Mūsdienās aizvien lielāku īpatsvaru mūsu sabiedrībā un kristīgajās konfesijās veido vientuļas personas (single). Kā atrast savu otro pusīti? Žurnālists un mācītājs J. Lee Grady ir apkopojis tipiskākās kļūdas, kas tiek pieļautas, mēģinot veidot attiecības.

Tamāra Rajakariar

Pagājušajā nedēļā, runājot par bērniem, mana brāļa sieva minēja interesantu aspektu: lielākās pārmaiņas nav tās, ka jums tagad ir bērns, bet gan visas bažas, kas ar to saistītas. Cik patiesi tas skan?! Es dažreiz jūtos aizkaitināta par to, ka mātes bērnu patur visu sev un ka viss, ko viņas dara, varbūt neapzināti – sargā savu bērnu, kā vien prot.

Tā es nonācu pie temata “pārlieka vecākošanās” (over-parenting): jo, uh, vecāki, tā tik ir tēma – vismaz saskaņā ar pēdējo stuff.co.nz publicēto rakstu. Un man ir jāpiekrīt! Tāpat kā vairumā lietu, vecāki nebūt neapzinās, ka viņi to dara. Tāpat kā vairumā lietu, būtu jāizvairās no galējībām, un audzināšanā būtu jācenšas panākt veselīgs līdzsvars starp bērna vadīšanu un ļaušanu tam brīvi attīstīties.

Jo karstāk paliek ārā, jo lielāku sarūgtinājumu daudziem kristiešiem rada brāļu un māsu ģērbšanās stils baznīcā. Zaudējot izpratni par baznīcu kā sakrālu vietu, draudžu locekļi izvēlas tādu ģērbšanās stilu, kas labāk atbilst pludmalei.

Uz šo problēmu norāda CIVITAS.LV lasītājs Juris (42). ”Šīs jauno sieviešu "manieres" tiek brīvi praktizētas Baznīcas vidē. Manā ļoti pazīstamā Latvijas baznīcā puskailas sievietes vasarā  bez mazākajiem kompleksiem iet pie Komūnijas... Protams, nekad neviens priesteris nevienā sprediķī nav uzdrošinājies pieminēt, ka katolietēm nebūtu jāģērbjas  kā prostitūtām. Elementāra loģika saka, ka sievietei ir simtkārt vieglāk pieklājīgi apģērbties, nekā vīrietim (it sevišķi jaunam) noturēties pret kārdinājumu.”
Protams, mums var būt dažādi priekšstati par to, kāds ģērbšanas stils ir vai nav pieklājīgs dievkalpojumā, taču ejot uz sv.Misi tomēr būtu vērts atcerēties, ka mums blakus atrodas citi cilvēki.