnieks Leo Moulins.